Vācijas vīni | Bar.lv

Vācijā ir 13 vīna reģioni, kuros pārsvarā tiek audzētas Muller Thurgau, Riesling un Pinot vīnogu šķirnes.Vācu vīniem ir raksturīgs vieglums un zems alkohola saturs. Tas ir tāpēc, ka Vācijā ir samērā mitrs un vēss klimats. Vīni sanāk ar paaugstinātu skābumu, taču šis skābums ir viegls.
Viennozīmīgi, paši populārākie Vācijā ir Riesling vīni. Šos vīnus mēdz atdarināt daudzās pasaules valstīs, taču tie pat tuvu nelīdzinās Vācijas Riesling vīniem. Vīni mēdz būt ar dažādu garšu, gan sausi, gan arī saldi. Der izcelt Vācijas ziemeļos, no Riesling vīnogu šķirnes, radītos, īpaši saldos Beerenauslese vīnus, kuri radīti no vīnogām, kas pakļauti rudens salnām. Sasalušā ogā koncentrējas liels daudzums cukura un vīnoga vairāk līdzinās rozīnei. Savu īpatnējo garšu Riesling vīni iegūst nobriestot pudelēs. Riesling vīni ir ļoti pievilcīgi dažādās sava mūža stadijās.
Vēl viens Vācijas populārs vīns ir Liebfraumilch, kas tulkojumā nozīmē „mīļotās sievietes piens”. Nevarētu teikt, ka vīns būtu īpašs, taču tas ir viens no visvairāk pirktajiem Vācijas vīniem, samērā lēts un kuru pazīst visā pasaulē. Vīnam piemīt ir maiga, saldena garša.
Liebfraumilch ražo tikai Nahe River, Rheingau, Rheinhessen un Pfalz apgabalos. Ja uz etiķetes ir norādīts cits reģions vai tas nav norādīts vispār, tad šis vīns ir viltojums.
Vācu vīnu klāsts ir ļoti plašs. Ir daudz negodīgu vīndaru, kuri ražo apšaubāmas kvalitātes vīnus un pilda tos skaista dizaina pudelēs ar krāšņām etiķetēm. Atceries, sakaista pudele neliecina par vīna kvalitāti.
Vācijā tiek ražoti arī dzirkstoši vīni, jeb „Sekt”. Šo vīnu ražošanā netiek izmantota slavenā champenoise metode. Vācu dzirkstošie vīni tiek radīti izmantojot vietējās tradīcijas.

Vācijas vīnu reģionu apraksts

Bādenes vīnu reģions
Bādene atrodas Vācijas dienvidos. Lielais saules daudzums palīdz radīt labākos Vācijā sarkanvīnus un īpaši sausos vīnus.

Frankenas vīnu reģions
Šī reģiona nozīmīgākais vīns tiek radīts izmantojot Silivaner vīnogu šķirni un vienmēr tiek pildīts īpašas formas pudelēs. Vīnam piemīt pievilcīga, sausa garša. Reģiona klimats ne vienmēr ir labvēlīgs. Frankenas vīni pārsvarā tiek pārdoti vietējā tirgū.

Mosel reģions
Vācijas reģions visā pasaulē ir pazīstams ar saviem izcilajiem, gaišajiem Mozeles vīniem, kuri ir viegli, maigi un nedaudz skābeni ar persiku, ābolu un citu augļu aromātu. Ilgstoši izturot vīni papildina savu unikālo buķeti un kļūst vērtīgāki. Vislabākās kvalitātes vīni nāk no Bernkasteles, Grāčas un Urcigas pilsētām. Pārsvarā reģionā izmanto Riesling vīnogu šķirni. Mūsu portāla kokteiļu bāzē ir sastopami kokteiļi, kuru pagatavošanā ir jāizmanto Mozeles vīns. Der atcerēties, ka kokteiļos izmantot var tikai jaunus šī reģiona vīnus.
Pfalz reģions
No šī reģiona nāk vieni no labākajiem Vācijas vīniem. Nozīmīgākie vīna darītāji atrodas reģiona ziemeļu daļā, taču arī dienvidu daļā rada labas kvalitātes vīnus. Populārākie ir Riesling vīnogu šķirnes vīni, kuriem piemīt izteikts tropisku augļu aromāts.
Rheingau vīna reģions
Reģions ir slavens ar to, ka vīnogas šeit audzē prinči, grāfi un citas aristokrātiskas personas. Der nobaudīt šī reģiona Riesling šķirnes vīnus, jo klimats šajā reģionā ir smērā silts, kā rezultātā vīni sanāk sabalansēti un ļoti aromātiski.
Rheinhessen reģions
Šajā reģionā ražo pasaules slaveno Liebfraumilch vīnu, taču pārsvarā šeit tiek ražoti vienkārši, lēti, bet labi galda vīni. Augstas kvalitātes vīns ir sastopams Nieršteinas pilsētas apkārtnē.
Vācu vīnu kvalitātes kritēriji
Qualitatswein mit Pradikat – saīsināti QmP (atšķirīgi kvalitatīvi vīni)
Šis uzraksts uz vīna pudeles etiķetes liecina par visaugstākās kvalitātes vācu vīniem. Vīni tiek ražoti izmantojot viena vīna dārza vīnogas. Vīni ir ar lielāku alkohola saturu, labvēlīgā gadā vīnogas ir koncentrējušas vairāk cukura, kas rezultātā ir pārstrādāts alkoholā. Valsts mēroga likumdošana garantē, ka nelabvēlīgā ražas gadā QmP status vīnam netiks piešķirts. Šie vīni ir 100% dabīgi. Tiem nepievieno cukuru. Vīni tiek nobriedināti pudelēs no 5 – 10 gadiem, tomēr izsmalcināta buķete vīniem parādās pēc 15 – 20 gadiem. Tā kā vīna kvalitāte ir tieši atkarīga no vīnogu nogatavināšanās pakāpes, tad QmP vīni tiek sadalīti vēl sīkāk, atkarībā no vīnogu novākšanas laika.
* Der zināt. Jo vēlāk tiek novāktas vīnogas, jo vairāk tā saturēs labvēlīgu vielu un cukuru, kas gala rezultātā ietekmēs vīna garšu un aromātu, taču ilgstoši turēt ogas uz lauka ir ļoti bīstami, jo nokrišņi var sapūdēt ogas. Vācijā par labvēlīgiem ražas gadiem uzskata 1988, 1989, 1990, 1991, 1993 un 1994 gadu.

1. Trockenbeerenauslese (žāvētu ogu izlase)
Visaugstākās klases vīni QmP kvalitātes sadalījumā. Vīni radīti izmantojot īpaši vēlās ražas ogas. Tās ir savītušas, gluži kā rozīnes. Labvēlīgā ražas gadā uz vīnogām attīstās labvēlīga pelējuma sēnīte (cēlā puve), kā rezultātā oga sažūst, bet iekšienē koncentrējas pašas aromātiskākās vielas. Vīnogas tiek novāktas pie temperatūras, kura ir zemāka par 0 c grādiem. Lai pagatavotu vienu vīna pudeli ir nepieciešami 15 kg šādu savītušu vīnogu. Tie ir vieni no pasaules dārgākajiem vīniem. No 1991. gada līdz 2004. gadam šāda veida vīni netika radīti.

2. Beerenauslese (ogu izlase)
Šis kvalitātes kritērijs (QmP iedalījumā) ir mazāk vērtīgs salīdzinoši ar Trockenbeerenauslese, tomēr vīni arī ir pagatavoti no ļoti vēlas ražas un ir augsti kvalitatīvi un ļoti dārgi. Vīnogas tiek novāktas novembra beigās, kad tās ir sasniegušas cēlo puvi. Vīni ir ar samērā augstu alkohola saturu, dažkārt pat 15%.

3. Auslese (izlase)
Šis kvalitātes kritērijs (QmP iedalījumā) ir mazāk vērtīgs salīdzinoši ar Beerenauslese. Ogas ir novāktas nedaudz ātrāk, taču tās jebkurā gadījumā ir pilnībā nogatavojušās. Cukura saturs vīnogā ir augsts, tomēr nedaudz zemāks nekā iepriekš minētajās kvalitātes kategorijās. Ogas arī var skart cēlā puve. Vīni sanāk bagātīgi un koncentrēti.

4. Spatlese (vēlā raža)
Šis kvalitātes kritērijs (QmP iedalījumā) ir mazāk vērtīgs salīdzinoši ar Auslese. Vīni radīti no vēlās ražas, oktobra vidū. Var būt gan sausi, gan arī saldeni. Salīdzinoši ar Kabinett kvalitātes vīniem Spatlese vīni ir aromātiskāki.

5. Kabinett
Viszemākais kvalitātes kritērijs QmP iedalījumā. Tomēr der atcerēties, ka QmP statusu var saņemt tikai labas kvalitātes vīni, kuri radīti izmantojot labvēlīgas ražas ogas. Kabinett vīni tiek radīti no ražas, kura tiek novākta septembra beigās. Vīni ir ar zemāku alkohola saturu nekā iepriekš minētie vīni un mēdz būt ļoti sausi, bet tajā pašā laikā ļoti viegli.

Qualitatswein bestimmter Anbaugebiete saīsināti QbA
Šis uzraksts uz pudeles etiķetes liecina par to, ka vīns ir izgājis vietējā mēroga kvalitātes pārbaudi. Vīni ir nedaudz vienkāršāki un lētāki nekā vīni, kuri saņēmuši Valsts mēroga kvalitātes apliecinājumu QmP. Šiem vīniem ir atļauts pievienot saldinātājus un spirtu.

Landwein – lauku vīns. Ar šādu apzīmējumu nāk vīns no 18 Vācijas vietām. Pēc uzraksta seko šīs vietas nosaukums. Parasti tie ir vienkārši labi vīni, nedaudz augstākas klases nekā galda vīni (Tafelwein), taču zemākas klases, nekā iepriekš minētie vīni.

Deutscher Tafelwein – galda vīns, radīts tikai no Vācijā audzētām vīnogu šķirnēm.

Tafelwein – galda vīns. Šis termins attiecināms uz vislētākajiem vācu vīniem.

Etiķetes atšifrējums
Amtliche Prufungsnummer – saīsināti AP (oficiāls pārbaudes numurs). Parasti pēc šī uzraksta seko cipari. Numuru piešķir oficiāla institūcija, kura ir pārbaudījusi vīna kvalitāti.Anbaugebiet – vīna reģions. Piemēram, Anbaugebiet Baden vai Anbaugebiet Mosel. Kvalitatīviem vācu vīniem vienmēr uz etiķetes tiek norādīts kāds no 13 vīna ražošanas reģioniem. Šie 13 vīna reģioni tiek sadalīti vēl sīkākos 39 subreģionos, kurus dēvē par bereich. Savukārt 39 (bereich) subreģioni tiek sadalīti lielos vīna dārzos, kurus dēvē par grosslagen un mazos individuālos vīna dārzos, kurus dēvē par einzellagen.
Bereich – vīna rajons. Šis ir vēl sīkāks Vācu reģionu sadalījums, kurš iekļauts kādā no 13 Anbaugebiet vīna reģioniem.
Bundesweinpramierung – šis apzīmējums uz etiķetes norāda to, ka vīns ir saņēmis valsts apbalvojumu.
Charta – valsts organizācija, kura kontrolē vīna kvalitāti.
Deutscher Sekt – dzirkstošs vīns, radīts tikai no Vācijā audzētām vīnogu šķirnēm.
Deutsches Weinsiegel – zīmogi uz pudeles kakliņa, kuri liecina par to, ka vīns ir izturējis noteiktu kvalitātes pārbaudījumu.Domane – īpašums jeb muiža
Edelfaule – cēlā puve
Einzellage (viens lauks) – samērā maza vīndaru saimniecība. Vācijā šādas saimniecības ir 2600. Tās visas tiek iekļautas lielākos reģionālos sadalījumos, kurus dēvē par Bereich. Pēc uzraksta „Einzellage” seko saimniecības nosaukums.
Eiswein – ledus vīns. Ļoti rets un dārgs vīns, kurš iegūts no vīnogām, kuras no lauka novāktas novembra beigās vai pat decembra sākumā, kad aukstuma ietekmē ogas ir sasalušas.
Erzeugerabfullung – vieta, kur vīns tiek pildīts pudelēs.
Flurbereinigung – iestāde, kura palīdz attīstīt vīnogu terases.
Gemeinde – pagasts jeb kopiena
Grosslage – lielas vīnogu audzētavas. Tiek iekļautas lielākos reģionālos sadalījumos, kurus dēvē par Bereich. Pēc uzraksta „Grosslage” seko saimniecības nosaukums.
Halbtrocken – pus sauss vīns.
Herb – skarbs, sūrs vīns.
Kellerei – vīna rūpnīca vai vīna ražotne. Parasti pēc uzraksta seko nosaukums.
Lieblich – pussalds vīns.
Oechsle – mērvienība, pēc kuras nosaka vīnogu briedumu.
Perlwein – nedaudz dzirkstošs vīns.
Rotling – sārtas krāsas vīns
Rotwein – sarkanvīns.
Schaumwein – dzirkstošs vīns.
Sekt – dzirkstošs vīns.
Spritz/Spritzig – viegli dzirkstošs vīns.
Suss – salds vīns
Sussreserve – dabīga, salda vīnogu sula, kura tiek izmantota lai saldinātu vīnus.
Trocken – sauss vīns.
Weingut – vieta vai saimniecība, no kuras ir cēlies vīns. Pēc uzraksta seko vietas nosaukums. Šo statusu var saņemt tikai tad, ja vīnogas nāk no vienas saimniecības.
Weinkellerei – vīna pagrabs.
Weissherbst – QbA vai augstākās kvalitātes vīns, kurš ražots izmantojot tikai vienu tumšo vīnogu šķirni.
Weisswein – baltvīns
Winzergenossenschaft – vīndaru saimniecība vai kooperatīvs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *