Kafijas vēsture, audzēšana un reģioni

Par kafijas izplatīšanos no Austrum-Āfrikas caur Eiropu līdz pat Brazīlijai klīst daudz leģendu, teiku un nostāstu.

Uzskata, ka kafijas stimulējošās īpatnības atklāja Etiopijā. Sākumā kafijas ogas tika ēstas veselas kā arī tās sasmalcināja un sajauca ar dzīvnieku taukiem, tad savēla bumbiņās un lietoja pārtikā. Vēlāk ogas tika aplietas ar ūdeni. Kad tirgotāji kafiju bija ieveduši Arābijā, pareģis Muhameds dzēra vīnu, kas bija gatavots no kafijas mīkstās masas. Ir zināms, ka kafijas koks pasaulē bija krietni agrāk par cilvēku un tā dzimtene ir Etiopijas plakankalne Austrum-āfrikā.

13.gs. kafija nonāca Sarkanās jūras otrā krastā, un tad arī sākās tās uzvaras gājiens pa visu pasauli. Par spīti arābu centieniem kontrolēt kafijas piegādi, svētceļnieki pamanījās pārnest pāri robežām lielus daudzumus zaļo kafijas pupiņu. Kafiju drīz sāka audzēt Mekas un Medinas apkaimē, un līdz 15.gs. tās kultivēšana bija izplatījusies līdz Persijai, Ēģiptei, Turcijai un Ziemeļāfrikai. 1554.g. Konstantinopolē tika atvērts pirmais kafijas nams.

Kafijas audzēšana
Kafija aug starp 25 grādiem ziemeļu platumā un 30 grādiem dienvidu platumā no ekvatora, kur ir bagātīgas lietusgāzes un vidējā gaisa temperatūra no +19 līdz +24 celsija grādiem. Visideālākie apstākļi ir Āzijas un Āfrikas subtropos un tropos. Botāniķi pazīst ap 80 dažādu kafijas koku un kūmu veidu. Kafijas kokus pavairo ar sēklām un spraudeņiem. Sēšanā izmanto veselīgas, dīgtspējīgas pupiņas no kafija kokiem. 5 – 6 nedēļas jāgaida līdz uzdīgst. Tikai pēc pusgada tie ir 30 – 50 cm lieli un tad, parasti sākoties lietavām, stādiņi tiek pārstādīti plantācijās 2 līdz 4 metrus attāluma viens no otra. Lai radītu labāku mikroklimatu, starp kafijas kociņiem stāda banānu cerus, kukurūzu un akācijas. Tie aizsargā kafijas stādus no vēja un saules. Vēlāk krūmus izcērt. Kafijas kokam ir tumšas, spīdīgas, smailas lapas ar baltiem ziediem. Nepieciešami no 3 līdz 5 gadiem, lai krūms sāktu ražot augļus, bet pilnu ražu iegūst no 8 gadus veca koka. Kafijas koka auglis ārēji atgādina ķirsi. Tas ir sarkanā krāsā, pārklāts ar stipru mizu, zem kuras atrodas sulīgs, ar cukuru bagāts auglis. Neapstrādāti savvaļas koki var izaugt līdz 7 metru augstumam, bet kafijas plantācijās to optimālais augstums ir 2- 3 metri. Galvenokārt kultivē Arābijas un Kongo kafijas koku. Augļi nogatavojas vairākas reizes gadā. Novākšana jāatkārto vairākas reizes. Tirdzniecībā ir 2 galvenās kafijas šķirnes – Arabika un Robusta.

Arabika ir vislabākā kafija ar bagātīgu garšu un lielisku aromātu. Starp citu, kafijas kvalitāte ir atkarīga arī no tā, kur tā ievākta. Jo augstāk virs jūras līmeņa kafija tiek audzēta, jo labāka ir tās kvalitāte. Arabiku audzē kalnu nogāzēs, vietās, kur ir daudz nokrišņu. Arabikas audzēšanai nepieciešama labi drenēta augsne, divas stundas saules un pārējo dienas laiku – ēna. Vislabākā kafija aug tropiskajos apgabalos 600 līdz1800 metru augstumā. Arabika ir absolūts līderis ‘kafijas parādē’. Gareniskā Arabikas pupiņa ir acij tīkama un garšas ziņā dižciltīgākā no visām kafijas šķirnēm. Pasaules kafijas tirgū Arabikas pupiņas sastāda 70-75% nokopējās produkcijas.

Robusta – kafijas krūmi aug zemākās vietās, tie ir ātraudzīgi un izturīgi pret slimībām, arī ražīgāki. Rietumeiropa Robustu iepazina tikai pagājušā gadsimta beigās, bet tā ātri ieguva lielu saimniecisku nozīmi. Robustu pārsvarā izmanto šķīstošās kafijas gatavošanai. Bieži vien tiek kombinēta ar citu šķirņu kafijas pupiņām. Robusta kafijas tirgū aizpilda atlikušos 25%.
Kafiju saiņo maisos, tad speciālos konteineros, kas garantē drošu transportēšanu.

Kafijas audzēšanas reģioni
Labas kvalitātes kafijas iegūšana vienmēr saistīta ar risku. Augstākos apgabalos, kur aug labākā kafija, stādi ir pakļauti nežēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem. Kafijas audzētājiem, kuri balansē starp šiem apstākļiem, jābūt ne tikai lielai darba pieredzei un lieliskai intuīcijai, viņiem ir nepieciešama arī laimīga roka.

Kolumbija tiek uzskatīta par “Kafijas zemi”, jo kafija joprojām ir galvenais kultūraugs valstī. Šeit kafijas pupiņām ir bagātīga garšas buķete un brīnišķīgs aromāts. Medellina ir viena no pazīstamākām kafijas šķirnēm ar perfekti sabalansētu skābumu pakāpi.

Brazīlijā ražo 30% no pasaules kafijas daudzuma. Tomēr šī kafijas kvalitāte ir mainīga. Santos šķirne ir vislabākā, tai ir maiga, viegla garša.

Kamerūnā ražo augstas kvalitātes Robustas pupiņas un neliela daudzuma maigas Arabikas.

Kostarikas kafija ir ievērojama ar savu smalko, bagātīgo garšu un aso skābuma līmeni. Viena no ievērojamākajām kafijas šķirnēm ir Tarrazu.

Dominikānas Republikas uadzē Santa Domingo kafijas pupiņas, kuras iemantojušas popularitāti Amerikā un Vācijā.

Ekvadoras kafijai ir asa garša. Kafijas pupiņas ir nelielas. Tās parasti jauc kopā ar citām kafijas šķirnēm.

Etiopijas kafijai ir stipra garša. Dažos aprakstos tiek teikts, tā atgādina vīnu.
Viss pazīstamākā ir Harrar šķirne, kurai ir ar bagātīgāka šokolādes garša.

Gvatemalā kafija tiek audzēta augstu virs jūras līmeņa, tai ir maiga garša ar labu skābuma pakāpi un aromātu. Vislabāk tiek vērtētas Coban un Antigua šķirnes.

Haiti kafijas pupiņām ir bagātīga, maigi saldena garša. Zemākās kvalitātes pupiņas tiek spēcīgi grauzdētas.

Īsts kafijas cienītājs prot novērtēt labu kafiju. Viņš vēlas baudīt tikai un vienīgi lielisku dzērienu. Tāpēc kafijā nevar būt neviena slikta pupiņa vai kādi svešķermeņi. Kafijas sajaukšanas filozofija, pareiza dažādu kafijas šķirņu apvienošana un grauzdēšanas prasme garantē teicamu kafijas kvalitāti.

autors: Mārtiņš Žeimots

2 Responses

  1. Rūdis
    Rūdis at |

    Super! Vēl šādus līdzīgus rakstus lūdzu!

    Reply
  2. igors
    igors at |

    uzzināju daudz interesanta 🙂

    Reply