Korķus izmanto jau sen, tik pat cik pašu vīnu. Jau 5. gs. p.m.ē. grieķi vīna trauku aizbāšanai izmantoja korķus. Traukiem pirmie aizbāžņi tika veidoti no ģipša vai darvas. Tieši pudeles un korķa apvienošana notika 17. gs. pirmajā pusē. Korķviļķis parādījās ap 1681. gadu (tērauda vītne, lai izvilktu korķi). Korķozola korķis ir īpašs, unikāls. Tas ir antibakteriāls, tas ir elastīgs un blīvi noslēdz pudelei. Tas nelaiž cauri gaisu un šķidrumu, ne no iekšpuses, ne ārpuses. Un, tas ir pietiekami izturīgs. Korķis ir korķozola miza. Zināmas ir vairāk kā 500 sugas, taču tikai viena ir derīga pārstrādei – Quercus Suber (no latīņu val.). Korķozols ir mūžzaļš dižskābāržu dzimtas, daudzgadīgs koks ar 4 – 7 garām lapām. Un vidēji sasniedz 20m augstumu. Tā mūža ilgums ir 150 – 250 gadi. Korķozola meži sedz aptuveni 2,5 milj. Hektāru zemes. Korķozols savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos – Portugālē, Spānijā, Francijā, Itālijā un Āfrikas ziemeļrietumos – Marokā, Tunisijā, Alžīrijā. Korķim ir korķaina, bieza miza, kas visu laiku pieaug. Nogriežot mizu iegūst korķi, taču pašam ozolam netiek nodarīts nekāds ļaunums, jo pēc aptuveni 9 – 12 gadiem miza atkal ataug, un to atkal var nogriezt. Pirmo reizi nomizo koku, kad tas ir sasniedzis 25 gadu vecumu. Taču ne pirmā, ne otrā mizojuma miza ir derīga pārstrādei. Tikai trešās reizes mizojuma miza ir derīga korķa veidošanai. Koka mizu korķozolam var nogriezt 12 reizes.Kad koka miza ir novākta, to žāvē, apstrādā ar pelējumu un nogatavina. Tad izgriež korķi, kura diametrs ir 24mm. Standarta vīna pudeles kakla diametrs ir 18mm. Dzirkstošajiem vīniem 31mm platu korķi, kurš ir salīmēts no trijām daļām. Pudeles kakla diametrs ir 17, 5mm. Korķa garumi ir dažādi. Jaunajiem vīniem tie ir īsāki, bet smalkajiem sarkanvīniem garāki, jo tiem ir vēl jānogatavojas, korķa garums var sasniegt 5 vai vairāk centimetrus. Jo korķis ir garāks, jo ilgāk pudeli var uzglabāt. Par pudeles saturu liecina arī pudeles korķa izskats. Korķis ir visdārgākais vīna pudeles aizbāznis. Korķi ir dažādas kvalitātes. Vislabākie ir gludie korķi, kuriem neredz korķa tekstūru. Nākošie ir standart-korķi, kuriem ir redzamas korķa poras. Un zemas kvalitātes korķi, kuriem ir redzamas poras, kā arī izteiktas plaisas. Svarīgs faktors ir vīna pareiza uzglabāšana. Vīna pudele ir jānovieto horizontāli vai slīpi, lai vīns pieskartos korķim. Jo savādāk korķis sažūst un saraujas, un laiž garām gaisu.

Kāpēc tieši korķozola korķi??
Jo korķozola miza sastāv galvenokārt no atmirušām šūnām, kas turas cieši kopā. Audu šūnas ir sakārtotas līdzīgi bišu kārēm. Un katrai šūnai ir četrpadsmit stūraina forma. Šūnas ir ļoti maziņas, kā arī ļoti daudz. Šūnu diametrs ir 10 – 15 mikronu, un 1cm3 mizas ir apt. 30 – 42 milj. šūnu. 65% no šūnas tilpuma aizņem gāze, kura sastāvs ir līdzīgs gaisam, tikai bez CO2 (ogļskābā gāze). Gāze ir ieslēgta ūdens necaurlaidīgā apvalkā. Šūna atgādina mazu piepūstu bumbiņu. Šādi korķi labi pieguļ pudeles kakliņam, jo pārgrieztās šūnas ir kā piesūcekņi un piesūcas virsmai. Galvenā īpašība necaurlaidība, taču vienlaikus neliela gāzu caurlaidība, kas gatavošanas procesā labvēlīgi ietekmē vīnu. Taču arvien vairāk vīniem sāk izmantot skrūvējamos korķus, jo tie ir ērtāki, piemēram, ja ir aizmirsies korķviļķis un tie ir ekonomiskāki. Jaunievedums ir plastmasas korķi, labākie tiek gatavoti no silikona, kas perfekti nosedz pudeles kakliņu. Taču vīndari vēl joprojām strīdas, kas ir labāks – dabīgs vai nedabīgs korķis. Pudeles rotā korķa aizsargapvalks, kura pamatfunkcija ir pasargāt korķi no korķa kodes. Dārgiem vīniem izmanto aizsargapvalkus ražotus no alvas. Vienkāršiem vīniem tie ir no plastmasas, jo ir lētāki. Un sāk parādīties sintētiskie apvalki – no alumīnija un plastmasas. Ja lielo izmaksu dēļ vīndari pārtrauks korķozola korķu iepirkšanu, tad no korķozola var izgatavot arī citas lietas, piemēram, laba grīdas, sienu apdares materiālus, tkorķi izmanto tekstilrūpniecība, apavu ražošanā, mašīnbūvē un pat kosmisko kuģu siltumizolācijas izgatavošanai.

Krista Muzikante – Spēlmane
(Bar.lv bārmeņu treniņu centrs)