Brendijs ir augļu vai ogu vīna destilācijas produkts, kuru iztur ozolkoka mucās.

Pirmais, kas izdomāja destilēt vīnogu vīnu 1250. gadā bija misters Arnaud de Villeneuve, kurš produktu nosauca par „eau–de-vie” jeb „dzīvības ūdeni”.

Visus pasaules brendijus var sadalīt trijās grupās:
1. Vīnogu brendijs (eau-de-vie de vin).
2. Brendijs no izspaidām (eau-de-vie de marc).
3. Augļu brendijs (eau-de-vie de fruits).

Pasaules labākajiem brendijiem ir savi individuāli nosaukumi. Konjaks (Cognac), Armanjaks (Armagnac), Amerikāņu brendijs (American Brandies), Calvados un citi.
Brendiju var ražot jebkura valsts pasaulē. Ražošanas noteikumi nav īpaši reglamentēti, tāpēc samērā bieži tiek ražots nekvalitatīvs brendijs, kuri īsti pat par brendiju nosaukt nevar. Dzenoties pēc ātras peļņas komersanti brendiju krāso ar karameli, rada ilūzija par dzēriena ilgstošu izturēšanu koka mucās. Protams, tas nenozīmē, ka visi ražo nekvalitatīvu brendiju. Ir kompānijas, kuru brendijs ir apveltīts ar īpašu garšu un aromātu.
Der zināt, ka dažādi uzraksti uz brendija pudelēm (V.S., V.S.O.P un citi) ir aizgūti no konjaku terminoloģijas. Šie uzraksti paši par sevi neko neizsaka un bieži kalpo tikai kā etiķetes rotājums, kuru nav vērts ņemt galvā.
Dažkārt vārds „Brandy” tiek izmantots kā sinonīms vārdam „liķieris”. Tas notiek tad, kad klāt nosaukumam tiek pievienots augļa nosaukums, no kura ir radīts dzēriens. Piemēram, Cherry Brandy, Apricot Brandy u.t.t.. Taču šie ir absolūti citi dzērieni, vienīgais alkoholiskā bāze tiem ir brendijs. Skati sadaļu par liķieriem.

Brendija un konjaka vēsture
16. gadsimtā ļoti ienesīga bija tirdzniecība ar vīnu. Holandieši bija tā laika labākie komersanti, kuri Francijas vīnu transportēja uz daudzām pasaules valstīm. Dažkārt šī produkcija, temperatūras un ilgstoša ceļojuma ietekmē, zaudēja savas īpašības (saskāba). Holandiešiem, jau no seniem laikiem, bija pazīstams destilācijas process un tāpēc tie izdomāja, ka vīnu daudz ērtāk būtu transportēt atdalot no tā ūdeni. Izmantojot destilācijas procesu, holandieši ieguva vīna destilātu, kura transportēšana aizņēma daudz mazāk vietas un ilgstoša ceļojuma laikā dzēriens nebojājās. Destilācijas iznākumu viņi nosauca par „dedzināto vīnu” jeb “bradwijn” no kā tad arī cēlies vārds „brendijs”. Nokļūstot galapunktā holandieši spirtu atšķaidīja ar ūdeni vai vīnogu sulu un ieguva kaut ko līdzīgu vīnam.
Anglijas un Francijas kara rezultātā, vīna tirdzniecība strauji samazinājās. Dauzi vīna destilāti tika turēti ozolkoka mucās, gaidot labākus laikus. Kad tirgonis, pēc laika, nobaudīja šo vīna destilātu, viņš konstatēja, ka dzēriens ir palicis tumšāks, alkohola saturs bija samazinājies un dzērienam bija parādījies īpašs aromāts un pavisam cita garša. Tā arī sākās brendija ražošana.
18. gadsimta sākumā Francijas dienvidrietumos, Konjaka pilsētas apkārtnē, tika dibinātas daudzas tirdzniecības kompānijas (starp citu daudzas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām). Pateicoties Anglosakšiem, strauji attīstījās tirdzniecības apjomi, kā rezultātā ļoti populāra kļuva Konjaka pilsēta un tās apkārtnē ražotais brendijs no vīnogu vīna. 1778. gadā tika parakstīta komerciāla vienošanās starp Angliju un Franciju, kas paredzēja būtiskas nodokļu atlaides. Pateicoties šim līgumam, brendija ražošana uzņēma milzīgus apgriezienus. To ražoja visā Francijā, tomēr pats labākais tika radīts Konjaka pilsētas apkārtnē.
Drīzumā iestājās krīze. Pēc Ludviga XVI nāves pret Franciju vērsās daudzas Eiropas valstis. Brendija eksports samazinājās par 60 %, bet ne uz ilgu laiku. Pateicoties Napoleona kara gaitām, drīzumā katrā Eiropas valstī zināja par šo lielisko dzērienu. Uzskata, ka tieši Napoleons brendiju nosauca par godu Konjaka pilsētai, kuras apkārtnē tas tika ražots, tādā veidā izceļot konjaka atšķirību salīdzinājumā ar citiem brendijiem. 19. gadsimtā sākās zinātniskais darbs, lai konstatētu, kas ir tie faktori, kāpēc tieši Konjaka pilsētas apkārtnē sanāk īpašs, no citiem brendijiem atšķirīgs, dzēriens. Tā laika ģeologs Kokans (Coquand) pierādīja likumsakarību, kas būtiski ietekmēja konjaka kvalitāti. Viņš konstatēja, ka viegli kaļķainā augsne, kāda ir konjaka pilsētas apkārtnē, brīnišķīgi regulē mitruma daudzumu un tieši ietekmē vīnogulāja ražu, kas gala rezultātā atsaucas uz dzēriena kvalitāti. Šis augsnes tips tiek dēvēts par „Champagne” un tā ir samērā līdzīga ar Champagne reģiona augsni, kas atrodas Francijas ziemeļos. Ģeologs faktus atklāja pavisam nejauši, piedaloties dzelzceļa celtniecībā. 1890. gadā gandrīz visus vīnogulājus iznīcināja kukaiņi-parazīti. Konjaka ražošanā iestājās pilnīga krīze. Tikai 20. gadsimta sākumā atdzima konjaka ražošana. 1909. gadā Francijas valdība izdod dekrētu par konjaka kvalitātes kontroli (AOC – Appellation d’Origin Controlee). 1936. un 1939. gadā Francijas valdība izdeva dekrētus, kas noteica labvēlīgu teritoriju (saīsinājumā CRU – jeb augstas klases augsni), kurā var tikt ražots dzēriens ar nosaukumu „cognac”. Šī teritorija aizņem 80 000 h. 1972. gadā tika pieņemti termini, kas norāda konjaka vecumu.

Brendija, konjaka pasniegšana un izmantošana kokteiļos

Pirms konjaka vai brendija ieliešanas atbilstoša izmēra konjaka glāzē, trauku var nedaudz uzsildīt, lai izceltu dzēriena aromātu, taču der zināt, ka īpaši karsta glāze veicinās spirta iztvaikošanu un izcels spirta aromātu. Francijā glāzes nekarsē vispār. Francijā populārs ir termins „ccc” (cafe, cognac, cigare). Pēdējos gados Eiropā ir samērā populāri jaunu konjaku baudīt ar ledu. Āzijas valstīs brendiju vai konjaku mēdz atšķaidīt ar ūdeni un malkot kopā ar pusdienām.
Konjaka uzglabāšanas un pasniegšanas temperatūra ir +18 +20 grādi.
V.S. – V.S.O.P. un citus tāda paša vecuma konjakus pasniedz kā aperitīvu vai diģestīvu, long vai short drink kokteiļos, kā arī bauda tīrā veidā konjaka glāzēs ar tilpumu no 100 –350ml.
Bezalkoholiskie savienojumi varētu būt ūdens, praktiski visa veida sulas un limonādes, kafija, tēja, piens un kakao.
Alkoholiskie savienojumi varētu būt dažādu veidu liķierīši.
X.O. un citus tāda paša vecuma konjakus pasniedz tikai tīrā veidā un kā diģestīvu, konjaka glāzēs ar tilpumu no 350 -700ml. Atceries, šāda vecuma konjakus kokteiļos izmantot nevajag.