Gaišās vīnogu šķirnes | Bar.lv

aligoteAligote
Šī vīnogu šķirne ir ar īpaši smalku miziņu, no kuras sanāk skābeni vīni. Saulainā ražas gadā vīni sanāk ar bagātīgu garšu un struktūru. Biežāk šī vīnogu šķirne tiek izmantota, lai ražotu jauktu šķirņu vīnus. Aligote apvienojot ar Chardonnay vīnogu šķirni tiek radīti svaigi, dzīvi, atspirdzinoši vīni. Īpaši labvēlīga augsne priekš šīs vīnogu šķirnes ir Burgundijā un Bulgārijā, taču interesanti vīni nāk arī no Austrālijas, kur tie savu neatkātojamo garšu iegūst pateicoties lielam saules daudzumam. Bijušajās Padomju Savienības republikās no šīs vīnogu šķirnes ražo lieliskus galda vīnus.

chardonnayChardonnay (šardonē)
Šī vīnogu šķirne ir uzskatāma par karalieni starp baltajām vīnogu šķirnēm. Chardonnay var iedzīvoties praktiski jebkurā augsnē, taču katrā vietā tā dos atšķirīgas stila vīnu. Samtainus, neatkārtojamus vīnus Chardonnay var dot uzaudzēta kaļķainā augsnē kāda ir Burgundijā un Champagne reģionā (Francija). Šī šķirne ir obligāta, lai ražotu šampānieti. Samtaina, apviļoša, eļļaina garša rodas vīniem, kuri vidēji izturēti no 3 – 5 gadiem, taču pastāv arī kolekcijas vīni, kuri ir izturēti ilgāk. Vīni, kuri ir izturēti ilgstoši ozolkoka mucās ir ar grauzdētas maizītes, riekstu, vaniļas aromātu. Jauniem Chardonnay vīniem piemīt svaigu augļu aromāts. Savukārt vīniem, kuri ir radīti vēsos klimatiskos apstākļos, piemīt ābolu un vietējo augļu aromāts, bet vīni, kuri radīti karstā klimatā (Austrālijā, Kalifornijā, Dienvidāfrikā) var būt ar tropisku augļu (ananāsu, mango), kā arī sēņu niansītēm. Vīni, kuri radīti izmantojot Chardonnay šķirni var būt ar nelielu vai izteiktu skābumu. Klasiskie Chardonnay ir sausi, taču vīni no jaunās pasaules mēdz būt arī pus sausi. Lai izprastu šo vīnogu šķirni, nobaudi vīnus no Kalifornijas, no Burgundijas („Chablis”), no Čīles un no Argentīnas.

Chenin Blanc (šeni blau)
Šī vīnogu šķirnes pirmsākumi ir meklējami Luāras ielejā Francijā, vietā ar nosaukumu Mant Chenin Touraine. No šīs vīnogu šķirnes sanāk izcili sausie vīni. Atkarībā no ogu nogatavošanās pakāpes var tikt radīti vīni ar dziļu, samtainu garšu. Tiek radīti arī izsmalcināti, saldi baltvīni. Jaunās pasaules valstis parasti ražo vienkāršus galda vīnus. Dienvidāfrikā tā ir viena no izplatītākajām vīnogu šķirnēm. Īpašu atšķirību no citām vīnogu šķirnēm, piešķir medus un slapju salmu aromāts. Savukārt jaunās pasaules vīniem ir izteikts melones aromāts. Šo vīnogu šķirni izmanto dažādu dzirkstošu vīnu ražošanā.

Colombard (kolumbard)
Īpaši labvēlīgi vīni, kas izgatavoti no šīs vīnogu šķirnes, nāk no Francijas, Bordo reģiona, Kalifornijas un Dienvidāfrikas. Franči šīs vīnogas izmanto arī brendija ražošanā. Vīni sanāk ar patīkamu skābumu. Par labvēlīgu gadu šai šķirnei ir uzskatāma saulaina vasara. Kalifornijā šī ir otrā visbiežāk audzētā vīnogu šķirne.

 

 

Furmint
No šīs vīnogu šķirnes sanāk ļoti patīkami, aromātiski, saldi baltvīni. No Furmint ražo unikālus „Tokay” vīnus. Tokai ir slavens Ungārijas reģions. Vīniem piemīt smalka aromāta buķete ar cidonijas niansīti, harmoniska garša un dzintar-krāsas tonis.

 

 

Gewurztraminer
Ļoti aromātiska vīnogu šķirne, kura vīnam piešķir sarežģītu un mainīgu garšas buķeti, no patīkamas vīnogu garšas līdz pat asai piparu garšai. Vīnam pēc katra malka var būt jauna garša. Ļoti populāri ir vīni no Alsace reģiona, Francijā. Īpaša uzmanība Gewurztraminer šķirnei tiek veltīta Āfrikā un Kalifornijā. Vīns no šīm valstīm ir ar patīkamu, savdabīgu, maigu garšu un aromātu. Īpaši dārgi ir saldie Gewurztraminer vīni, kuri tiek ražoti no vēlām ražām, taču pastāv arī sausi šīs šķirnes vīni.

 

Muller – Thurgau
Šī ir selekcionēta vīnogu šķirne, kura ir viegli audzējama vēsā klimatā. Vīni no šīs šķirnes sanāk ar patīkamu, taču nepatstāvīgu, ziedu un augļu buķeti. Pārsvarā tiek ražoti labas kvalitātes, vienkārši un viegli galda vīni. Īpaši populāra šī šķirne ir Vācijā, Jaunzēlandē un Austrijā.

 

 

Muscat
Visus baltvīnus, kuri ražoti izmantojot Muscat vīnogu šķirni, apvieno raksturīga, neatkārtojama garša, taču nepārprotiet, šai garšai nav nekā kopēja ar muskatriekstu garšu. Vīnogu šķirnei ir ļoti daudz paveidu. Pamat nosaukumam klāt var tikt pievienots cits nosaukums, piemēram, Muscat Alexander, Muscat de Colmar, Muscateller, Moscato Canelli, Moscato di Frontignan, Moscatello Bianco, Moscatel Menudo, brown Muscat u.t.t.. Izcili vīni tiek ražoti pārsvarā karstajos reģionos. Izmantojot Muscat Alexander vīnogu šķirni tiek radīti īpaši saldi un dzirkstoši vīni.

 

Pinot Gris (pino grī)
Šai vīnogu šķirnei pastāv ļoti daudz sinonīmu. Pinot Gris audzē daudzās valstīs, jo augsnes veids īpaši neietekmē vīna kvalitāti. Ļoti labvēlīgi klimatiskie apstākļi priekš šīs vīnogu šķirnes ir Francijā, Alsace reģionā. Vīni sanāk ļoti sulīgi un aromātiski ar sarežģītu buķeti. Savukārt Itālijā šī šķirne ir kļuvusi par baltvīnu simbolu. Itāļiem patīk šī specifiskā, sausā garša ar nelielu rūgtuma pakāpi. Pastāv arī saldi šīs šķirnes vīni.

 

 

Riesling
Nav svarīgi kurā pasaules malā ir radīts vīns izmantojot Riesling vīnogu šķirni. Visus Riesling šķirnes produktus apvieno spēcīgs ziedu un medus aromāts, kas līdzinās ozolkoka mucās izturētiem vīniem, taču rislings biežāk nogatavojas pudelēs. Kaut arī šie vīni ir līdzīgi Semillon šķirnes vīniem, tomēr rislingiem ir raksturīga ilgstoša pēcgarša. Pastāv vīni, kurus praktiski atšķirt nevar. Riesling vīnogu šķirne ir uzskatāma par vienu no izplatītākajām pasaulē. Īpašu interesi izsauc vīni, kuri ražoti no īpaši vēlas ražas, no ogām, kuras ir skārusi „cēlā puve”. Šādos vīnos cukuru saturs dažkārt var pārsniegt liķieros esošo cukura daudzumu. Biežāk šādus vīnus ražo Vācijā. Austrālijā šīs šķirnes ogas pirms pārstrādes mēdz sasaldēt, kā rezultātā sanāk ļoti interesantas garšas produkti. Veci rislingi, kuri tiek ilgstoši izturēti pudelēs, var būt ar vieglu vai smagu ķermeni, kā arī savdabīgu garšu. Kaut arī lielākā daļa rislingu ir saldi, tomēr pastāv Alsace (Francija) reģiona vīni, kuri ir sausi.

Sauvignon Blanc (sevinjon blau)
Ļoti populāri šīs vīnogu šķirnes vīni nāk no Francijas, Loire (Luāras) ielejas. Šo vīnu aromāts ir īpaši izteikts, viegli pazīstams un atgādina negatavus augļus un ogas, ka arī ir atpazīstams pēc nātru, muskusu un zālaugu aromāta. Savukārt citi raksturo šo vīnu, kā kaķa mīzeļus uz ērkšķu krūma lapām. Vīna raksturs vairāk ir atkarīgs no labvēlīga ražas gada, nevis no vietas, kur tiek audzētas vīnogas. Vīna garšu nevarētu raksturot kā agresīvu, drīzāk tā ir izsmalcināta, viegla, ātri aizmirstoša. Loire (Luāras) ielejas vīni pārsvarā ir baudāmi līdz divu gadu vecumam, taču pastāv arī īpaši izturēti vīni, kuri pēc profesionālu degustatoru viedokļa, nav nekas īpašs. Pārsvarā šo vīnogu šķirni izmanto, lai radītu jauktus vīnus. Francijā ļoti populāri ir saldie Southern vīni. Šo vīnogu šķirni mēdz dēvēt arī savādāk: Francijā – Blanc Fume vai Fume, Fie, Sauternes, Sauvignon Jaune, Punechon, Puiechou, Gentin a Romorantin. Vācijā un Austrijā – Muskat-Silvaner. Kalifornijā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē – Blanc Fume.

Semillon
No šīs šķirnes izgatavo dažādus baltvīnus. No sausiem līdz ļoti saldiem. Ievērojami vīni nāk no Bordo (Francija). Sausi, šī šķirnes vīni ir lieliski jauni, bet saldi, izturēti. No Semillon ražo jaunus vīnus, kuri lietojami uzreiz pēc fermentācijas. Ar šādiem vīniem var lieliski veldzēt slāpes, tie ir maigi, atspirdzinoši, ar patīkamu ābolu garšu. Austrālijā ražotajiem vīniem piemīt citruss augļu svaigums. Vīns, kurš ilgstošu laiku izturēts ozolkoka mucās, var izveidoties par bagātu vīnu ar riekstu, medus un dūmu niansēm, kas dažreiz atgādina grauzdētu maizīti. Izmantojot šo šķirni tiek radīti slavenie Southern un Barsac deserta vīni.

 

Silvaner
Šī vīnogu šķirne pārsvarā tiek izmantota, lai radītu vienkāršus, bet labus galda vīnus. Šādi vīni atšķiras ar savu aromātisko pļavu ziedu aromātu un izsmalcinātu, harmonisku garšu. Interesanti šīs šķirnes vīni nāk no Vācijas, Frankena reģiona.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *