{"id":17010,"date":"2019-07-26T08:20:19","date_gmt":"2019-07-26T05:20:19","guid":{"rendered":"https:\/\/bar.lv\/austrijas-vini\/"},"modified":"2020-01-24T06:58:01","modified_gmt":"2020-01-24T04:58:01","slug":"austrijas-vini","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/bar.lv\/?p=17010","title":{"rendered":"Austrijas v\u012bni"},"content":{"rendered":"<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"size-full wp-image-4241 aligncenter\" title=\"wine\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine.jpg\" alt=\"\" width=\"321\" height=\"401\" \/><\/a>Austrija, b\u016bdama maza un neiev\u0113rojama uz pasaules v\u012bna kartes, ir k\u0101 mazs sp\u0113ka mitri\u0137is kult\u016bras front\u0113. Pateicoties tam, ka ir milzu imp\u0113rijas mantiniece, un ar\u012b v\u012bna baud\u012b\u0161anas trad\u012bcijas ir diezgan senas.<br \/>\nAustrija ir viena no t\u0101m valst\u012bm, kas sp\u0113j patiesi satraukt v\u012bna cien\u012bt\u0101jus. L\u012bdztekus br\u012bni\u0161\u0137\u012bgajiem v\u012bnogul\u0101ju novadiem, cilv\u0113ku labest\u012bbai un galvaspils\u0113tas V\u012bnes klasiskajam skaistumam, m\u0113s dievin\u0101m ar\u012b t\u0101s daudzos v\u012bnus. Kas padara Austrijas v\u012bnus tik interesantus, ir tas k\u0101 tie att\u012bst\u0101s. Liekas, v\u012bndari pamaz\u0101m atkl\u0101j k\u0101 ar v\u012bna pal\u012bdz\u012bbu vislab\u0101k izpaust savu zemi un t\u0101s v\u012bnogas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Jau pirms 3000 gadiem \u0137elti atkl\u0101ja augl\u012bgo aug\u0161\u0146u un v\u012bnkop\u012bbai ide\u0101li piem\u0113rot\u0101 klimata priek\u0161roc\u012bbas. Ta\u010du pirmo lielo v\u012bnkop\u012bbas uzplaukumu Austrija piedz\u012bvoja tikai viduslaikos, kad v\u012bnogul\u0101ju plat\u012bbas nemit\u012bgi auga augum\u0101 un bija desmitreiz liel\u0101kas nek\u0101 m\u016bsdien\u0101s.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Austrijas v\u012bni veido maz\u0101k k\u0101 vienu procentu no visas pasaules v\u012bnu produkcijas. Apm\u0113ram 28 miljonu vien\u012bbu gad\u0101. Gandr\u012bz visi tie n\u0101k valsts austrumu da\u013cas, kur Alpu sniegot\u0101s virsotnes p\u0101rtop pakalnos. Tur atrodas milzums mazu v\u012bnsaimniec\u012bbu, kas ar\u012b sara\u017eo lielo vairumu v\u012bna produkcijas. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 v\u012bnogul\u0101ju plat\u012bba ir ap 50 000 hekt\u0101ru. Visvair\u0101k v\u012bnogul\u0101ju st\u0101d\u012bjumu ir Lejasaustrij\u0101 \u2013 apm\u0113ram 60 procenti, tai seko Burgenlande ar 34 procentiem un \u0160t\u012brija \u2013 ar 6 procentiem. Lai ar\u012b da\u017ei l\u0113ti Austrijas v\u012bni non\u0101k starptautiskaj\u0101 tirg\u016b, liel\u0101koties austrie\u0161i cen\u0161as tos pak\u013caut augstiem standartiem. T\u0101p\u0113c tie ir sal\u012bdzino\u0161i d\u0101rgi.<br \/>\nTaj\u0101 laik\u0101, kad Austrijas saldo v\u012bnu ekselence jau sen ir atz\u012bta, t\u0101s sausie baltv\u012bni un sarkanv\u012bni ieguva atzin\u012bbu tikai p\u0113d\u0113jo divdesmit gadu laik\u0101. Sarkanv\u012bnu ir sal\u012bdzino\u0161i maz, tie aiz\u0146em 25 procentus no valsts produkcijas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka daudzi Austrijas v\u012bnu re\u0123ioni ir p\u0101r\u0101k auksti, lai audz\u0113tu sarkan\u0101s v\u012bnogas. Sarkanv\u012bni n\u0101k p\u0101rsvar\u0101 no Burgenlandes (Burgenland) re\u0123iona, kas robe\u017eojas ar Ung\u0101riju un ir silt\u0101k\u0101 valsts da\u013ca. Tie ir vid\u0113ja l\u012bdz pilna \u0137erme\u0146a, piesaista ar savu gar\u0161u un arom\u0101tu paleti, spilgtu aug\u013cu un internacion\u0101lu ozolkoka piesk\u0101riena bu\u0137eti. Daudzi no tiem ir veidoti uz neparastu, viet\u0113jo v\u012bnogu pamata, k\u0101 piem\u0113ram: pikanto Blaufrankish (Lemberger), maigo St. Laurent, vai Blauer Zweigelt.<br \/>\nBaltv\u012bni, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no saldajiem, v\u0113lu nov\u0101ktajiem desertu v\u012bniem, kuri ra\u017eoti no \u013coti gatav\u0101m vai \u017e\u0101v\u0113t\u0101m v\u012bnog\u0101m \u2013 ir sausie v\u012bni ar vieglu vai pilnu \u0137ermeni, bez ozolkoka gar\u0161as piesk\u0101riena.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Tagad past\u0101st\u012b\u0161u par praktisk\u0101m liet\u0101m ar ko n\u0101k\u0101s saskarties, ieejot m\u012btiskaj\u0101 v\u012bnu baud\u012b\u0161anas pasaul\u0113. Pirmais ar ko m\u0113s saskaramies, pa\u0146emot rok\u0101 v\u012bna pudeli, ir eti\u0137ete. To var\u0113tu saukt par savdab\u012bgu v\u012bna izk\u0101rtni. Eti\u0137e\u0161u valoda ir k\u013cuvusi visai sare\u017e\u0123\u012bta: nav saprotams, vai runa ir par firmas nosaukumu, v\u012bna marku, v\u012bnogu \u0161\u0137irni, izdom\u0101tu nosaukumu vai izcelsmes vietu. Daudzveid\u012bbai nav robe\u017eu.<br \/>\nTas, kam j\u0101atrodas un kas dr\u012bkst atrasties uz Austrijas v\u012bna pudeles eti\u0137etes, viss\u012bk\u0101kaj\u0101s nians\u0113s ir reglament\u0113ts v\u012bna likum\u0101. Paredz\u0113ts nor\u0101d\u012bt v\u012bnkop\u012bbas apgabala nosaukumu, ra\u017eas gadu, ra\u017eot\u0101ja v\u0101rdu, faktu, vai v\u012bns pild\u012bts pudel\u0113 v\u012bna mui\u017e\u0101 vai v\u012bna ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mum\u0101. Arvien vair\u0101k v\u012bndaru atsak\u0101s no audz\u0113\u0161anas \u0123eogr\u0101fisk\u0101s vietas un zonas nosaukuma nor\u0101des, uz eti\u0137etes min\u0113dami tikai v\u012bnogu \u0161\u0137irni un v\u012bna kvalit\u0101tes pak\u0101pi. Ta\u010du v\u0113l joproj\u0101m past\u0101v cilv\u0113ki, kas tic, ka apel\u0101ciju sist\u0113ma, balst\u012bta uz re\u0123ionu, lab\u0101k izpaud\u012bs Austrijas novadu da\u017e\u0101d\u012bbu un to v\u012bnus.<br \/>\nV\u012bnu kvalit\u0101tes klasifik\u0101cija ir uzskat\u0101ma par mantojumu no Otr\u0101 Pasaule kara, kad Austrija pie\u0146\u0113ma V\u0101cij\u0101 valdo\u0161o klasifik\u0101ciju, ar iz\u0146\u0113mumu, ka Kabinett klases v\u012bni ietilpst Qualit\u00e4tswein kategorij\u0101.<br \/>\nP\u0113c 1985. gada skand\u0101la da\u017ei jauni v\u012bna ra\u017eo\u0161anu reglament\u0113jo\u0161i likumi st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101. T\u0101pat Vahavas (Wachau) re\u0123ions darbojas p\u0113c saviem noteikumiem, kuras min\u0113\u0161u v\u0113l\u0101k. 2003. gada s\u0101kum\u0101\u00a0 Veinv\u012brtelas (Weinviertel) re\u0123ion\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101, t\u0101 sauktais, Districtus Austria Controllatus. T\u0101 ir sist\u0113ma, kas p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas ir l\u012bdz\u012bga fran\u010du AOC (Apellation Contr\u00f4l\u00e9e) vai\u00a0 AC\u00a0 klasifik\u0101cijai, kas nosaka izcel\u0161an\u0101s vietu. Burtisks tulkojums no fran\u010du valodas \u2013 regul\u0113ts vietas nosaukums vai regul\u0113ts\u00a0 izcel\u0161an\u0101s nosaukums.<br \/>\nAustrijas v\u012bnus reglament\u0113jo\u0161a sist\u0113ma v\u012bnu Qualit\u00e4tswein un Pr\u00e4dikatswein kategorij\u0101s, kuras savuk\u0101rt iedal\u0101s apak\u0161kategorij\u0101s. J\u0101min ar\u012b tas, ka da\u017e\u0101dos avotos ir sastopami at\u0161\u0137ir\u012bgi formul\u0113jumi.<br \/>\nAustrijas Nacion\u0101l\u0101 v\u012bnu klasifik\u0101cija augo\u0161\u0101 sec\u012bb\u0101, no vienk\u0101r\u0161ajiem l\u012bdz varenajiem v\u012bniem.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><strong>Tafelwein (galda v\u012bns)<\/strong> \u2013 gatavots Ausrij\u0101, ta\u010du var tikt sajaukti da\u017e\u0101du re\u0123ionu v\u012bni. 10.7\u00ba KMW minimums.<br \/>\n<strong>Landwein (lauku v\u012bns)<\/strong> \u2013 v\u012bnogas n\u0101k no viena re\u0123iona, starpre\u0123ion\u0101lu v\u012bnu sajauk\u0161ana ir at\u013cauta. Nor\u0101des par v\u012bna re\u0123ionu vai v\u012bna saimniec\u012bbu nav oblig\u0101tas. 14\u00ba KMW minumums.<br \/>\n<strong>Qualit\u00e4tswein (kvalit\u0101tes v\u012bns) <\/strong>\u2013 v\u012bnog\u0101m ir j\u0101b\u016bt no vienas saimniec\u012bbas vai novada. Kup\u0101\u017eas gad\u012bjum\u0101 darbojas strikti noteikumi par cukura saturu v\u012bnog\u0101s un v\u012bn\u0101. 15\u00ba KMW minumums.<br \/>\n<strong>Kabinett\u00a0 &#8211; Qualit\u00e4tswein<\/strong> \u012bpa\u0161\u012bbas, plus augst\u0101ki kvalit\u0101tes standarti. Nedr\u012bkst kupa\u017e\u0113t. Maksim\u0101lais alkohola daudzums \u2013 12.7%. 17\u00ba KMW minumums.<br \/>\n<strong>Pr\u00e4dikatswein<\/strong> &#8211; \u0161\u012b kategorija ietver v\u012bnus no Sp\u00e4lese l\u012bdz Eiswein \u0161ie v\u012bni, p\u0101rsvar\u0101, ir saldi. Kup\u0101\u017ea nav at\u013cauta. Cukuram j\u0101veidojas p\u0101rtrauktas vai dab\u012bgas ferment\u0101cijas rezult\u0101t\u0101. Nedr\u012bkst pievienot bag\u0101tin\u0101t\u0101jus vai citas vielas (piem. v\u012bnogu sulu, koncentr\u0101tus).<br \/>\n<strong>Pr\u00e4dikatswein kategorija iedal\u0101s: <\/strong><br \/>\n<strong>Sp\u00e4tlese <\/strong>&#8211; v\u012bns tiek veidots no piln\u012bgi gatav\u0101m v\u012bnog\u0101m, un netiek palaists tirdzniec\u012bb\u0101 l\u012bdz pat n\u0101ko\u0161a gada 1. martam. 19\u00ba KMW minimums.<br \/>\n<strong>Auslese<\/strong> &#8211; v\u012bns no atlas\u012bt\u0101m, piln\u012bgi gatav\u0101m ar c\u0113lo puvi skart\u0101m v\u012bnog\u0101m. Visas negatav\u0101s, boj\u0101t\u0101s v\u012bnogas tiek atsij\u0101tas. Netiek laists tirdzniec\u012bb\u0101 l\u012bdz n\u0101ko\u0161a gada 1. maijam. 21\u00ba KMW minimums.<br \/>\n<strong>Beerenauslese (BA)<\/strong> &#8211; Auslese priek\u0161nosac\u012bjumi, plus r\u016bp\u012bg\u0101ka v\u012bnogu atlase. Tiek lietotas p\u0101rgatavas un ar c\u0113lo puvi skartas v\u012bnogas. Tirdzniec\u012bb\u0101 netiek laists l\u012bdz n\u0101ko\u0161\u0101 gada 1. maijam.<br \/>\n<strong>Ausbruch<\/strong> &#8211; v\u012bns tiek gatavots tikai no c\u0113l\u0101s puves p\u0101rgatav\u0101m v\u012bnog\u0101m. Lai izspiestu maksimumu sald\u0101s sulas, var pievienot svaigi spiestu v\u012bnogu sulu vai p\u0113d\u0113j\u0101s ra\u017eas v\u012bnu, kas n\u0101cis no t\u0101s pa\u0161as v\u012bna saimniec\u012bbas. Tirdzniec\u012bb\u0101 netiek laists l\u012bdz n\u0101ko\u0161\u0101 gada 1. maijam. 27\u00ba KMW minimums.<br \/>\n<strong>Trockenbeerenauslese (TBA)<\/strong> \u2013 tie ir vissald\u0101kie v\u012bni. Gatavoti tikai no c\u0113l\u0101s\u00a0 puves skart\u0101m, krunkain\u0101m v\u012bnog\u0101m. Netiek laists tirdzniec\u012bb\u0101 l\u012bdz n\u0101ko\u0161a gada 1. maijam. 30\u00ba KMW minumums.<br \/>\n<strong>Eiswein<\/strong> \u2013 neticami ilgi dz\u012bvojo\u0161s v\u012bns. Gatavots no v\u012bnog\u0101m, kas ir sasalu\u0161as, kad t\u0101s nov\u0101c un pres\u0113. Tas k\u013c\u016bst tik \u012bpa\u0161s t\u0101p\u0113c, ka vielas sapres\u0113taj\u0101 v\u012bnog\u0101\u00a0 ir \u013coti koncentr\u0113tas un \u016bdens ir p\u0101rv\u0113rties par ledu. Tirdzniec\u012bb\u0101 netiek laists l\u012bdz n\u0101ko\u0161\u0101 gada 1. maijam. 25\u00ba KMW minumums.<br \/>\nK\u0101 apsol\u012bju iepriek\u0161, min\u0113\u0161u Vahavas (Wachau) novada v\u012bnu klasifik\u0101ciju. Neapskat\u012b\u0161u to detaliz\u0113ti, tikai k\u0101 interesantu faktu, kas atspogu\u013co Austrijas v\u012bndaru pasaules daudzveid\u012bbu. To uzrauga Vinea Wachau Nobilis Districtus asoci\u0101cija, un iedal\u0101s sekojo\u0161i.<br \/>\n<strong>Steinfeder<\/strong> \u2013 parasti v\u012bni. Tie ir viegli un jauni. Alkohola daudzums ne vair\u0101k k\u0101 10.7%<br \/>\n<strong>Federspiel<\/strong> \u2013 gandr\u012bz vienm\u0113r sausi. T\u0101 ekvivalents ir Kabinett v\u0101cu klasifik\u0101cij\u0101. \u0160ie v\u012bni ir labi un veido Wachau re\u0123iona liel\u0101ko da\u013cu v\u012bnu produkcijas. Alkohola daudzums \u2013 11.5%<br \/>\n<strong>Smaragd<\/strong> \u2013 Austrijas un vieni no pasaules lab\u0101kajiem sausajiem baltv\u012bniem. Gatavoti no p\u0101rgatav\u0101m v\u012bnog\u0101m un netiek laisti caur otro (malolactic) ferment\u0101ciju. Satur 12% alkohola un tiek ra\u017eoti maz\u0101kos daudzumos, nek\u0101 abas iepriek\u0161\u0113j\u0101s klases v\u012bni.<br \/>\nJ\u016bs, dro\u0161i vien , jaut\u0101jat sev, kas sl\u0113pjas aiz mistiskajiem, tr\u012bs burtiem \u2013 KMW.<br \/>\nKlosterneuberger Mostwaage \u2013 t\u0101 ir parasta m\u0113r\u012b\u0161anas skala, ko izmanto, nosakot cukura daudzumu v\u012bnog\u0101s, to nov\u0101k\u0161anas laik\u0101. T\u0101 tiek lietota ar\u012b defin\u0113jot, da\u017e\u0101du kvalit\u0101\u0161u kategorijas. KMW sist\u0113mu att\u012bst\u012bja Augusts Wilhelms Freiherrs von Babo (1827-1894).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-map-austria.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-4240\" title=\"Austrijas v\u012bna karte\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-map-austria.jpg\" alt=\"\" width=\"600\" height=\"331\" \/><\/a>Austrij\u0101 ir 4 galvenie, v\u012bnaudz\u0113\u0161anas re\u0123ioni, kas savuk\u0101rt, ir iedal\u012bti s\u012bk\u0101k. 18 da\u013c\u0101s, katra ar savu specifiku. Vahava (Wachau) un Kremst\u0101le (Kremstal) atrodas Donavas upes ielej\u0101, uz rietumiem no V\u012bnes. \u0160ie re\u0123ioni pied\u0101v\u0101 pasaules klases baltv\u012bnus, kas darin\u0101ti no Riesling un austrie\u0161u viet\u0113j\u0101s Gr\u00fcner Veltliner v\u012bnogu \u0161\u0137irn\u0113m. Blakus eso\u0161aj\u0101 Traisent\u0101l\u0113 (Traisental), kas atrodas dienvidos no Donavas, rodas lab\u0101kie \u0161\u012b v\u012bna paraugi. T\u0101l\u0101k, austrumos gar Donavu, galvaspils\u0113tas V\u012bnes virzien\u0101, ir Kempt\u0101le (Kamptal). Tur j\u016bs atrad\u012bsiet slaveno Heiling\u0161taines (Heilingstein) v\u012bnaudz\u0113tavu, kura ra\u017eo lieliskus baltv\u012bnus un elegantus sarkanos v\u012bnus. V\u0113l uz austrumiem, Vagrama (Wagram), k\u0101dreiz saukta Donaulande (Donauland), ir ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties l\u0113d\u0101ju veidotam zemes pac\u0113lumam. Tas ir d\u012bvains ie\u017eu, miner\u0101lu un augsnes sajaukums. Stiepjas tas kilometriem garum\u0101 un robe\u017eojas ar Donavas upi. M\u016bsdien\u0101s, v\u012bnogul\u0101ji tiek st\u0101d\u012bti uz \u0161\u012b zemes pac\u0113luma, kuru sauc par vareno Vagramu. Vagramas v\u012bni, sav\u0101 vairum\u0101, ir no Gr\u00fcner Veltliner v\u012bnogu \u0161\u0137irnes. Tie ir pikanti sul\u012bgi v\u012bni. \u0160aj\u0101 re\u0123ion\u0101 aug ar\u012b Pinot Blanc v\u012bnogu \u0161\u0137irne, tiesa no \u0161\u012bs \u0161\u0137irnes darina maz v\u012bnu. V\u012bnes (Vienna) re\u0123ions ir vien\u012bgais Eirop\u0101, kur galvaspils\u0113tas robe\u017e\u0101s ze\u013c noz\u012bm\u012bgs v\u012bnaudz\u0113tavu bizness. \u0160eit eso\u0161ie v\u012bni ir vai nu \u013coti vienk\u0101r\u0161i, vai ar\u012b augst\u0101k\u0101s klases sarkanie un baltv\u012bni, p\u0101rsvar\u0101 no Gr\u00fcner Veltliner v\u012bnogu \u0161\u0137irnes. V\u012bnes zieme\u013cos, atrodas Veinv\u012brtelas (Weinviertel) novads. Tas ir Austrijas liel\u0101kais v\u012bnaudz\u0113\u0161anas re\u0123ions. \u0160eit sastopami labi v\u012bni. Baltie v\u012bni gatavoti no Gr\u00fcner Veltliner un Welschriesling \u0161\u0137irn\u0113m, sarkanv\u012bni no Zweigelt un Blauer Portugieser v\u012bnogu \u0161kirn\u0113m. V\u012bnes dienvid-austrumos ple\u0161as Karnuntumas (Carnuntum) novads, kas ir slavens ar saviem pamat\u012bgajiem sarkanv\u012bniem. Termenre\u0123ions (Thermenregion), V\u012bnes dienvidos, ra\u017eo drosm\u012bgus un pa\u0161apzin\u012bgus sarkanv\u012bnus gan no austrie\u0161u, gan starptaustisk\u0101m v\u012bnogu \u0161\u0137irn\u0113m. Baltv\u012bni top no ret\u0101m, d\u012bvaini bl\u0101v\u0101m v\u012bnogu \u0161\u0137irn\u0113m, k\u0101das ir\u00a0 Zierfandler un Rotgipfler. T\u0101l\u0101k uz dienvidiem un austrumiem, tuv\u0101k Ung\u0101rijai, ir Burgenlande (Burgenland). \u0160is novads rada br\u012bni\u0161\u0137\u012bgi darin\u0101tus sarkanv\u012bnus un baltv\u012bnus, k\u0101 ar\u012b pla\u0161u kl\u0101stu pasaules klases saldo v\u012bnu, izmantojot c\u0113l\u0101s puves tehnolo\u0123iju. Beerenausleses v\u012bni, Trockenbeerenausleses un di\u017ecilt\u012bgie Ausbruch kategorijas v\u012bni, da\u017ei ledusv\u012bni (Eiswein), retie Schilfwein \u2013 salmu v\u012bni, darin\u0101ti no uz salmiem \u017e\u0101v\u0113t\u0101m v\u012bnog\u0101m. \u0160os visus v\u012bnus pied\u0101v\u0101 Burgenlandes re\u0123ions. Austrijas dienvidu apgabals \u0160t\u012brija (Styria) ir fantastisku, no Pinot Blanc un Sauvignon Blanc v\u012bnogu \u0161\u0137irn\u0113m rad\u012btu, baltv\u012bnu m\u0101jvieta. Slavenais Schilcher ros\u00e9, no viet\u0113j\u0101s Blauer Wildbacher \u0161\u0137irnes, ar\u012b ir radies \u0161eit.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Apskat\u012b\u0161u nedaudz v\u012bnogu \u0161\u0137irnes, no kur\u0101m ir gatavoti austrie\u0161u v\u012bni. Izturoties ar lielu piet\u0101ti pret vis\u0101m \u0161\u0137irn\u0113m, Austrijas v\u012bnu kontekst\u0101 ir j\u0101min divas svar\u012bg\u0101k\u0101s no t\u0101m.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Valsts pati svar\u012bg\u0101k\u0101 v\u012bnogu \u0161\u0137irne ir viet\u0113j\u0101 balt\u0101 Gr\u00fcner Veltliner. No \u0161\u012bs v\u012bnogas darin\u0101tie v\u012bni ir pilna \u0137erme\u0146a, svaigi, bag\u0101t\u012bgu kr\u0101su gammu un tajos j\u016btama augu, da\u017ereiz pikanta d\u0101rze\u0146u gar\u0161a (piem\u0113ram, za\u013co piparu). \u0160ie v\u012bni ir augstas kvalit\u0101tes un lieliski sader ar \u0113dienu. No Gr\u00fcner Veltliner darin\u0101tie v\u012bni ar laiku k\u013c\u016bst arvien lab\u0101ki, un ar to \u0161\u012b \u0161\u0137irne at\u0161\u0137ir\u0101s no sava s\u012bv\u0101k\u0101 konkurenta Riesling. \u0160ajos v\u012bnos nav ne maz\u0101ko aizdomu par benz\u012bna smar\u017eu, ko nereti p\u0101rmet Riesling, tam novecojot. V\u012bndari m\u012bl Gr\u00fcner Veltliner, jo tas ir ask\u0113tisks sav\u0101s pras\u012bb\u0101s. Nav nepiecie\u0161ama speci\u0101la augsne, v\u012bnogul\u0101jiem ir vajadz\u012bga minim\u0101la apkop\u0161ana un no otras puses, v\u012bnogas br\u012bni\u0161\u0137\u012bgi atspogu\u013co zem\u012bti, kur\u0101 t\u0101 ir augusi.<\/p>\n<div id=\"attachment_4251\" style=\"width: 180px\" class=\"wp-caption alignleft\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/riesling.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" aria-describedby=\"caption-attachment-4251\" class=\"size-full wp-image-4251\" title=\"Riesling\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/riesling.jpg\" alt=\"Riesling\" width=\"170\" height=\"127\" \/><\/a><p id=\"caption-attachment-4251\" class=\"wp-caption-text\">Riesling<\/p><\/div>\n<p style=\"text-align: justify;\">Riesling v\u012bnogu \u0161\u0137irne, kas parasti aug Lejas Austrij\u0101, zieme\u013caustrumos, ir cita, kvalitat\u012bvu baltv\u012bnu v\u012bnogu \u0161\u0137irne, bez kuras neb\u016btu iedom\u0101jami \u0161\u012bs zemes v\u012bni. Ekspertu domas dal\u0101s, kurai no \u0161\u012bm div\u0101m v\u012bnogu \u0161\u0137irn\u0113m pieder dominance, lai katrs iz\u0161\u0137ir pats.<br \/>\nRiesling \u0161\u0137irne aug ne tikai Austrij\u0101, ta\u010du tikai \u0161eit tai ir at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101ka, savdab\u012bg\u0101ka gar\u0161a un arom\u0101ts k\u0101 citur. Piem\u0113ram V\u0101cij\u0101 vai Elzasas re\u0123ion\u0101. Tai ir nedaudz kapr\u012bza daba. Augt tai pat\u012bk kalnain\u0101 vid\u0113 un urgestein augsn\u0113. Varb\u016bt t\u0101p\u0113c v\u012bnog\u0101s sastopamais miner\u0101lu kl\u0101sts ir tik neatk\u0101rtojams. Riesling v\u012bni parasti ir sausi un pamat\u012bgi, ar 14\u00ba gr\u0101du alkaholu taj\u0101. Bie\u017ei tiem pied\u0113v\u0113 citrus un tropisko aug\u013cu gar\u0161u un arom\u0101tus.<br \/>\nRiesling v\u012bnogu \u0161\u0137irne ir atrodama daudzos Austrijas re\u0123ionos, ta\u010du vislab\u0101k t\u0101 ir iedz\u012bvojusies Vahav\u0101 (Wachau) un Kremst\u0101l\u0113 (Kremstal). \u0160ajos re\u0123ionos domin\u0113 kalnaina augsne un te ir daudz tera\u0161u v\u012bnogu d\u0101rzi, kas \u013cauj v\u012bnog\u0101m ieg\u016bt maksimumu saules un gaismas. Liela itekme ir tuvum\u0101 eso\u0161ai Donavas upei. Nav mazsvar\u012bgi ar\u012b tas, ka \u0161ie novadi atrodas starp div\u0101m da\u017e\u0101d\u0101m klimatisk\u0101m zon\u0101m \u2013 Burgenlandes Pannonijas un Ung\u0101rijas austrumos.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Austrij\u0101 tiek audz\u0113tas \u0161\u0101das balto v\u012bnogu \u0161\u0137irnes: Gelber Muskateller, Chardonnay, Weissburgunder (Pinot Blanc), Neuberger, Roter Veltliner, Rotgipfler, Sauvignon Blanc, Welschreisling, Zierfandler (Sp\u00e4trot).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Savuk\u0101rt sarkano v\u012bnogu \u0161\u0137irnes ir \u0161\u0101das: (Blauer) Zweigelt, Blaufr\u00e4nkisch, St. Laurent, Blauburgunder (Pinot Noir), Blauer Portugieser, Cabernet Sauvignon, Blauer Wildbacher (Schilcher).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Tagad piemin\u0113\u0161u da\u017eus no liel\u0101kajiem Austrijas v\u012bndaru z\u012bmoliem.<br \/>\nVahavas (Wachau) re\u0123ion\u0101 tie ir Hirtzberger, Alzinger, Dinstlgut Loiben, Emmerich Knoll, FX Pichler, Prager, Nikolaihof.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-4258\" title=\"wine-label\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label.jpg\" alt=\"\" width=\"620\" height=\"401\" \/><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kremst\u0101l\u0113 (Kremstal): Undhof Salomon, Stadt Krems.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label1.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-4259\" title=\"wine-label1\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label1.jpg\" alt=\"\" width=\"620\" height=\"401\" \/><\/a><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kempt\u0101le (Kemptal): Buchegger, Kurt Angerer, Br\u00fcndlmayer, Jurtschitsch Sonnhof, Hiedler, Schloss Gobelsburg.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label2.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-4260\" title=\"wine-label2\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label2.jpg\" alt=\"\" width=\"620\" height=\"401\" \/><\/a>Burgenlande (Burgenland), Neusiedlersee subre\u0123ions: Willi Opitz, Alois Kracher.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><a href=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label3.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-4261\" title=\"wine-label3\" src=\"https:\/\/bar.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/05\/wine-label3.jpg\" alt=\"\" width=\"620\" height=\"401\" \/><\/a>Apl\u016bkojot Austrijas v\u012bndaru produkcijas noietu pasaul\u0113 un sav\u0101 zem\u0113, j\u0101saka, ka \u0161ajos gr\u016btajos laikos tas apliecina savu kvalit\u0101ti.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Izmantot\u0101 literat\u016bra<br \/>\nKrist\u012bna Fi\u0161ere \u201e Mazais leksikons. V\u012bni.\u201d, Zvaigzne ABC, 2005<br \/>\nKeith Grainger, Hazel Tattersall \u201e Wine production: vine to bottle.\u201d, Blackwell Publishing, 2005<br \/>\nKeith Grainger \u201e Wine quality: tasting and selection.\u201d, Blackwell Publishing, 2009<br \/>\nEd McCarthy, Mary Ewing-Mulligan \u201e Wine for dummies. 4th edition.\u201d, Wiley Publishing, 2006<br \/>\nwww.austrian.wine.co.at<br \/>\nwww.nickdobsonwines.co.uk<br \/>\nwww.wineanorak.com<br \/>\nwww.winesfromaustria.com<br \/>\nwww.irlaiks.lv<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Austrija, b\u016bdama maza un neiev\u0113rojama uz pasaules v\u012bna kartes, ir k\u0101 mazs sp\u0113ka mitri\u0137is kult\u016bras front\u0113. Pateicoties tam, ka ir milzu imp\u0113rijas mantiniece, un ar\u012b v\u012bna<span class=\"excerpt-hellip\"> [\u2026]<\/span><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":8944,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5460],"tags":[],"class_list":["post-17010","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-vini"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17010","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=17010"}],"version-history":[{"count":6,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17010\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":22448,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/17010\/revisions\/22448"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/8944"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=17010"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=17010"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/bar.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=17010"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}