Medalus | Bar.lv

Ko īsti mūsu senči darīja ar medu? Kādā nolūkā to, māla podos pildītu, glabāja neolīta laikmeta cilvēki? Vai to ēda, vai dzēra medu – medus miestiņu.
Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907) rakstīja, ka, pēc viņa novērojumiem, senajiem latviešiem esot bijuši zināmi trīs dzērieni – alus, miestiņš (mets – meth) un bērzu sula. Miestiņa pagatavošanai ir vairākas receptes. Daži par miestiņu sauc alu, kam tā darīšanas sākumā pievienots medus, citi šādi dēvē medus vīnu, kurš varot tikt izturēts pat vairākus gadus.
Ieva Kreina savā grāmatā par pasaules biškopības vēsturi, rakstot par miestiņa darītavām Rietumeiropā, norāda, ka medalus brūži bijuši atrodami Ulmē, Dancigā (Gdaņskā) un Rīgā (Livonijā). Reibinošās dziras esot bijis sabrūvēts tik daudz, ka tā reizumis izmantota pat ugunsgrēku dzēšanai (ja šim mērķim pietrūcis ūdens).
Jau pat vēlajā dzelzs laikmetā Latvija teritorijā iedzīvotāju pārtika bija daudzveidīga – viss tas, ko cilvēks pats varēja izaudzēt un salasīt dabā. Pārtikā vienīgā lietotā saldviela bija medus. Medus bija par pamatu medalus gatavošanai, tas tika uzskatīts par rituālo dzērienu. Pateicoties savvaļas bitēm ļoti strauji attīstījās medalus ražošana. Tomēr paplašinoties labības sējumiem par galveno alkoholisko dzērienu izvirzījās alus. Tas tika gatavots no miežiem. Tomēr medus dzēriens līdzās alum turpināja pastāvēt līdz pat jaunākiem laikiem. Senajiem latviešiem, kā arī mūsdienu ļaudīm, kas piekopj sentēvu tradīcijas, ir pieņemts medalu dzert Līgo svētkos un Mārtiņos.
Medalus viduslaikos ietekmēja pat sociālo dzīvi Rīgā. 14. un 15.gs. alus ieņēma svarīgu vietu rīdzinieku dzīvē, jo vīns kā importprece bija daudz dārgāks, bet degvīnu līdz 18.gs. lietoja tikai kā ārstniecības līdzekli.
Katrai ticībai ir savs sakrālais dzēriens- kristiešiem tas ir vīns, budistiem – tēja, bet mūsu senčiem tāpat kā ķeltiem un vikingiem – alus, tai skaitā ļoti iecienīts- medalus.
Miestiņu jeb medalu (alkoholisks dzēriens, stiprumā līdzīgs sidram vai alum) mūsu senčiem esot iemācījis gatavot krīvu krīvs. Viņš pirmais sajaucis medu ar siltu ūdeni, trīs dienas noturējis Saulainā vietā, tad izkāsis caur linu drēbi. Tā vismaz rakstīts Simona Grūnava „Prūsijas hronikās”.
Kā jau minēts, medalus senajiem latviešiem bija kā rituāla dzēriens. Bija pieņemts, ka Jāņu dienu miestiņā ūdenim pievieno rasu . Rasu vāc ar linu audumu uztverot rasu no zāles, pēcāk rasas no linu auduma izgriež virs nemetāliska trauka .
Tādas standarta metodes, kā pareizi pagatavot medalu, nav. Tomēr visvienkāršākā mūsdienu latviešu medalus recepte ir šāda: „2 litri ūdens, 1/2 kārbu iesala ekstrakta, 1/4 paciņu rauga, cukuru un medu. Uzvārītā ūdenī izšķīdina iesala ekstraktu, pieliek pēc garšas cukuru. Izšķīdinātu raugu šķidrumam pieliek, kad tā temperatūra nav augstāka par 35 grādiem. Šķidrumu siltā vietā raudzē apmēram 5 stundas. Tā kā dzēriens būs zaudējis daļu salduma (norūdzis), saldumu papildina ar medu. Medalu labi atdzesē, pasniedz ar medus vai biezpiena raušiem.”
Vēl viens veids, kā nedaudz citādi mūsdienu latvieši gatavo medalu, ir , izmantojot 12 litrus ūdens, 1 kg iesala ekstrakta, 1 kg medus, 50 g rauga, 20 g apiņu. Ūdeni ar medu uzvāra, nosmeļ putas. Apiņus novāra atsevišķi. Pie uzvārītā ūdens pievieno ekstraktu un apiņu novārījumu, atdzesē līdz rūgšanas temperatūrai (18 grādiem). Tad pievieno raugu un uzraudzē.
Jāpiebilst, ka pēc seno latviešu paražām, medalu turēja pat līdz divdesmit gadiem ieraktu zemē, mucās. Proti, to taupīja ļoti īpašiem gadījumiem, piemēram, vecākā dēla precībām ar kaimiņvalsts karalistes princesi vai miera un sadarbības līgumu slēgšanai ar potenciālo partneri vai ienaidnieku.
Ejot laikam, katrs meistars cenšas variēt ar garšām un izmēģina dažādas metodes, kā to panākt. Viena no mūsdienu latviešu medalus darītājām Zinaīda Bāra pielieto nedaudz citādāku metodi – uzvāra ūdeni, atdzesē to līdz 60 grādu temperatūrai, un pārlej bišu maizi. Uzlejot karstāku ūdeni, zudīs visas  medus un ziedputekšņu ārstnieciskās īpašības. Lai pagatavotu piecus litrus medalus, nepieciešams kilograms bišu maizes un apmēram 10-15 gramu rauga. Dzērienu var raudzēt plastmasas vai nerūsējoša metāla traukos, šim nolūkam gan neiesaka izmantot alumīnija traukus. Z.Bāra medalu raudzē apmēram 12 stundas, tad nolej, un tas ir gatavs lietošanai. Šādi pagatavotam dzērienam ir diezgan maz grādu. Medalu var raudzēt līdz pat divām nedēļām, jo ilgāk to raudzē, jo stiprāks tas būs. Tomēr ilgi turēt dzērienu arī nevajadzētu, jo tad tas pārvērtīsies etiķī. Medalum pēc garšas var pievienot apiņus, kas to padarīs rūgtāku, saldāks tas būs ja pievienos rozīnes, kaut gan dzēriens jau tā ir diezgan salds. Garšas uzlabošanai var pievienot citrona miziņas.
Vēl interesantas garšas var izbaudīt, pus litram alus pievienojot 2 ēdamkarotes medus. Atsevišķi alū iemaisot 50 g auzu miltus un pievienojot alum. Atvēsina un pirms pasniegšanas pievieno viskiju.
Kad parādījušās iesnas, var dzert šādu kokteili: uz uguns sasilda glāzi alus, pievieno ēdamkaroti medus un ātri izdzer. Paralēli izdara svārstveida kustības ar acīm: vispirms ar abām acīm paskatās uz vienu uzaci, pēc uz otru. Acu vingrinājumu izdara 2-3 reizes. Tātad medalus ne tikai garšo labi, bet arī ārstē.
Kā jau izriet no visa iepriekš stāstītā, medus alus struktūru (garšu, krāsu, smaržu utt.) ietekmē daudzi faktori – gan sastāvdaļas, gan tehnoloģiskais process. Pat, ja lieto tās pašas izejvielas, tās var lietot dažādās kombinācijās, kā rezultātā gatavā medus alus garša atšķirsies. Tā kā eksistē desmitiem (varbūt pat simtiem) faktoru, kas var tikt ietekmēti, katram medalum ir unikāla garša.
Mūsdienās veikalu plauktos medalus ir reti sastopams, kaut gan šobrīd alus ražotne „Lāčplēsis” ir laidusi klajā jaunumu – Medalu. Pagaidām tas ir vienīgais medalus, kuru var iegādāties lielveikalos. Tā cena ir aptuveni 0.55 Ls par pus litru. Vēl medalu uz vietas gatavo un pārdod atpūtas kompleksā „LIDO”, kur tā cena ir 1.20 Ls par pus litru.Bet ja vēlaties nobaudīt kārtīgu un īstu latviešu medalu, tad ir jādodas ekskursijā uz kādu no Latvijas lauku viensētām, kur par attiecīgu cenu var nobaudīt saimnieka paša brūvēto miestiņu.

Autors: Andris Sproģis – ieskaites darbs Bar.lv bārmeņu treniņu centrs

Izmantotā literatūra:
Lauku Avīzes tematiskās avīze – Alus avīze,- 2000
Lauku Avīzes tematiskās avīze – Alus avīze,- 1999
Laikraksts Zintnieks, Nr.24 / decembris ,- 2007
http://www.receptes.lv/
http://medusbite.times.lv/dzerieni.html

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *