Kaut arī Kanādas viskija ražošanas vēsture aizsākās 19. gadsimtā pateicoties avantūristiem no Eiropas, tomēr vislielāko slavu tas ieguva tieši Amerikas sausā likuma laikā, 20. gadsimta 20. gados. Tieši šajā laikā ražošanas apjomi pieauga vairāk par 100 reizēm. Kanādā viskiju ražot bija ļoti izdevīgi un ērti, jo īpaši netālu no Amerikas robežas (vieglākās kontrabandas iespējas). Tieši šajā laikā viskija ražotnes kļuva par īstiem gigantiem un pat pārpirka rūpnīcas Skotijā. Kā reāls piemērs ir Seagram kompānija, kura sausā likuma laikā pārvērtās par pasaulē lielāko viskija ražotni.
Kanādiešu viskijs, kurš galvenokārt ir kupāžas produkts, tiek ražots izmantojot visdažādākos graudus, kuri izaudzēti Kanādā. Kukurūzu, miežus, kviešus un rudzus.

Kanādas viskija ražošanā pastāv termini Base whisky (bāzes viskijs) un Flavoring whisky (raksturu nosakošais viskijs). Galvenā nianse, kura atšķir Kanādas viskijus no citiem pasaules viskijiem ir tā, ka katrs graudu viskija veids var tikt destilēts atsevišķi „patent still” iekārtā pie atšķirīgas temperatūras. Atšķirībā no destilācijas veida tiek iegūts Base vai Flavoring viskija veids. Pēc tam šie dažādie viskija veidi tiek apvienoti un izturēti ozolkoka mucās, kurās iepriekš tika izturēts burbons vai heress. Šī sistēma nedaudz līdzinās skotu Blended viskija radīšanai, kad par bāzes viskiju tiek izmantots Grain (tīru graudu viskijs), kuram pievieno aromātu pastiprinošu Single Malt (viena iesala) viskijus.

Base viskijs tiek destilēts pie augstas temperatūras izmantojot kukurūzu, taču pavisam nedaudz (2%) var tikt pievienoti arī mieži. Destilācija pie īpaši augstas temperatūras palīdz iegūt dzērienu ar alkohola saturu līdz pat 96%. Principā tas ir neitrāls spirts.
Flavoring viskijs tiek radīts no miežiem, kviešiem un citiem graudiem izmantojot zemāku destilācijas temperatūru, kā rezultātā viskijs ir ar zemāku alkohola saturu (65%) un tam piemīt izteiktāks aromāts.
Der atzīmēt, ka Kanādā viskiju ražo izmantojot arī tradicionālo, dubulto destilēšanas metodi. Lai arī kāda būtu destilēšanas metode, kā izejviela netiek izmantos graudu iesals, kā tas ir Skotijā vai Īrijā (izņēmums ir Glenora dedzinātava, kura pēdējā laikā ir sākusi single malt viskija ražošanu).

Kanādas viskija reglaments pieļauj arī to, ka vietējiem viskija veidiem (lai izceltu dzērienu raksturu) var tik pievienoti (ne vairāk kā 9%) citi viskija veidi, kuri radīti ārpus valsts robežām. Izturēšanas ilgums nav īpaši reglamentēts, taču tas nav mazāks par 2 gadiem.

Kanādas viskijiem piemīt smalks, viegls augļu aromāts, mazliet rūgtena garša. Der atzīmēt arī to, ka Kanādas viskijs ir pasaulē visbiežāk kokteiļos izmantotais viskija veids. Vietējā tirgū Canadian Whiskey sastopami ar alkohola saturu 39.9%, bet eksportēts tiek ar alkohola saturu 40%. Viskijam kvalitāte dažkārt tiek novērtēta pēc principa no A līdz E (A-viskvalitatīvākais).

«Black Velvet» taču ir samtaina garša, vai ne? Bet «Canadian Club» sešus gadus tiek turēts baltās (!) ozolkoka mucās.