Vīnogu šķirne Riesling un vīns no tām

Rīslings (Riesling), līdzās Chardonnay un Sauvignon Blanc, pieder pie pazīstamākām klasisko balto vīnogu šķirnēm. Kaut gan tas nevar lepoties ar tik plašu un vispārēju popularitāti kā visuresošā Chardonnay, daudzi eksperti un vīna mīļi par balto vīnogu šķirņu karali uzskata Rīslingu.

Jaunie vīni no Rīslinga ir izcili aromātiski  un parasti tiem piemīt ābolu, persiku un bumbieru maigais aromāts ar vieglu pļavas ziedu, medus, citrusaugļu un minerālu pieskaņa. Par spīti to spēcīgajam „personīgam” aromātiskam raksturam, šī šķirne ir ārkārtīgi mainīga un lieliski parāda terruāru, tas ir, tās vietas īpatnības, kurā tika audzētas vīnogas .Šajā ziņā ar to nespēj sacensties ne Sauvignon Blanc, ne pat Chardonnay. Ar laiku Rīslings iegūst raksturīgu minerālu nokrāsu, kuru bieži salīdzina ar benzīnu vai naftu.

Baltvīniem, kuri izgatavoti no Rīslinga vīnogu šķirnēm, ir izteikts skābums, tādēļ daudzus no tiem, iespējams, ir grūti dzert jaunus, toties skābums Rīslingam piešķir brīnumainu spēju novecot, tas ir, ar laiku mainīties un pilnveidoties, uzlaboties garšas un aromāta ziņā. Reti kurš baltvīns ir spējīgs uzplaukt, atvērties pēc gadu desmitu uzglabāšanas pudelē un dzīvot gadsimtu garumā, kā to spēj īsts, labs Rīslings. Nav brīnums, ka pats vecākais vīns kuru jebkad dzēra labprāt, bija gatavots tieši no Rīslinga. Hjū Džonsons savā grāmatā „Vīna vēsture” raksta, ka 1961. gadā Londonā tika atkorķēts 1540. gada Rīslings, kurš ir cēlies no Štein vīnogulāja, Vācijā. Savā 421 gadā vīns vēl bija dzīvs!

Tomēr aristokrāts Rīslings ļoti cieta sava labā vārda, nosaukuma ekspluatācijas dēļ. Tā sanāca, ka daudzas samērā vienkāršu un  ordināru vīnogu šķirņu nosaukumos ir vārds „risling” piemēram, Austrijas Velšrīsling vai Dienvidāfrikas Keip Rīsling, kā arī šķirnei kaitējumu radīja , tās dzimtās valsts, ar kuru šķirne asociējas, Vācijas vīna likumdošana.1971.gadā tika pieņemts Likums par vīnu, kurš ļāva vienkāršiem saldinātiem vīniem piešķirt varenu vīnu nosaukumus. Drīzumā pēc tā, Vācija pasaules tirgu pārpildīja ar milzīgu daudzumu lētu, viduvēju vīnu, piemēram Liebfraumlich. Rezultātā Vācijas kā vīnu ražotāja autoritāte kritās un līdz ar to arī tika iedragāta vīnogu šķirnes autoritāte. Tomēr mūsdienās Rīslings atgūst savu kādreizējo slavu.

Pretendents uz labāko balto vīnogu šķirnes titulu – Rīslings – ir cēlies no Vācijas, jo vairāk, vācu Rīslingi vēl šodien kalpo kā visas pasaules Rīslingu kritērijs, jo tieši Vācijā prasīgajam Rīslingam ir tieši tas, kas tam ir nepieciešams – mērens klimats, kas nodrošina ilgstošu, laika ziņā izstieptu nogatavošanos, ne īpaši auglīgas augsnes dēļ, ogulāji piespiedu kārtā koncentrē maksimālo minerālvielu daudzumu ogās, bagātas vīna radīšanas tradīcijas. Tas viss formē stila ziņā izsmalcinātus, tīrus, elegantus un ar aromātu piesātinātus vīnus. Rezultātā, Rīslings ir Vācijas galvenā „vīna pērle”, tās vizītkarte. Vīnogulāji galvenokārt ir sastādīti Reinas upes un tās pietekas – Mozeles – stāvajās nogāzēs. Šeit gatavo kā sausos Rīslingus, tā arī visu iespējamo salduma pakāpju vīnus. No nobriedušām vīnogām tiek gatavots pussaldais „Kabinet”, bet no vēlās ražas vīnogām – „Spätlese”. Saldie un sausie „Auslese” top no atlasītām vēlās ražas ogām, bet lieliskie, supersaldie „Beerenauslese” un “Trockenbeerenaslese” sanāk no pārgatavojušām, sačokurotām ogām, kuras ir skārusi botrytis  cinerea– cēlā puve.

RieslingLieliskus Rīslingus gatavo arī Vācijas kaimiņvalstis: Elzasas (Francijā), Austrijā un Alto Adidže (Itālijā).Elzasā, kur šī ir pamat šķirne, top sausāki Rīslingi, ar blīvu ķermeni un augstu alkohola saturu. Labākie Austrijas Rīslingi nāk no Vahau, Kamptal un Donau teritorijām. Šo vīnu atšķirības pazīmes un raksturīgākās īpašības ir aprikožu persiku un eksotisko augļu kombinācija aromāta buķetē, kā arī tīrība, minerālu un vieglas balto piparu notiņas pēcgaršā. Galvenā un būtiskākā atšķirība starp Elzasas un Vācijas vai Austrijas Rīslingiem, tie reti ir desertvīni. Lielākā daļa vīna darītāju no Francijas rada labi pārdodamu vīnu vācu stilā, kur pamatā tiek likts akcents uz kārtējo salduma izpausmi.

Itāļu Rīslingi no Alto Adidže parasti ir viegli un svaigi, tos ir labi dzert jaunus. Ne sliktus sausus Rīslingus ražo arī Slovēnijā, Horvātijā un Rumānijā.

Rīslingam izteikts siltums nenāk par labu – pārāk ātras nogatavošanās rezultātā sanāk neskaidrs, izplūdis, ”vaļīgs” vīns. Lielākoties tādēļ Rīslingam nav īpaši lielas lomas Dienvidāfrikas balto vīnu vidū, toties samērā vēsos Austrālijas rajonos – Klēra ielejā Idenā – no Rīslinga tiek gatavoti pasaulslaveni vīni ar burvīgu ziedu aromātu. Jaunzēlandē arī gatavo smalkus sausus vīnus no šīs vīnogu šķirnes. Labi Rīslingi top arī ASV štatos, kā: Vašingtona, Oregano un Ņujorka, bet Kanādā, kur jau rudenī temperatūra krīt zem nulles atzīmes, no šīs šķirnes ražo slavenos saldos Eiswein  jeb ledus vīnus.

Pateicoties savam samērā vieglajam ķermenim un lieliskai skābuma balansei, sausais Rīslings ir ļoti gastronomisks un labi sader kopā ar dažādiem ēdieniem, gan pamatēdieniem, gan uzkodām. Tas lieliski piestāv pie baltās zivs, vēžveidīgajiem, cūkgaļas un arī pie mājputnu gaļas. Rīslings ir viens no nedaudzajiem vīniem, kurš spējīgs izturēt  garšvielām piesātināto un bagāto Marokas, Meksikas, kā arī pikanto Taizemes un ķīniešu virtuvju ēdienu spiedienu. Visbeidzot tas var lieliski pavadīt, papildināt arī sāļos ēdienus, bet brīnišķie dabīgie pussaldie un saldie Rīslingi kalpos kā burvīgs maltītes nobeigums, sastādīs lielisku kompāniju daudziem  desertiem.

Nav jābrīnās par to, ka šodien apbrīnojamam un aristokrātiskajam Rīslingam parādās arvien jauni pielūdzēji.

Bar.lv bārmeņu centra audzēknes, Vitas Bazares  ieskaites darbs.