Rhum – šādi dzērienu dēvē Francijā
Rum-Anglijā
Ron – Spānijā

Rums ir cukurniedru sulas vai cukurniedru melases destilācijas produkts ar alkohola saturu 38-78%, kas noteiktu laiku var tikt izturēts ozolkoka mucās.

Ruma vēsture
„…jo-ho-ho un pudele ruma!”
Šādu dziesmiņu dziedāja pirāti savu dzīru laikā. Rumu patiesi var uzskatīt par vergu tirgoņu, pirātu, citu jūras avantūristu un laupītāju iecienītāko alkoholisko dzērienu. Savukārt par šī dzēriena dzimteni var uzskatīt Karību jūras salas, kuras senos laikos bija pirātu iecienītākās bāzēšanās vietas. Jamaikā, Puertoriko, Martinikā, kā arī Kubā ruma radīšana un tirdzniecība (imports) vēl joprojām ir reāls ienākumu avots. Katrā salā tiek radīti aromāta un garšas ziņā atšķirīgi ruma veidi atšķirīgi, un katram ražotājam ir savi ruma radīšanas noslēpumi, kuri pāriet no paaudzes paaudzē. Savukārt galvenā ruma izejviela cukurniedres ir viens no nedaudzajiem augiem, kurš uz šīm minētajām valstīm tika ievests no Eiropas. Daudzos literāros avotos ir sastopami minējumi par to, ka cukurniedres tika audzētas jau senajā Ķīnā un Indijā. Savukārt persieši šo augu dēvēja par medu ražojošo meldru. Eiropā cukurniedre parādījās pateicoties Maķedonijas Aleksandra karagājieniem 300 gadus p.m.ē.. Eiropieši bija sajūsmā, jo šis augs tobrīd bija vienīgais salduma avots, izņemot medu. Drīzumā cukurniedres sāka audzēt Kanāriju salās, Madeirā un citos Vidusjūras reģionos. Nedaudz vēlāk, iegūstot milzīgu popularitāti Eiropā, šis augs nokļuva centrālajā Amerikā, kur ir ļoti piemēroti apstākļi cukurniedru audzēšanai, pateicoties siltajam un tropiskajam klimatam.
Kurš pirmais izdomāja cukurniedru sulu fermentēt un vēlāk destilēt, diemžēl nav zināms, taču pirmie minējumi par rumu ir sastopami 1657. gadā izdotajā grāmatā „Franču apdzīvoto Antilu salu vēsture”, kuru uzrakstīja misionārs tēvs Tetra. Minējumi vēsta, ka rumu sāka gatavot Barbadosas salā. Sākotnēji to devēja par Barbadosas ūdeni (Barbados water). Dzēriena nosaukums „rums” parādījās nedaudz vēlāk un radies tas ir angļu vārda „rumbullion” ietekmē, kurš vienā no dialektiem apzīmēja troksni.
Leģendārie britu pirāti Frensis Dreiks un Henrijs Morgans, pirms uzbrukt spāņu kuģiem, kaklu dedzināja ar rumu, kurš reāli atšķīrās no mums zināmās garšas. No 16.-18. gadsimtam tas bija ļoti stiprs, ass un izteikti aromātisks dzēriens. Tikai 19. gadsimta vidū Kubā, vairākkārtīgu eksperimentu rezultātā, rumu sāka radīt izmantot nedaudz atšķirīgāku ražošanas metodi, kuras rezultātā dzēriens kļuva nedaudz maigāks. Tad arī no vienkāršas reibinošas dziras tas pārtapa izsmalcinātā alkoholiskā dzērienā, kuru sāka cienīt augstākā sabiedrība.
19. gadsimta otrajā pusē vairāki Kubas ruma ražotāji, kuri bija izmētāti pa visu salu, sāka apvienoties un radīt korporācijas un fabrikas Havannā, Santjāgo-de-Kuba un citās pilsētās. Parādījās jaunas tirdzniecības markas. 1862. gadā kāds vīna tirgonis dons Fakundo Bakardi emigrēja no Spānijas uz koloniālo Santjāgo-de-Kuba. Viņš bija pirmais, kurš uzsāka zinātniskus izmēģinājumus ar izejvielu, veica eksperimentus fermentācijas un destilēšanas procesa laikā un bija pirmais, kurš rumu mīkstināja, attīrot to ar ogļu filtru. Eksperimenti tika veikti arī ar ruma izturēšanu ozolkoka mucās un noteiktas garšas radīšanu. Rezultātā Bacardi rums kļuva viens no populārākajiem pasaulē, jo citi bija daudz asāki un vairāk līdzinājās zāļu mikstūrai. 1962. gada 4. februārī tika dibināta ruma ražotne “Bacardi & Compania”. Par Bacardi tirdzniecības marku kļuva sikspārnis, kurš vēl joprojām rotā katru Bacardi ruma pudeli.
Dauzi vēsturnieki uzskata, ka ruma māte ir kašasa, kuras ietekmē parādījās šis izcilais dzēriens. Nedrīkst aizmirst arī to faktu, ka rums tieši tāpat kā kašasa bija dzēriens, kurš veicināja vergu tirdzniecību. Cukurniedru plantācijās Latīņamerikā un Karību jūras salās strādāja pārsvarā tikai vergi.
Lielbritānijas flotes uzplaukuma laikos jūrnieki katru dienu saņēma savu ruma devu. Tika uzskatīts, ka rums mērdē izsalkumu, ir kā profilaktisks līdzeklis pret daudzām slimībām, lieliski sasilda un ceļ kaujas garu. Šī tradīcija turpinājās līdz pat 1970. gadam.
1740. gadā kāds britu flotes admirālis Edvards Vernons bija tik skops, ka savu biezo jūras šineli valkāja no divām pusēm. Šo rupjo apģērbu sauca par „grog”, tā skopajam admirālim tika dota iesauka „Old Grog”. Pasaulē plaši pazīstamais dzēriens „groks” parādījās pateicoties tieši šim skopajam admirālim, kurš lai ieekonomētu rumu sāka jaukt to ar ūdeni vai tēju. Ātri vien tas kļuva ļoti populārs un ar milzīgu ātrumu izplatījās pa visu pasauli. Uz sauszemes groka garšu sāka uzlabot ar sīrupiem un citrusa augļiem.
Milzīgu popularitāti rums ieguva ASV sausā likuma laikā, jo nelegāli transportēt rumu no tuvumā esošajām Karību jūras salām bija daudz vieglāk nekā transportēt konjaku vai viskiju pāri Atlantijas okeānam no Eiropas. Tieši šajā periodā Bahamu salas un Kuba nokļuva pilnīgā Amerikas gangsteru ietekmē. Uzskata, ka pirmie ruma izturēšanu ozolkoka mucās uzsāka Francijas konjaka ražotāji 19. gadsimta sākumā, kad konjaka ražošanu turpināt nevarēja, jo Eiropā plosījās vīnogulāju mēris.
Mūsdienās rumu ražo daudzās pasaules valstīs, taču uz doto brīdi vislielākais ruma patēriņš uz vienu personu ir Filipīnās.
Vēl joprojām bez šī dzēriena nav iedomājami daudzi pasaulē populāri kokteiļi, kā arī nemazāk svarīgu lomu rums ieņem konditorijas un kulinārijas ražotnē.

Ruma ražošana

Lai radītu rumu ir nepieciešams cukurniedru sulas sīrups. Cukurniedres ir bambusam līdzīgi augi, kuru augstums sniedzas līdz pat 5 metriem. Pēc aktīvas ziedēšanas cukurniedres tiek nocirstas. Kaut arī pastāv speciālas pļaujmašīnas, lielākoties cukurniedru plantācijas tiek apstrādātas ar rokām, izmantojot speciālu mazu zobenu (mačeti).
Līdz saknei nocirstās niedres krauj traktoru piekabēs, vai arī izmanto senču transportēšanas metodi, apkraujot ēzeļus vai citus lopus, nogādā niedres uz pārstrādes uzņēmumu.
Nākošais etaps ir šo niedru smalcināšana un sulas izspiešana izmantojot speciālas preses. Niedru atliekas pēc sulas izspiešanas netiek izmestas. Tās izmanto celtniecībā un kā kurināmo materiālu.
Izspiestā sula, kura satur apmēram 15% saharozes, var tikt izmantota divējādi. Pirmā iespēja, kuru dēvē par rum agricole, ir uzreiz uzsākt ruma ražotni izmantojot tīru sulu un pāriet uz nākošo etapu sulas fermentēšanu, bet otā iespēja, kuru dēvē par rhum industrielle ir tīru sulu pakļaut temperatūras apstrādei, kuras rezultātā sulā esošā saharoze pārvēršas par kristāliem, no kuriem vēlāk tiek iegūts cukurs. Pēc šī procesa beigām pāri paliek cukurniedru sula, kura jau vairāk līdzinās sīrupam, to dēvē par melasi. Lūk, šo sīrupu tad arī izmanto ruma ražošanā. Aplūkosim cukurniedru sulas vai sīrupa izmantošanu ruma ražošanā.

 

Rum agricole (lauksaimniecības rums)

Kā jau iepriekš minēju izspiesto niedru sulu uzreiz var izmantot ruma ražošanā. Rumu, kura ražošanā tiek izmantota tīra cukurniedru sula dēvē par agrāro rumu (rum agricole). Pateicoties baktērijām, kuras vairojas tieši uz niedru stumbriem un vēlāk nokļūst izspiestajā sulā, sākas sulas fermentācijas process jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, pateicoties šīm baktērijām, cukurniedru sula sāk rūgt. Šāda fermentācija ilgst apmēram divas nedēļas, kuras rezultātā tiek iegūta brāga ar nelielu alkohola saturu apmērām 5%.
Nākošais etaps ir šīs suslas dubulta destilēšana, pēc kuras tiek iegūts caurspīdīgs šķidrums, kuru tad arī pilntiesīgi var dēvēt par rumu. Lai piešķirtu dzērienam īpašu aromātu un garšu, rumu iztur ozolkoka mucās. Rumu pagatavotu no tīras cukurniedru sulas, iztur ne mazāk kā 3 gadus un ne ilgāk kā 12 gadus.
Der atzīmēt, ka šai ruma gatavošanas metodei ir savi mīnusi. Pirmkārt, cukurniedru sula, kā ruma izejviela ir pieejama tikai niedru pļaujas laikā. Otrkārt, alkoholisko dzērienu asociācija nonāk tiešā konfliktā ar cukura patērētāju interesēm. Kompromiss tika atrasts. Rumu sāka gatavot izmantojot savādāku ražošanas tehnoloģiju, kuru dēvē par rhum industrielle.

Rhum industrielle (rūpnieciskais rums)
Svaiga cukurniedru sula tiek tvaicēta izmantojot dažādas metodes. Mūsdienīgās ražotnēs tas notiek speciālās vakuuma iekārtās. Rezultātā sulā esošā saharoze kristalizējas. Izmantojot centrifūgas, kristāli tiek atdalīti, bet pāri palikušo biezo sīrupu atšķaida un pilda speciālos rezervuāros vai arī transportē uz citu valsti, kura vēlas ražot rumu. Tālāk šim sīrupam tiek pievienots ūdens un baktērijas, kuru aktīvas darbības rezultātā uzsākas fermentācijas process, kurš var beigties jau pēc divām diennaktīm. Lai iegūtu īpaši kvalitatīvu rumu, brāgas rūgšana notiek daudz ilgāk, līdz brīdim, kad tajā parādās apmēram 7% alkohola. Meistari fermentācijas procesa laikā ļoti rūpīgi kontrolē temperatūru. Pareiza temperatūra ir nepieciešama, lai efektīgi varētu attīstīties rauga baktērijas. Savukārt baktērijas, sīrupā esošo saharozi pārvērš alkoholā.
Pēc fermentācijas procesa beigām seko brāgas destilēšana, kura var notikt vairākkārtīgi. Dažkārt destilācijas meistari, lai rumam piešķirtu īpašu garšu un aromātu tam pievieno, piemēram, vaniļu, kanēli,
ananāsu, vīnogas, plūmes, persikus, āboliņu, kā arī citus eksotiskus augus un ogas. Pats destilēšanas process var notikt izmantojot dažādas destilēšanas iekārtas. Piemēram, Jamaikas rums, kurš ir salīdzinoši asāks un aromātiski bagātāks, tiek destilēts lēni un vairākkārtīgi tādos pašos aparātos kā konjaks (alambic charentais). Pārsvarā ruma ražošanā tiek izmantotas tā saucamās patent still destilācijas iekārtas, ar kuru palīdzību ruma spirts tiek iegūts daudz ātrākā laika posmā ar vienu ilgstošu destilāciju un tas ir salīdzinoši maigāks. Pēc destilācijas caurspīdīgais šķidrums satur 60-90% spirta.

Noslēdzošais etaps ruma ražošanā
Lai arī no kādas izejvielas (tīras sulas vai cukurniedru melases) būtu ražots rums, noslēdzošais etaps ir spirta filtrācija, tālāka izturēšana ozolkoka mucās vai metāliskās tvertnēs. Ruma ražotāji tieši tāpat kā vīndari, lai panāktu dzērienam vēlamo raksturu, mēdz apvienot dažādus ruma veidus ar dažādiem izturēšanas ilgumiem un no dažādām izcelšanās vietām. Pēc kupāžas seko ruma savienošana ar ideālu ūdeni, lai panāktu dzērienam nepieciešamo alkohola saturu. Kaut arī nedaudz tumšā ruma krāsa var tikt iegūta no ozolkoka mucas, ilgstoši izturot rumu, tomēr daudzi ruma radītāji darbojas gluži kā mākslinieki, piešķirot dzērienam atbilstošu toni ar karameles palīdzību. Rums mēdz būt pilnīgi caurspīdīgs, zeltītas dzintarkrāsas, kā arī ļoti tumšā kafijas krāsā. Šie toņi tiek panākti pievienojot rumam karameli, vielas, kuras satur ozolkoks, kā arī citas krāsvielas.

Ruma veidi
Atkarībā no ruma garšu pastiprinošo aromātvielu daudzuma un atkarībā no fermentācijas procesa īpatnībām, kā arī atkarībā no destilēšanas metodes un izturēšanas faktoriem, rums tiek iedalīts trijos pamat veidos:
vieglais (light boiled),
vidējais (middle boiled),
smagais/intensīvais (heavy boiled).
Ruma garša un aromāts variējas no vieglākā uz smagāko. Jo smagāks rums, jo spilgtāks un intensīvāks būs tā aromāts. Kubā ražotie rumi biežāk ir viegli, Portarikāņu un Barbadosas rumi – vidēji, savukārt Jamaikas rumi ir smagi/intensīvi.
Šie iepriekš minētie trīs ruma veidi primitīvi tiek sadalīti vairākās kategorijās, kuru galvenā atšķirība ir ruma izturēšanas ilgums.

White/Light/Silver/Blanca/Blanc – gaišais rums. Šajā kategorijā ietilpst caurspīdīgi, maigi rumi, kuri radīti izmantojot alambic charentais destilācijas iekārtu. Var tikt izturēti līdz 18 mēnešiem. Ruma caurspīdīgums pēc izturēšanas var tikt panākts izmantojot filtrāciju un dzidrināšanas metodes. Galvenokārt šīe rumi veikala plauktos nonāk neizturēti.
Golden/Oro/Amber/Paille – zelta rums. Šajā kategorijā ietilpst rumi, kuri tiek izturēti no 1 līdz 2 gadiem. Rezultātā no koksnes dzēriens pārņem zeltītu toni. Ruma krāsas pastiprināšanai var tikt izmantota karamele.
Black/Dark/Negro – tumšais rums. Šajā kategorijā ietilpst biezi, aromātiski rumi. Pēc fermentācijas procesa beigām notiek dubulta destilācija, pēc kuras ruma spirts tiek izturēts apdedzinātās ozolkoka mucās vairāk kā 3 gadus.
Anejo/Premium Aged/ Rhum Vieux – izturēts jeb vecs rums. Ļoti elitāri rumi, kuri iegūti izmantojot Patent still destilācijas iekārtas. Izturēti ne mazāk kā 6 gadus, taču ļoti reti ilgāk par 12 gadiem. Tiem piemīt izsmalcināta aromāta un garšas buķete un patīkama ilgstoša pēcgarša.
Spiced/flavoured – aromatizēti rumi. Piemēram, Limon Rum. Šādi rumi tiek pagatavoti pēc uzlējuma principa, izmantojot dažādas garšvielas. Dažkārt šis aromātiskais uzlējums var tikts atkārtoti destilēts, kā rezultātā tiek iegūts caurspīdīgs rums, bet ar izteiktu augļu vai garšvielu aromātu. Šī ruma radīšanas metode ir pazīstama jau no pašiem ražošanas pirmsākumiem, kad ražotāji vēl nemācēja attīrīt rumu. Tādā veidā tika slēpts ne visai patīkamais dzēriena aromāts.
Single mark rum. Ļoti reti sastopams rums, kurš tiek radīts izmantojot tikai vienu rumu veidu no vienas mucas. Ja uzmanīgi lasīji iepriekš uzrakstīto, tad tur tika minēts, ka ruma ražotāji, lai iegūtu vēlamo ruma raksturu mēdz apvienot dažādus ruma veidus ar dažādiem izturēšanas ilgumiem un no dažādām izcelšanās vietām. Lai radītu šo rumu, apvienošana (kupāžas) nenotiek.
Pastāv arī rumi uz kuru pudeļu etiķetēm var tikt minēta kāda no ražošanas īpatnībām. Piemēram, Solera Rum. Runa ir par speciālu ruma izturēšanas metodi, kura aizgūta no Heresa ražošanas.

Ruma pasniegšana un izmantošana kokteiļos
Visa veida rumu uzglabājiet pie temperatūras +16 +18 º C. Pieņemtā ruma pasniegšanas deva tīrā veidā ir 20 – 50 ml, atkarībā no ruma vecuma pakāpes.
White un Golden Rum – pasniedziet Old Fashion glāzē ar vai bez ledus, vai arī Shot glāzītē. Bezalkoholiskie savienojumi varētu būt ananāsu, greipfrūtu vai citas citruss augļu sulas, kā arī dažāda veida limonādes. Savukārt alkoholiskie savienojumi varētu būt augļu, ogu vai dažādu garšvielu liķierīši.
Black rumu tīrā veidā pasniedziet Shot glāzītē. Bezalkoholiskie savienojumi varētu būt Cola, kafija, tēja, piens, sarkano ogu sulas. Savukārt alkoholiskie savienojumi varētu būt kafijas, šokolādes vai garšvielu liķieri.
Anejo/Premium Aged/ Rhum Vieux rumu pasniedziet Brandy/Snifter glāzē. Kokteiļos šos ruma veidus izmantot nevajag.

P.S.
Ja tev šis materiāls liekas nepilnīgs – iesaisties diskusijā!