Krogu attīstība Latvijas teritorijā

Visiem zināms ir fakts, ka krogi ir lieliska vieta kur aiziet atpūsties ar kompāniju vai tikties ar topošu biznesa partneri, lai pārrunātu darījumu lietas. Ne visi zina, ka krogos agrāk nebija iespēja ieturēt maltīti, jeb sev vēlamo dzērienu. Papētot krogu vēsturi nonācu pie secinājuma ka mainoties gadu simteņiem krogi ir krasi mainījuši savu sākuma paredzēto platformu, pret to kas slēpjas zem vārda krogs mūsdienās.
Jau senajos 14. gadsimta pirmsākumos ir sastopams vārds „Krogs”, kas tika atvasināts no Zviedru valodas vārds „Krog”. Sākotnēji šie krogi pildīja atpūtas vietas funkciju gluži kā mūsdienās, bet tur nebija pieejama maltīte un šie krogi nebija radīti izklaidēm. Šie krogi bija muižnieku privilēģija, kas palīdzēja nesa muižniekiem ienākumus, šajos 14. gadsimta krogos bija iespēja dabūt naktsmītni, vietu kur piesiet un padzirdīt zirgu, un iegādāties alu. Šīs parastās koka ēkas kuras dēvēja par „krogiem” atradās pie lielceļiem, lai ceļotājiem būtu iespēja atpūtināt zirgu un pašam sevi pirms ceļa turpināšanas. Jau 16. gadsimtā krogos varēja iegādāties pārtiku un citus dzērienus tai skaitā degvīnu. Gustavs II Ādolfs (tajā laikā Zviedrijas Karalis) 1630. gada septembrī izdeva pavēli, ka krogos jātur pasta zirgi un bija jānodrošina tiem barība, karaļa kurjerus kuri pildīja pastnieka funkciju, bija bezmaksas jāapgādā ar pārtiku un jāizmetina. 1633 gadā Vidzemes Ģenerālgubernators noteica, ka uz provinces ceļiem attālumam starp krogiem jābūt no 10 km. līdz 14 km. kas ir nosacīti mazs attālums, un visi ceļotāji ir jāapgādā ar pārtiku, protams par atsevišķu samaksu. 17. gadsimta nogalē Vidzemē bija 251 krogi, no tiem 178 apkalpoja galvenokārt vietējos iedzīvotājus. Krodzinieki bija dažādu tautību un kārtas ļaudis, dzimtcilvēki un brīvie zemnieki. 18.gadsimtā kad krogos sāka pārdot sāli un siļķes un daudz plašāk arī degvīnu, to skaits strauji pieauga. Šie krogi nepavisam nelīdzinājās sākotnējām atpūtas vietām, šīs vietas vairāk varētu raksturot vārds dzertuve. 18. gadsimta vidū Latvijas teritorijā bijuši pavisam 2360 šāda tipa krogi kuru pamatienākumi bija degvīna tirdzniecības.

Tuvojoties 19. gadsimtam krogus sāka celt no mūra. Tajā laikā 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā Latvijai kura atradās Krievijas impērijas sastāvā tika aizvērti 70% no krogiem, izmaksājot muižniekiem kompensācijas un to vietā tika atvērti degvīna monopola veikali. Pēc šiem notikumiem krogi sāka pārņemt tādu formātu kā mēs to zinām, vietas kurās pulcējas cilvēki, dzerot savus iecienītākos dzērienus kuri bija pieejami tajā laikā, taču šajos krogos notika arī sapulces, jo statistiski rēķinot sanāk viens krogs uz trīsdesmit saimniecībām. Protams šie krogi tik un tā tika būvēti pie ceļiem baznīcu tuvumā lai vēl varētu pildīt atpūtas staciju funkciju.
Šādu laika un notikumu periodu ir pārdzīvojuši krogi, lai kļūtu par tām atpūtas vietām kādas jūs zināt mūsdienās. Šobrīd tikai Rīgas centrā vien ir uzskaitīti pāri 170 krogiem vadoties pēc gids.lv sniegtās informācijas, šie krogi ir atrodami varētu teikt uz katra Rīgas centra stūra, un katrs no šiem krogiem būs ar savu „odziņu”.

krogs (1)3

Vieta kur tika novietoti zirgi uz nakti, jeb Kroga stadula.

krogs (1)1
Krogs Olainē.

krogs (1)2
Saglabājies Ramas krogs.

Autors: Raivis Freimanis

Avoti: Teivens, Arno. Latvijas lauku krogi un ceļi. Māksla. 1995. (avots)

Wikipedia.lv raksta autors nav norādījis savu vārdu.
Attēli: Letonikas.lv