Kafija bez kofeīna
Kafija ar samazinātu kofeīna daudzumu jeb bezkofeīna kafija ir kafija, no kuras izvadīts kofeīns. Kofeīns tiek atdalīts gan no vēl zaļajām kafijas pupiņām, gan pārējām vielām, kas tiek izmantotas kafijas radīšanā. Tomēr pilnībā atbrīvoties no kofeīna nav iespējams sakarā ar to, ka kafijas pupiņās tas ir veidojies dabiskā procesā. Maksimāli no kafijas iespējams atdalīt apmēram 97 – 98% kofeīna.
Kofeīns ir viela, kas dabiski atrodama dažādos augos, tai skaitā arī tajos, no kuriem iegūst kafiju, tēju un kakao. Kofeīns ir bez krāsas, garšas un smaržas. Kafijā šī viela ir tikai viena no daudzām sastāvdaļām, kuras pārtikas tehnologi ir spējuši izolēt, un kuru kombinācija piešķir kafijai tās atšķirīgās un unikālās īpašības. Viena kafijas tasīte satur apmēram 85 – 100 mg kofeīna, bezkofeīna kafijas tasīte apmēram 2 – 8 mg, par nāvējošu devu tiek uzskatīti 10 grami kofeīna.
Kofeīnu atdalīt no kafijas pupiņām iespējams dažādos veidos. Viena no pirmajām kofeīna atdalīšanas metodēm bija „Roselius” metode, ko 1903. gadā izgudroja vācu kafijas lieltirgotājs Ludvigs Roselius – zaļās pupas tika tvaicētas un šķīdinātas dažādās skābēs, bāzēs un pat benzolā, lai tikai atbrīvotos no kofeīna, tādejādi gan pasliktinot kafijas garšu. Pilnveidota Roselius metode mūsdienās tiek dēvēta par ķīmisko šķīdināšanu: zaļās pupiņas apstrādā ar tvaiku, lai izšķīdinātu kofeīnu, ko pēc tam atdala zem spiediena, izmantojot ķīmisko šķīdinātāju. Tā kā pēc kofeīna atdalīšanas šķīdinātājs paliek kafijā, tad to atdala no kafijas ar tvaicēšanas procesu.
Kofeīnu iespējams atdalīt arī ar gāzes palīdzību: zaļo pupiņu tvaicēšanai zem augsta spiediena un lielā temperatūrā ( aptuveni +70°C) izmanto augstas oksidācijas pakāpes oglekļa dioksīdu. Šajā temperatūrā gāze darbojas kā šķidrums un tiek izmantota kā šķīdinātājs, kas palīdz atdalīt kofeīnu no pupiņām.
Kofeīna atdalīšanas metode, kurā netiek izmantota ķīmiska šķīdināšana, ir Šveices ūdens process: tā aizsākumi meklējami ap 1980. gadu Šveicē. Zaļās pupiņas iemērc ūdenī. Izveidojušos novilkumu izdzen caur aktivizētu oglekli kofeīna atdalīšanai. Kafijas pupiņas daļēji izžāvē. Pirms pilnīgas izžavēšanas un grauzdēšanas tām ievieno bezkofeīna ekstraktu.
Lai gan bezkofeīna kafija tiek uzskatīta par veselīgāku cilvēka organismam, tomēr īstiem kafijas mīļiem tā varētu nepatikt, jo, samazinot kofeīna daudzumu kafijā (kas nav dabisks process), mainās kafijas garša, aromāts un tās radītais efekts. Tāpat regulāriem kafijas lietotājiem bezkofeīna kafija var izrādīties par lieku naudas izšķēršanu, jo, lai iegūtu līdzīgu efektu parastās kafijas tasītes radītajam, cilvēks izdzers vairāk bezkofeīna kafijas krūzītes, rezultātā izlīdzinot patērētā kofeīna daudzumu.
Autors: Dace Freiberga