Pirmajā dienā ierodoties uz mācībām, protams, bija uztraukums, kā reaģēs kursa biedri un kāds būs pasniedzējs. Vai varēs brīvi runāt, vai tomēr vajadzēs uzturēt distanci.

Šie divi mēneši paskrēja nemanot. Labprāt, mācītos vēl ilgāk ar šiem lieliskajiem cilvēkiem. Šis laiks bija aizraujošs, smiekliem pilns un vienkārši patīkams.

Ierodoties skolā, es nodomāju, ka man būs vieglāk, jo biju strādājusi jau bārā. Skatoties, kā citiem trīc rokas, mēģināju saprast kāpēc un mierināt kursa biedrus. Sakot, ka nekas grūts tagad nav. Dzīvē būs grūtāk. Bet tad pienāca laiks, kad bija jākārto praktiskās daļas ieskaite. Tā bija diena, kad es vairāk par visiem uztraucos. Un man trīcēja rokas tik pat traki, cik maniem biedriem mācību sākumā.

Esmu pateicīga šai skolai par jauniem draugiem. Pats sākums, protams, ka bija tāds attālināts, bet laikam ejot, mēs visi ļoti labi sadraudzējāmies. Manā kursā tiešām bija ļoti atsaucīgi, izpalīdzīgi, draudzīgi cilvēki. Ceru, ka šis kontakts, kas mums bija, nepazudīs tik ātri un turpināsim uzturēt kontaktu.

Bet vislielākais paldies ir Bar.lv skolas pasniedzējam. Tas ir cilvēks ar kuru var kopā pasmieties, bet nedrīkst pārkāpt savu robežu. Kā nekā, atnācām uz šejieni iegūt jaunas zināšanas.

Amanda Indriksone: pavasaris 2018