Bordo ir pats lielākais vīna reģions pasaulē, kur vīna ražošanā ir nodarbināti apmēram 60 000 cilvēku. Apmēram 80% no visiem saražotajiem vīniem ir sarkanvīni. Ir zināmi fakti, ka šajā reģionā pastāv vīnogu dārzi, kuri ir saglabājušies no Romas impērijas laikmeta, IV gadsimta. 1152. gadā karalis Ludvigs VII izšķīrās no savas dzīves biedrenes Eleonoras un visus vīna dārzus atstāja tai. Drīzumā viņa apprecējās ar Anglijas karali Henriju, kā rezultātā Bordo zeme nonāca angļu pārvaldē. Turpmāk daudzus gadsimtus šis reģions kļūst par vienu no nozīmīgākajiem tirdzniecības centriem starp Angliju un Franciju. Īpaši populāri, angļu augstākās sabiedrības vidū, bija šī reģiona sarkanie vīni, kurus angļi dēvēja par „Claret”, starp citu šis nosaukums ir saglabājies līdz mūsdienām. Vēl viens no popularitātes iemesliem bija un ir tas, ka bordo vīnus var ilgstoši uzglabāt.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un klimats
Bordo vīna reģions atrodas Francijas dienvidrietumu daļā (Akvitānijas reģionā) pie paša Atlantijas okeāna, aptverot Bordo pilsētu apmēram 80 km rādiusā. Nosaukumu tas ieguvis, pateicoties tā lielākajai pilsētai – Bordo, kura savukārt devusi savu vārdu vīnkrāsas apzīmējumam latviešu valodā. Bordeaux vīnu apelāciju padara īpašu tās atrašanās Eiropas lielākajā upes grīvā, kuru veido trīs upes – Žironda, Garonna un Dordoņa (Gironde, Garonne, Dordogne) , kas rada īpaši piemērotus apstākļus vīna ražošanai. Šeit ir mērens klimats ar īsām ziemām, samērā karstām vasarām, ilgiem rudeņiem un augstu mitruma procentu, ko nosaka tuvumā esošais Atlantijas okeāns. Žirondas departaments, kas ir Akvitānijas daļa ar tā centrā esošo Bordo pilsētu, aizņem 10 725 km2 , no kuriem 120 000 hektārus aizņem vīna dārzi un ražotnes, kopumā 13 000 vīna audzētāji, no kuriem 7 000 châteaux. Apelācijas Bordeaux [bordo], Bordeaux Supérieur [bordo siperjēr], Bordeaux Clairet [bordo klerē] Bordeaux Rosé [bordo rozē] Teritorija iedalās 57 smalkākās apelācijās.

Bordo vīnogu šķirnes
Bordo apgabalā izmanto šādas sarkanvīna vīnogu šķirnes : Merlot (~ 50% no visiem vīna dārziem), Cabernet Sauvignon (~26%), Cabernet Franc (10%), kā arī ļoti retos gadījumos – Petit Verdot , Malbec, Carmenère. Tiek audzētas arī šādas baltvīna vīnogu šķirnes: Sémillon (~8%), Sauvignon (~4%), īpaši retos gadījumos- Muscadelle, Ugni blanc, Colombard, Folle blanche. Pārsvarā Bordeaux apelācijā ražo vīnus- Bordeaux AOC, Entre-Deux-Mers sauso baltvīnu, Saint Emilion, Margaux, Sauternes saldo vīnu. Bordeaux vīnu dvēsele (kupāža). Katram šī reģiona vīnam ir sava personalitāte, cieši saistīta ar vīndara vai vīna dārza īpašo attieksmi. Sajaucot dažādas vīna šķirnes tiek radīta jauna īpašā garša un aromāts. Kupāžas procesā tūkstošiem molekulu savstarpēji mijiedarbojoties tiek radīts vīns ar daudz sarežģītāku, delikātāku, bagātāku garšu nekā katra šī šķirne atsevišķi. Nav grūti saprast kādēļ rada šādus “jaunus” vīnus, jo vēlme radīt vislabāko produktu vienmēr bijis pats augstākais ražotāja mērķis. Tas arī iespaido vīna saderību ar ēdienu. Kupāžai ir arī komerciālais aspekts, jo tādējādi lielās firmas var saglabāt sava vīna nemainīgo aromātu, garšu. Dažādās vīnogu šķirnes Bordo ir par iemeslu ļoti lielai vīnu dažādībai, katram ar savu īpašo garšu, krāsu, aromātu. Kupāža dod iespēju izveidot labāko vīnu par zemāku cenu.

AOC Bordeaux ir visplašāk sastopamais un visvairāk pārdotais harmoniskais, smalkais, līdzsvarotais vīns. Bordeaux AOC patīkams, bet bieži vien rūgtens vīns ar augļu aromātu. Sajaukumā var rasties sarkano ogu (aveņu…) aromāts. Šo aromātu var sagaršot pat jaunam vīnam. Galvenokārt ražo no Cabernet Sauvignon un Merlot vīnogām, no kurām pirmais dod tanīnu struktūru, otrais augļaino piegaršu un samtaino tekstūru. Maisījumos izmanto arī Cabernet Franc. Tās piedod garšai nobeigtības sajūtu un garšvielu piegaršu. Toties Petit Verdot un Malbec ir papildu vīnogu šķirnes. Stingras kvalitātes normas – AOC Bordeaux ražo visā Žirondas departamentā, kvalitāti nosaka I.N.A.O. (Institut National des Appellations d’Origine). Tādējādi, lai iegūtu AOC, raža no hektāra nedrīkst pārsniegt 55 hektolitrus un alkohola saturs ir 10 un 13 % no tilpuma.

Bordeaux Supérieur ražo no vecu vīnogulāju vīnogām īpaši izvēlētās platībās, šo vīnu AOC iegūšana ir sarežģīta un prasības augstākas nekā AOC Bordeaux. Garšas bagātība un koncentrācija. Les Bordeaux Supérieurs ir aromātiska palete ar augļu aromātiem (ķirši, avenes, upenes) un ziediem (vijolīte…), tiem piejaucas arī ciedra, plūmes kauliņa vai rozes aromāti. Tie ir koncentrētāki, komplicētāki un spēcīgāki vīni, arī tanīnu saturs lielāks. Vīnus bauda galvenokārt jaunus, bet, izturēti ilgāk, tie var iegūt interesantas garšas nianses. Les Bordeaux Supérieurs sarkanvīni tiek ražoti no tām pašām šķirnēm kā Bordeaux. Tomēr vīnogu kvalitāte tiek uzraudzīta stingrāk. Lai piešķirtu garšai izteiksmīgumu, vīns tiek nogatavināts ozolkoka mucās. Ražošana – Bordeaux Supérieurs ražo visā Žirondas departamentā. līdzīgi Bordeaux. Tomēr tie jānogatavina obligāti vismaz 12 mēnešus pirms tie ienāk tirdzniecības apritē.
Bordeaux Clairets starp sarkanajiem un sārtvīniem Bordeaux Clairet ir viegli vīni, pilni svaiguma un aromātu, tuvi tiem pirmajiem vīniem, ko eksportēja uz Angliju senatnē. Vieglums, svaigums, aromāta intensitāte – krāsa ir gaiši rubīnsarkana, smaržā jūtamas zemenes, ērkšķogas vai granātābols, reizēm ir ziedu aromāts – roze vai pujene. Garšas ziņā Bordeaux Clairets ir svaigi, viegli, samtaini ar vieglu tanīna saturu. Tie īpaši iecienīti vasaras mēnešos, tos viegli izbaudīt jaunus kopā ar piknika produktiem, grilētu gaļu. Bordeaux Clairets veido vīnu sajaukums no Merlot, kas bieži vien dominē, lai dominētu ogas un aromāti. Kvalitātes normas – atbilst visām tradicionālajām Bordeaux prasībām – (55 hl/ha maksimāli), ķīmiskās analīzes un degustācija pirms apelācijas piešķiršanas.

Bordeaux Rosé apvienojot svaigumu un aromātu bagātību, Bordeaux Rosés ir vīni, kas dzerami katrā laikā priekam, lai atsvaidzinātos vai bagātinātu eksotiskus vasaras ēdienus. Jautri, garšīgi un apburoši – Bordeaux Rosés ir dzidra, dzirkstoša rubīna krāsā, tiem ir laba aromātu intensitāte un tiem ir patīkami noapaļota garša. Ar vidēju alkohola saturu tie ir viegli un atsvaidzinoši. Tos sauc par priecīgiem vīniem, apburošiem, kas dzerami atvēsināti un labi saderas ar Ziemeļāfrikas, Vidējo austrumu vai Āzijas ēdieniem. Reģionālā apelācija – tie tiek ražoti Žirondas departamentā kā citi Bordeaux, tiem tiek veikta stingra kvalitātes kontrole – 55 hl/ha, ķīmiskā analīze un degustācija pirms AOC. Kvalitātes kontrole – Bordeaux Rosés iegūst aizvien vairāk piekritēju. Tomēr tie ir grūti ražojami. It īpaši krāsu grūti noturēt tieši šajā gammā, brīžiem vīns ir mazliet oranžīgāks. Vīns ātri oksidējas. Te nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, lai noturētu augstās kvalitātes prasības.

Bordo vīna kartes apraksts

Bordo ir ap 10 000 vīnkopju, vīna dārzu īpašnieku un saimniecību. Saimniecību forma ir visdažādākā – ir ģimenes īpašumi, kas nodod šo amatu no paaudzes paaudzē, ir lieluzņēmumi, kas pieder lielajiem nacionālajiem un starptautiskajiem uzņēmumiem.

Medoc
Tas ir pats populārākais Bordo reģiona vīnu apgabals. Vīni ir samērā dārgi, tomēr par kvalitāti šaubīties nav pamata. Visprestižākie Medokas vīni nāk no St-Estephe, Paulillac, St-Julien, Listrac, Moulis un Margaux rajonu jeb provinču pilīm. Medokas apgabala dienvidu daļā ir vairāk vērtīga augsne, kā rezultātā vīni no šīs teritorijas sanāk īpaši izcili. Teritoriju dēvē par „Haut – Medoc”, bet Medoc apgabala ziemeļu daļu dēvē vienkārši par „Medoc”.
Medoc apgabalā ražo jauktus vīnus izmantojot Cabernet Sauvignon un Merlot vīnogu šķirnes.
St – Estephe provinces vīnos vairāk dominē Merlot vīnogu šķirne, kā rezultātā sarkanvīni ir ātrāk nogatavināmi un sanāk izteikti samtaini ar nelielu skābuma pakāpi. Slavenākie šīs teritorijas vīni nāk no Chateau Cos d’Estournel, Chateau Calon – Segur, Chateau Beau Site vīnu saimniecībām.
Paulillac provinces vīnos vairāk dominē Cabernet Sauvignon vīnogu šķirne, kā rezultātā sarkanvīni savu potenciālu izceļ būdami izturēti. Viennozīmīgi šī rajona vīni ir paši izcilākie pasaulē, kuriem piemīti bagātīga upeņu garša un pilnīgs aromāts. Šeit tiek ražoti paši elegantākie Bordo reģiona sarkanvīni. Slavenākie šīs teritorijas vīni nāk no Chateau Latour, Chateau Mouton – Rothschild, Chateau Lafite – Rothschild, Chateau Pichon – Longueville vīnu darītavām.
Saint – Julien provinces vīni ir samērā līdzīgi ar Paulillac vīniem, tajos dominē izteikts upeņu un garšvielu aromāts. Slavenākie šīs teritorijas vīni nāk no Chateau Leoville, Chateau Lagrange un Chateau Talbot vīnu darītavām.
Listrac un Moulis ir nelieli rajoni, kuros tiek radīti izcili vīni ar izteiktu granātu krāsu, bagātīgu augļu aromātu, maigu, samtainu garšu.
Margaux tiek radīti augstas (Cru) un ļoti augstas (Premier Cru) klases sarkanvīni ar vieglu ķermeni, ziedu un augļu aromātu. Slavenākie teritorijas vīni nāk no Chateau Margaux, Chateau Rausan – Segla un Chateau Palmer vīnu darītavām.
Graves (Pessac – Leognan)
Graves apgabala nosaukums ir cēlies pateicoties augsnei, kura ir ļoti akmeņaina. Tieši no šī apgabala tika eksportēti pirmie Francijas vīni. Šī apgabala ziemeļu daļa tagad oficiāli tiek dēvēta par Pessac – Leognan vīndaru rajonu. Graves apgabalā tiek radīti gan sarkanvīni, gan arī lieliski sausi baltvīni. Šī apgabala baltvīni izceļas ar savu dārgo cenu, tomēr tā ir pamatota, jo baltvīni ir spējīgi konkurēt pat ar labākajiem Francijas baltvīniem. Labākie baltvīni tiek radīti izmantojot Sevinjon blanc un Semillon vīnogu šķirnes. Taču paši izcilākie sarkanvīni tiek radīti netālu no Pessac pilsētas, Haut Brion pilī. Vīni, tieši no šīs vietas, Bordo reģiona slavu pacēla milzīgos augstumos jau 1660. gados. Taču nemazāk izcili vīni tiek radīti La Mission-Haut-Brion, Pape-Clement, Les Cannes Haut-Brion, La Tour-Haut-Brion, Haut-Bailly, La Louviere un de Fieuzal vīnu darītavās. Kaut arī visiem šiem vīniem ir samērā atšķirīgs stils, tomēr visus tos apvieno bagātīgs aromāts ar augsnes, tabakas, rozīņu niansēm.
Sauternes un Barsac
Šajos divos rajonos tiek radīti labākie Bordo reģiona deserta baltvīni. Sauternes klimats ir silts un mitrs. Tuvumā esošās upes ietekmē bieži šajā rajonā ir miglas. Klimatiskie apstākļi sekmē baktēriju attīstību uz vīnogām, kuras samazina mitrumu un paaugstina cukura saturu vīnogā. Šo procesu dēvē par cēlo puvi (Botrytis Cinerea). Rezultātā vīnogas savīst. Ražas sanāk mazas, taču no šīm savītušajām ogām var radīti vīnus ar augstu alkohola saturu, neatkārtojamu medus garšu un izteiktu ziedu aromātu. Šādus vīnus var uzglabāt ilgstoši. Ar laiku tie tikai papildina savas lieliskās īpašības. Sauternes vīnus ražo no Semillon, Sevinjon Blanc un Moscatel vīnogu šķirnēm.
Libournais
Zem šī nosaukuma ir apvienoti vairāki Bordo reģiona vīnu rajoni, jeb provinces. Libournais atrodas Dorgogne upes labajā krastā. Pārsvarā šeit tiek audzēti Cabernet Franc un Merlot vīnogu šķirnes.
* Saint Emilion ir viens no Libournais rajoniem. Tas ir viens no galvenajiem Bordo reģiona rajoniem, kur tiek ražoti izcili sarkanvīni. Pateicoties tam, ka šajā rajonā pārsvarā tiek izmantotas Merlot šķirnes vīnogas, vīns sanāk maigs, ar savdabīgu, plūmju garšu. Virs Saint Emilion rajona atrodas Montagne Saint Emilion, St. Georges – Saint Emilion, Lussac Saint Emilion, Puisseguin Saint Emilion un Parsac Saint Emilion vīnu rajoni. Šo vīnu kvalitāte vairāk ir atkarīga no klimata un konkrēta vīndara profesionalitātes. Tomēr kopumā tie līdzinās Saint Emilion produkcijai.
Pomerol
Pomerol ir viens no Libournais un Bordo slavenākajiem rajoniem. Šī rajona sarkanvīni ir vieni no dārgākajiem pasaulē. Tur ir nedaudz kalnains apvidus ar īpašu augsni, kura vīniem piešķir neatkārtojamu stilu. Pomerol vīni ir ļoti sulīgi, ar eksotisku augļu, garšvielu, kazeņu, plūmju un ķiršu aromātu. Dažkārt šos vīnus dēvē par “Bordo Burgundiešiem”. Vīnus var baudīt jau pēc 2 gadiem, tomēr īpašu raksturu tie parāda būdami ilgstoši izturēti. Viennozīmīgi pats labākais vīns nāk no Chateau Petrus.
Lalande de Pomerol
Lalande de Pomerol rajons atrodas virs Pomerol un savu kaimiņu apsteidz ar vīnogulāju daudzumu un vīna ražošanas apjomiem. Sarkanvīni no šī rajona ir samērā līdzīgi ar vīniem no Pomerol, taču tiem nepiemīt izsmalcinātība, kāda ir vīniem no kaimiņu rajona. Bet jebkurā gadījumā šeit tiek radīti izcili, spēcīgas krāsas sarkanvīni, kuriem piemīt ogu un ziedu aromāts.
Fronsac un Canon Fronsac rajona sarkanvīni ir augsti kvalitatīvi un ar savu individuālu raksturu.
Entre Deux Mers
Šī apgabala nosaukumu uz vīna pudeles etiķetes izmanto tikai baltvīniem. Sarkanvīni no Entre Deux Mers apgabala nāk ar vienkāršu nosaukumu “Bordeaux” vai “Bordeaux Superieurs”. Galvenā panākumu īpašība, šī reģiona vīniem ir samērā laba kvalitāte par salīdzinoši zemu cenu.
Cotes de Bordeaux
Bordeaux & Bordeaux Superieurs
Bordo teritorijā ražo arī mazāk pazīstamus, bet jebkurā gadījumā augsti kvalitatīvus sarkanvīnus Cotes: Cotes de Bourg, Premieres Cotes de Blaye, Cotes de Castillon, Premieres Cotes de Bordeaux, Graves de Vayres & Cotes de Francs. Šie vīnu dārzi nav apvienoti konkrētā apgabalā, bet ir atsevišķas teritorijas, upju Garonne, Dorgogne un Gironde labajos krastos. Dažās vīnu ražotnēs tiek pagatavots aromātisks, maigs, sauss baltvīns Cotes de Blaye un Graves de Vayres.

Visā pārējā bordo reģiona teritorijās tiek radīti vīni, uz kuru etiķetēm tiek minēts „Bordeaux” vai „Bordeaux Superieurs”.

Izmantots Elfas Skrābanes ieskaites darbs – Bar.lv bārmeņu treniņu centrs.