Kā rodas spirts?

Jebkura alkoholiska dzēriena pamatā ir spirts (C2H5OH). Spirtu var iegūt tikai no cukuru saturošām izejvielām. Tie var būt graudi, augļi, ogas, dārzeņi, saknes un augi. Pēc būtības šis cukurs ir glikoze un fruktoze.

Vārds „spirts” ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē „dvēsele” jeb garīgais stāvoklis. Katra valsts, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un tradīcijām, alkohola ražošanā izmanto viegli audzējamus produktus. Ziemeļeiropas klimatiskajos apstākļos vispiemērotākie produkti spirta ražošanai ir graudi, kartupeļi un cukurbietes. Gala produkta aromāts un garša ir tieši atkarīgi no izmantojamās izejvielas.

Spirta daudzumu dzērienā mēra „%” vai spirta grādu º izteiksmē ar sekojošiem saīsinājumiem, Alk., Alc., Vol. Piemēram, vienā litrā vodkas ar alk. saturu 40% ir 40 % tīrākā spirta (400ml) un 60% (600ml) destilēta ūdens. Pasaulē pastāv spirta mērvienība „Proof”, kas vienmēr ir divas reizes lielāka par procentu izteiksmē norādīto spirta daudzumu. Piemēram, 40% stipru vodku Amerikā apzīmēs kā 80 proof. Šī mērvienība tiešā tulkojumā nozīmē „pierādījums” un cēlusies ir senajā Skotijā, kad viskija stiprumu (kvalitāti) mēdza pārbaudīt sajaucot spirtu ar šaujampulveri un aizdedzinot. Atkarībā no tā, cik efektīvi eksplodēja šis kokteilis, tika noteikts „pierādījums” jeb vienības „proof”.

Vārds „alkohols” ir arābu izcelsmes vārds „ Al – Kuhl”, ko varētu atšifrēt kā baltu, lidojošu, apdullinošu pulveri (tā ir tikai viena no versijām). Ticīgi musulmaņi alkoholu nelieto, taču uzskata, ka destilācijas procesu ir izdomājuši tieši viņi, lai ražotu medikamentus un tā laika kosmētiku. Savukārt citi zinātnieki uzskata, ka destilācijas procesu izdomāja ķīnieši jau 3000 gadus p.m.ē.. Uzskata, ka pirmais, kas izdomāja destilēt vīnogu vīnu 1250. gadā, bija misters Arnaud de Villeneuve, kurš produktu nosauca par „eau – de – vie” jeb „dzīvības ūdeni”. Šis nosaukums vēl joprojām ir ļoti bieži sastopams nosaukums daudziem destilātiem. Lielu ieguldījumu alkohola attīstībā ir veikušī mūki, farmaceiti, alķīmiķi un šarlatāni, kuri mēģināja radīt slepenās mikstūras mūžīgās jaunības saglabāšanai.

Dabīgi alkoholiskie dzērieni – dzērieni ar dvēseli
Par dzīviem dzērieniem visā pasaulē dēvē dzērienus, kuros alkohols ir parādījies pats par sevi, dabīgā rūgšanas procesa rezultātā. Tas ir vīns, šampānietis, alus, puļ-ke, sidrs un citi. Kā jau iepriekš tika minēts, lai radītu alkoholu ir nepieciešams salds šķidrums. Primitīvā variantā tas var būt ūdens ar cukuru vai graudu susla (samalti graudi ar ūdeni). Nākošā stadija ir rauga pievienošana šim saldajam šķidrumam lai varētu sākties rūgšana.
Raugs – tās ir sēnes, mazi mikroorganismi, kuri, apmēram septiņu dienu laikā, šķidrumā esošo cukuru pārvērtīs spirtā. Jo vairāk cukura ir šķidrumā, jo vairāk spirta būs dzērienā, taču maksimāli apmēram 17% (īpaši stipriem vīniem). Rauga sēne dzērienā var nonākt arī no apkārtējās vides. Tās dzīvo uz augu lapām, ogām, gaisā un citur. Piemēram, spiežot vīnogu sulu, ļoti daudz mikroorganismu no vīnogu miziņas pārceļo uz izspiesto sulu, kā rezultātā sākas aktīvs rūgšanas process. Sēne mēdz būt labvēlīga un arī nelabvēlīga. Piemēram, nelabvēlīgu sēnes vairošanās rezultātā sula var pārvērsties nevis par vīnu, bet par etiķi. Raugu var nopirkt specializētos veikalos. Rūgšanas procesu (laiku, kad raugs pārvērš cukuru spirtā) turpmāk dēvēšu par fermentāciju. Iegūtos dzērienus dēvēšu par dzērieniem ar dvēseli jeb dzīviem dzērieniem.

Destilāts un destilācijas process

Ja dzērieniem ar dvēseli spirts parādās fermentācijas procesa rezultātā, tad, lai iegūtu stiprus alkoholiskos dzērienus (vodka, rums, tekila u.t.t.) nepieciešams process, kuru dēvē par destilāciju. Alkoholisks destilāts ir destilācijas procesā iegūts spirts. Destilācijas process ir šķidruma tvaicēšana, iegūto tvaiku atdzesēšana un tālāka šķidruma savākšana. Senie latvieši šo procesu dēvēja par dedzināšanu (degvīns), bet spirta rūpnīcas par dedzinātavām.

Lai iegūtu spirtu virs apm. 17% nepieciešams pārtvaicēt vāju alkoholisku dzērienu (piem., dzērienu ar dvēseli vai parastu brāgu), kā rezultātā tiks iegūts destilāts, kura spirta % būs trīs reizes liekās (vai pat vairāk) nekā sākotnējam alkoholiskajam dzērienam pirms destilācijas. Rūpnieciskas destilācijas iekārtas dēvē par alambic vai still un tās izskatās šādi:

Pēc destilācijas iegūtais spirts vienmēr ir caurspīdīgs, taču tā garša un aromāts ir tieši atkarīgs no izmantotās izejvielas. Ļoti bieži, lai iegūtu kvalitatīvāku alkoholisko dzērienu, spirtu destilē atkārtoti. Atkārtotas destilācijas rezultātā var iegūt spirtu ar maksimālo alkohola saturu 96%. Destilācijas procesa sākumā atdzesētais tvaiks ir ar lielu alkohola saturu, pēc pāris stundām sāk tecēt destilāts ar vidēju alkohola saturu un vis beidzot, kad susla ir iztvaikojusi, sāk tecēt destilāts ar zemu alkohola saturu. Visus trīs dažādu stipruma destilātus poētiski dēvē par galvu, sirdi un asti. Atceries, daudzu dzērienu ražošanā izmanto tikai destilācijas procesa vidusdaļu, kuru dēvē par sirdi, jo tikai šī destilācijas daļa satur vismazāk dažādu piejaukumu, kuri var sabojāt dzēriena unikālo garšu.
Nākošā stadija ir spirta filtrēšana un savienošana ar ūdeni. Nefiltrēts spirts satur cilvēka organismam ļoti bīstamas vielas, tāpēc mājas apstākļos darināts alkohols „kandža” ir maksimāli bīstams veselībai. Dzēriena kvalitāte, garša un aromāts ir tieši atkarīga no izmantotā filtra. Pirmo filtru izdomāja Krievijā 17. gadsimtā. Tas tika radīts no bērza koka oglēm. Mūsdienu labākie spirta filtri ir ar dimanta un sudraba putekļiem. Filtrēšana var notikt vairākkārtīgi. Ūdens, ar kuru mēdz atšķaidīt spirtu, ir viens no galvenajiem gala produkta kvalitātes kritērijiem. Ūdeni ar spirtu rūpnieciski savieno speciālās centrifūgās.

Šobrīd pārdošanā ir pieejami arī mājas destilācijas iekārtas. Cenas sākot ar 100 Eur. Ar šo iekārtu alu jūs varat pārvērst par vodku.

Daudzus dzērienus pēc destilācijas iztur ozolkoka mucās. Koka muca dzērienam piešķir īpašu aromātu, krāsu un garšu. No koksnes dzērienā pariet tūkstošiem dažādu vielu, kas rezultātā piešķir dzērienam neatkārtojamu raksturu.

Autors: Rolands Timuks

4 Responses

  1. Miķelis
    Miķelis at |

    Vajag pierakstīt to cik piemēram ir vajadzīgs cukurs lai 1L tilpumā sarūgtu par vienu % vairāk.

    Reply
  2. Dr.Punchsh
    Dr.Punchsh at |

    Lai sarazotu 1 l partikas izcelsmes spirta ir vajadzigs aptuveni 3-3.8 kg izejvielas(graudu,melases-atliekas no cukura razosanas,kartupelu…)

    Reply
  3. Dr.Punchsh
    Dr.Punchsh at |

    Musdienu partikas spirta razosanas iekartu pamatprincipi ir lidzigi.Tagad tiek izmantotas 5-7 kollonu(vertikala tvertne lidz 12 m augsta ar 100 cm diametru virkne saslegtas konstrukcijas).
    Dazados temperaturas rezimos un dazados alkohola stipruma sastava zizza celas augsa pa ssim konstrukcijam un pa specialam atverem dazados limenos no zizas tiek atdalitas(parsvara)kaitigas vielas-augstakiespirti(propanols,metanols..) un sivellas.lidz skidrums paliek max attiritts un nemazak ka 96.0%

    Reply
  4. Kristaps
    Kristaps at |

    Gribētos noskaidrot ka pareizi filtret kandzu.

    Reply