Moldovas brendiji | Bar.lv

Moldova visā pasaulē ir plaši pazīstama ne tikai kā valsts, no kuras nāk izcili vīni ar senu un tradīcijām bagātu ražošanas vēsturi, bet arī kā valsts, kas ražo un piedāvā citiem baudīt augstas kvalitātes brendiju, kas gatavots no augstvērtīga vīnogu spirta, izturēts ozolkoka mucās un kuram piemīt zeltaina dzintara krāsa, patīkams aromāts un maiga garša.

Moldovā katru gadu saražo ne mazāk kā 400 tūkstošus decilitrus brendija. Valsts ģeogrāfiskais izvietojums un klimats ir īpaši piemērots dažādu šķirņu vīnogulāju audzēšanai, kas savukārt dod iespēju iegūt vīnogu sulu un vēlāk pagatavot neatkārtojamus vīnus un brendijus. Republikas lielāko daļu aizņem nelieli kalni un līdzenumi, kuru augsnes ir ļoti auglīgas un vērtīgām minerālvielām bagātas. Pauguraino līdzenumu saulainās nogāzes un ielejas nodrošina piemērotus augšanas apstākļus vīnogulājiem. Vietējie iedzīvotāji visu Moldovas teritoriju iedala četros vīnogulāju audzēšanas reģionos , no kuriem katrs dod ar niansēs atšķirīgu garšu un aromātu apveltītu brendiju:

1) Centrālais jeb Codru reģions – šajā reģionā ir īpaši bagātīga augsne un klimats ir līdzīgs Francijas pilsētas Konjakas (Cognac) klimatam, kura visā pasaulē pazīstama kā neatkārtojamā dzēriena konjaka dzimtene. Šajā reģionā atrodas arī vissenākā brendija ražotne, kuru 1896.gadā dibināja Dāvids Zaharivičs Sarjišvilli  (David Zaharievich Sarjishvili). Runā, ka viņš, kamēr uzturējies Francijā, brendija ražošanas tehniku esot „aizņēmies” no konjaka ražotājiem un, atgriezies Moldovā, sācis to izmantot arī šajā zemē. Varbūt tieši tādēļ viņa dedzinātavas Calarasi Divin gatavotais brendijs ir apveltīts ar tik lielisku garšu.

2) Dienvidaustrumu jeb Purcari reģions – šis reģions stiepjas gar Nistru upes rietumu krastu un slaveno Purcari vīna darītavu. Šajā reģionā ir izplatīta sarkano vīnogu šķirņu, piemēram, Merlot, Cabernet-Sauvignon un Rara neagra audzēšana.

3) Dienvidu reģions – šis reģions ir pielīdzināms Francijas Bordo (Bordeaux) reģionam, jo tajā aug Pinot gris, Muscat blanc, Traminer rose, Gamay freaux, Cabernet, utt. vīnogulāju šķirnes, kas ir piemērojušās Moldovas klimatiskajiem apstākļiem, nezaudējot īpašās garšas kvalitāti.

4) Ziemeļu reģions – šajā reģionā liela daļa no vīnogu ražas ir paredzēta brendija ražošanai, kā arī šis reģions ir īpaši piemērots balto vīnogu šķirņu audzēšanai, tādām kā Aligote, Pinot, Feteasca, Traminer, Sauvignon, Riesling un Chardonnay.

Moldovas brendiju lepnums ir divins, kas ir unikāls brendijs un nav sastopams nekur citur pasaulē, izņemot eksportētos. Pēc būtības divins ir konjaka analogs, taču ražots tikai un vienīgi Moldovas apelācijas reģionos, ievērojot vairāk kā gadsimtu senās darināšanas tradīcijas. Krievijā, Ukrainā un citās NVS valstīs bieži tiek pārdots ar nosaukumu „konjaks”, kas, protams, ir nepareizi, taču, acīmredzot, lielākai daļai patērētāju tas ir nebūtiski.Vārds divin tulkojumā no moldoviešu valodas nozīmē – dievišķais. Sena leģenda vēsta, ka šim  aqua vitae jeb dzīvības ūdenim, piemītot īpašas spējas, kas ārstē, atjauno un palielina spēkus. Divinu mēdz saukt arī par vin ars jeb dedzināto vīnu. Kā lielākai daļai alkoholisko dzērienu arī divinam ir sava klasifikācija, pēc kuras, aplūkojot pudeles etiķeti, var  viegli orientēties piedāvājumā un noteikt tā vecumu. Atkarībā pēc divina kvalitātes un izturēšanas ilguma ozolkoka mucās, to iedala trīs lielās kategorijās – parastie divini (izturēti 3-5 gadus), augstas kvalitātes (izturēti vairāk kā 5 gadus) un kolekcijas jeb zīmolu divini (izturēti līdz pat 40 gadiem). Sīkāka klasifikācija, kas arī cieši saistīta ar tā kvalitāti un vecumu, iedalās šādās apakšgrupās:„3 zvaigznes” – divins ozolkoka mucās izturēts ne mazāk kā 3 gadus;„4 zvaigznes” – izturēts vismaz 4 gadus;„5 zvaigznes” – vidējais izturēšanas periods vismaz pieci gadi;„DVM” (izturētais) – ozolkoka mucās nobriedis 6-7 gadus;„DVS” (augstas kvalitātes) – vidējais izturēšanas periods no 8-9 gadiem;„DVV” (ilggadīgs) – savu īpatnējo garšu un aromātu ieguvis 10 – 19 gadu ilgā izturēšanas rezultātā;„DVFV” (ļoti ilggadīgs) – vidējais divina izturēšanas periods vismaz 20 gadi;„Kolekcijas” – izgatavots no vīna destilātiem ar vidējo izturēšanas ilgumu vismaz 6 gadi, pēc tam vismaz 3 gadus izturēts ozolkoka mucās.Ievērojot speciālas tehniskās specifikācijas, pie atsevišķu marku divina izgatavošanas, kupažēšanas procesā pieļaujams pievienot līdz 25% jaunākus vīna destilātus, taču kuriem ir atbilstoša kvalitāte un ķīmiskais sastāvs. Piemēram, pie „DVM” kategorijas piederošiem diviniem var pievienot ne vairāk kā 25% trīsgadīgu vīnogu spirtu; pie „DVS” kategorijas – piecgadīgu; pie „DVV” kategorijas – septiņgadīgu, bet pie „DVFV” – 10 gadus izturētu vīnogu destilātu. Pēc izturēšanas ilguma visjaunāko (parasto) divinu pazīstamākie brendi ir Belli Aist (Baltais stārķis), Aroma, Cezar u.c. Nosaukums „Baltais stārķis” ir saistīts ar leģendu par aplenkta moldoviešu cietokšņa aizstāvju izglābšanos no bada nāves. Balto stārķu saime savos knābjos esot tiem atnesusi vīnogu ķekarus. Pēc tam baltais stārķis ir kļuvis par Moldovas vīnogu audzētāju un vīndaru simbolu.Divinu krāsa atkarībā no to vecuma ir sākot no vājas melnās tējas krāsas līdz pat izteikti spilgtai dzintara krāsai, protams, jo vecāks divins, jo izteiktāka vaniļas garša, jo smalkāks un niansētāks tā aromāts. Pazīstamākie starp 7 gadus izturētiem diviniem ir Calarasi, Moldova u.c., starp augstas kvalitātes diviniem plaši pazīstami ir Nistru un Doina. No „DVV” kategorijas diviniem priekšroku ieņem tādi brendi kā Bucuria, Surprise, Chisinau, Sarbatoare, Lucezarnii, Jubileu. Starp ļoti veciem diviniem līderi ir Codru, Noroc, Dacia, Stefan Voda. Divinu „karalis” ir 40 gadus izturētais Prezident – pats maigākais, garšā bagātākais un aromātiskākais.

Autors: Ieva Vasiļevska

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *