Sud-Ouest | dienvidrietumu vīni | Bar.lv

Sud-Ouest reģiona nosaukums „dienvidrietumi” vairāk asociējas ar kaut ko ģeogrāfisku. Principā tā arī ir. Vairāki vīna dārzi, kuri kā mazas salas ir izmētāti pa Francijas dienvidiem, reiz tika apvienoti. Kaut arī šeit tiek ražoti labas kvalitātes vīni, lielākā Sud-Ouest reģiona problēma ir blakus esošais kaimiņš, vīna ražošanas gigants, Bordo (Bordeaux) reģions. Vīni jau no seniem laikiem tika transportēti pa Garonnas upi caur Bordo reģionu uz Atlantijas okeānu, kur tie tālāk mēroja ceļu pa visu pasauli. Pastāvīgu komersantu konfliktu rezultātā Sud-Ouest vīni ir palikuši ēnā. Tā piemēram XIII gadsimtā Bordo vīndari aizliedza transportēt Sud-Ouest vīnus pa Garonnas upi, kas bija tā laika vienīgais tirdzniecības ceļš, līdz brīdim, kamēr pilnībā visi Bordo vīni netika realizēti. Bordo privilēģija tika atcelta tikai XVIII gadsimtā. No šī brīža Sud-Ouest vīndari varēja uzelpot vieglāk, taču viņu prieki nebija ilgi, jo drīzumā sekoja Francijas revolūcija, bet pēc tam Anglija, kas bija tā laika lielākas dienvidu reģiona klients, pārtrauca iepirkumus. Vēlāk sekoju vīnogulāju mēris, kurš iznīcināja praktiski visus vīnogulājus. Atsākt vīna ražošanu bija samērā grūti. Kaut arī reģiona vīndari to izdarīja, tomēr pieprasījums pēc Sud-Ouest vīniem bija samērā niecīgs, kā rezultātā vīna kvalitāte arī nebija visai augsta. Mūsdienās viss ir mainījies uz labo pusi. Reģionā ir sastopami patiešām izcili vīni, kuri ar katru gadu kļūst vēl populārāki.

Ģeogrāfiskais stāvoklis
Kā jau iepriekš minēju, vīnogulāji ir samērā izmētāti pa visu Sud-Ouest teritoriju, taču klimatiskie apstākļi visur ir vienādi. Vasara un rudens ir karsts un saulains, bet ziemas un pavasaris – lietains. Visus vīnogulājus ietekmē Atlantijas okeāns. Bet kas attiecas uz augsnes tipiem, tad tie katrā teritorijā ir ļoti atšķirīgi, rezultātā arī vīni sanāk absolūti atšķirīgi. Sastopama ir kaļķaina, smilšaina, mālaina, kā arī oļiem klāta augsne. Vīni, kuri tiek radīti netālu no Bordo reģiona ļoti līdzinās Bordo vīniem, bet tie, kuri radīti Pireneju kalnu pakājēs, vairāk līdzinās Spānijas vīniem.
Cotes Du Frontonnais
Teritorijā ir ļoti trūcīga augsne, kura sastāv no oļiem, smilšakmens un sarkanas augsnes, taču šie apstākļi ir ideāli piemēroti lai audzētu oriģinālu vīnogu šķirni, Negrette. Papildus tiek izmantotas arī Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc, Gamey un Syrah vīnogu šķirnes. Augsnes tips un izmantotās vīnogu šķirnes ļauj radīt ļoti savdabīgus, tikai šai teritorijai raksturīgus sarkanvīnus, kuri var būt maigi un viegli vai arī spēcīgi un skarbi. Šeit tiek radīti arī sārtie vīni, kuriem piemīt izteikts augļu aromāts.
Cotes Du Brulhois
Izmantojot Tannat, Cabernet Franc, Cabernet Sauvignon, Merlot, Fer un citas vīnogu šķirnes šeit tiek radīti augsti kvalitatīvi sārtie un sarkanie vīni.
Buzet
Šajā teritorijā, kur augsne sastāv no māla, oļiem un smilšakmens, tiek kultivētas Bordo reģiona vīnogu šķirnes Cabernet Franc, Cabernet Sauvignon, Merlot un Malbec. Pateicoties savam klasiskajam stilam, Buzet sarkanvīnus var uzskatīt par vieniem no labākajiem Sud-Ouest teritorijā.
Cotes du Marmandais
Šajā teritorijā pārsvarā tiek audzētas tā saucamās Bordo vīnogas. Ja runā par teritorijas baltvīniem tie ir svaigi un ar patīkamu augļu aromātu, savukārt sarkanvīni un sārtie vīni ir maigi un pilnīgi.
Cotes Du Duras
Kaut arī teritorijas sausie baltvīni tiek radīti pārsvarā izmantojot Sauvignon Blanc vīnogu šķirni, šajā teritorijā, kur augsne ir kaļķaina, tiek kultivētas arī Semillon, Muscadet un citas vīnogu šķirnes. Baltvīni sanāk svaigi, aromātiski, izsmalcināti un tajā pašā laikā nedaudz nervozi. Teritorijas sarkanvīni tiek radīti izmantojot Cabernet Franc, Cabernet Sauvignon, Merlot un Malbec vīnogu šķirnes. Vīni sanāk eļļaini un ar izteiktu krāsu.
Cahors
Cahors vīnus augstākajai sabiedrībai pasniedza jau Romas impērijas laikā. Tos dēvēja par melnajiem vīniem. Arī Krievijas imperatoru vidū šie vīni bija ļoti populāri, jo īpaši tos cienīja Pēteris I. Lielu lomu šis vīns spēlēja pareizticīgo baznīcas ceremonijās. Taču nevajag jaukt. Šim vīnam nav nekā kopēja ar mums pazīstamo saldo, stiprināto Moldāvu, Krievijas vai Krimas kagoru (Кагор), kaut gan vēsturiski fakti liecina, ka nosaukuma izcelšanās iemesli varētu būt savstarpēji saistīti.
XX gadsimtā teritorijas slavu iedragāja vīndaru vēlme līdzināties Bordo vīniem un ražot maigus sarkanvīnus izmantojot Merlot vīnogu šķirni. 20 gadsimta 70. gados situācija izmainījās uz labo pusi. Cahors vīnu stils tika atjaunots. Tie atkal kļuva eleganti, spēcīgi, skarbi, ar izteiktu dziļu krāsu, plūmju, meža ziedu aromātu un ilgstošu patīkamu pēcgaršu. Vīna ražošanā vismaz 70% izmanto Malbec vīnogu šķirni, bet lai mīkstinātu vīna asumu pavisam nedaudz var tikt pievienota Merlot vīnogu šķirne.
Gaillac
Arī šai teritorijai ir bagāta vēsture. Tā bija viena no pirmajām, kurā tika ieviesta vīnu kontroles sistēma. 1221. gadā Reimons VII izdeva pavēli, kura lika apzīmogot vīna mucas un aizliedza ievest svešas vīnogu šķirnes no citiem reģioniem. Upes kreisais krasts, kurā ir mālaina ar oļiem un šķembām klāta augsne, vairāk ir piemērots tumšo vīnogu šķirņu audzēšanai, savukārt upes labais krasts, kurš sastāv no smiltīm un grants vairāk ir piemērots gaišo vīnogu šķirņu audzēšanai. Teritorija ir pakļauta Atlantijas okeāna un vidus jūras ietekmei. Ja salīdzinām ar blakus esošo Cahors teritoriju, kurā ražo tikai vienu vīna veidu, tad šeit pateicoties augsnes daudzveidībai, tiek kultivētas vairākas vīnogu šķirnes, no kurām gatavo dažāda stila vīnus. Klasiskus, izturētus, labi sabalansētus sarkanvīnus, kā arī vidēji sausus baltvīnus. Der pieminēt arī teritorijas jaunos, sārtos vīnus. Ja runā par dzirkstošajiem vīniem tad gan sarkanie, gan arī gaišie dzirkstošie var tikt radīti izmantojot vietējo pagatavošanas metodi, kā arī šampanieša ražošanas metodi (methode Champagne).
Vins De La Villedieu
Mālainā smilšakmenī šeit tiek audzētas tieši tādas pašas vīnogu šķirnes kā kaimiņos esošajā Cotes Du Frontonnais. Sarkanajiem un sārtajiem vīniem piemīt augļu garša un aromāts.
Bergerac reģionālā zona
Apgabals sevī iekļauj vairākus subreģionālus vīndaru rajonus, tādus kā Bergerac, Cotes de Bergerac, Montravel, Saussignac, Pecharmant, Rosette un Monbazillac. Kopumā augsnes tips, klimats, izmantojamās vīnogu šķirnes un daudzas citas nianses ļoti līdzinās rietumos esošajam kaimiņam, Bordo reģionam. Ja runā par apgabala labākajiem baltvīniem, tad sausie pārsvarā tiek gatavoti no Sauvignon , savukārt vidēji saldie no Semillon un Muscadet vīnogu šķirnēm, kurām mēdz pievienot tumšās vīnogu šķirnes tādas kā Ugni Blanc, Cabernet sauvignon, Merlot un retos gadījumos Malbec. Kaut arī lielākā daļa šeit saražoto vīnu ir tieši baltvīni, tomēr tiek gatavoti arī ļoti viegli, aromātiski sarkanvīni, izmantojot Cabernet sauvignon, Merlot, Malbec vīnogu šķirnes, kuri savas lieliskās garšas īpašības izceļ būdami jauni.
Bergerac
Šeit pārsvarā tiek ražoti viegli, maigi sarkanvīni, kurus der baudīt tieši jaunus. Ja runā par Beržerak baltvīniem, tad to ražošanā arvien vairāk izmanto tieši Sauvignon Blanc vīnogu šķirni, kura vīniem piešķir dzīvīgumu, nervozitāti, augļu aromātu un garšu. Savukārt rajona sārto vīnu īpašā atšķirība ir maigums un patīkams augļu aromāts. No nelielā vīndaru rajonu ar nosaukumu Cotes de Bergerac nāk eleganti, izteikti sarkanvīni, kuri paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
Montravel
Šī ir subreģionālā apelācija, kura tiek iekļauta Bergerac reģionālajā zonā, tiek sadalīta trijās daļās.
Cotes de Montravel teritorija atrodas vairāk uz ziemeļiem. Kalnainās pakājēs tiek ražoti izsmalcināti, labi sabalansēti pussaldi baltvīni.
Haut Montravel teritorijas augsne ir kaļķaina un šeit tiek ražoti patiešām izsmalcināti, brīnišķīgi pussaldi baltvīni, kuri būdami izturēti, iegūst zeltītu toni, sacukurojušos augļu un medus aromātu.
Montravel atrodas pašā upes krastā, šeit tiek radīti izsmalcināti, nedaudz nervozi, sausi baltvīni.
Saussignac
Pavisam nelielajā Sausinjak teritorijā ražo maigus, ļoti aromātiskus pussaldus baltvīnus, kuri nedaudz līdzinās Bergerac, Montravel un Monbazillac vīniem.
Pecharmant
Bergerac ziemeļaustrumu daļā, mālainā, oļiem klātā kalnainā apvidū atrodas neliela teritorija ar nosaukumu Pecharmant. Tā kā augsne satur lielu daudzumu metāla, teritorijā ražotie sarkanvīni sākotnēji sanāk prasti un ļoti rupji, taču vīni, kuri ir izturēti vismaz 4 gadus, iegūst harmonisku, miecvielām bagātu garšu.
Rosette
Šajā teritorijā tiek ražoti viegli, maigi, vidēji saldi baltvīni. Taču jāatdzīst, ka izsmeļošu informāciju par šo apelāciju man atrast neizdevās, jo pasaulē šie vīni ir maz pazīstami.
Monbazillac
Šajā teritorijā tiek ražoti vieni no vecākajiem Francijas īpaši saldajiem baltvīniem, kuri vairāk līdzinās liķieriem. Uzskata, ka pirmo reizi šos deserta vīnus pagatavoja 1080. gadā, mūki no svētā Martina abates. Līdzīgi kā Bordo reģiona Southern apgabalā, vīnu ražošanā pārsvarā izmanto Semillon vīnogu šķirni, taču papildus var tikt izmantotas arī Sauvignon un Muscadet vīnogu šķirnes. No rītiem teritoriju bieži klāj biezas miglas, kuru ietekmes rezultātā uz vīnogu miziņas attīstās labvēlīgā puve (Botrytis Cinerea). Karsto saules staru ietekmē iztvaiko šķidrums, bet pašā ogā koncentrējas liels daudzums cukura un citu vielu, kuras būtiski ietekmē vīna aromātu un garšu. Monbazillac vīni ir ar zeltītu toni, ļoti eļļaini, ar ilgstošu pēcgaršu, bet aromātā ir sajūtamas medus, akācijas, žāvētu augļu, riekstu niansītes. Vīni var tikt izturēti ilgstoši.
Jurancon
Kaut arī Žuransona atrodas gandrīz pašos Francijas dienvidos, tomēr klimats, Atlantijas okeāna spēcīga ietekmes rezultātā, vairāk līdzinās Sud-Ouest reģiona ziemeļu apgabalu klimatam. Teritorijas vīnu savdabīgumu nosaka vietējās Petit Manseng, Gros Manseng, Courbu vīnogu šķirnes, un augsne, kura šeit ir mālaina, kaļķaina, kramaina un oļiem bagāta. “ Petit Manseng” šķirnes vīnogas nogatavojas ļoti lēni un to raža salīdzinoši ir niecīga. Vīnogas dažkārt tiek novāktas pēc pirmā sniega uzsnigšanas, bet vīni sanāk pussaldi, maigi, dzīvīgi, ar medus un eksotisku augļu aromātu. Šīs šķirnes vīni var tikt izturēti ilgstoši un pilntiesīgi tos var uzskatīt par izciliem. No Gros Manseng vīnogu šķirnes tiek radīti samērā sausi, smaržīgi vīni ar patīkamu augļu garšu un aromātu. Šie vīni, atsevišķos gadījumos, var tikt izturēti ilgstoši. Courbu vīnogu šķirnes vīni ir sabalansēti, taču uz doto brīdi maz pazīstami.
Irouleguy
Subreģionālajā teritorijā, kura atrodas stāvu kalnu pakājēs, ir izteikts Atlantijas klimats. Kādreiz šajā Basku valstī bija vareni vīnogulāju plašumu, ko nevarētu teikt par mūsdienām. Irouleguy tiek ražots „Basku vīns”, kuru eksportē uz valstīm, kurās dzīvo Basku tauta.
Bearn
Lielākā daļa teritorijas vīnogulāju atrodas blakus esošās upes Grave de Pau labajā krastā. Divi no Bearn teritorijas vīnogu dārziem robežojas ar Jurancon un Madiran teritoriju. Šeit tiek radīti ļoti aromātiski baltvīni izmantojot Raffiat de Moncade vīnogu šķirni, savukārt izmantojot Tannat vīnogu šķirni tiek radīti spirdzinoši, maigi sārtie vīni un spēcīgi, bagātīgi sarkanvīni.
Madiran
Šī teritorija atrodas Adour upes krastos, kalnainā apvidū, kur augsne sastāv no māla, kaļķa un sīkiem oļiem. Izmantojot Tannat vīnogu šķirni šeit tiek radīti tikai sarkanvīni, kuri ir spēcīgi, vīrišķīgi, miecvielām bagāti un ar ļoti tumšu krāsu. Dažkārt lai piešķirtu vīnam maigumu var tikt pievienoti Cabernet Sauvignon, Cabernet Franc, Fer Servadou vīnogu šķirnes vīni, taču jebkurā gadījumā Tannat vīnogu šķirne vīnā būs vismaz 40%. Madiran vīni var būt viegli, svaigi, aromātiski un tos var baudīt no 2-5 gadus vecus. Taču der zināt, ka šie vīni var tikt izturēti arī līdz pat 15 gadiem un tad tie iegūst patīkamu grauzdētas maizītes aromātu.
Pacherenc du Vic Bilh
Šī ir salīdzinoši maz pazīstama teritorija uz doto brīdi. Izmantojot Courbu, Manseng, Semillon, Sauvignon Blanc, un citas vīnogu šķirnes, šeit tiek radīti pārsteidzoši oriģināli sausi baltvīni, kuriem piemīt žāvētu augļu aromāts. Vīni var tikt izturēti vairākus gadus.
Tursan
Izmantojot vietējo Baroque, Rafia, Manseng vīnogu šķirnes tiek radīti sausi, ņipri baltvīni ar patīkamu augļu aromātu. Savukārt izmantojot Tannat, Cabernet Franc, Fer Servadou vīnogu šķirnes tiek radīti nedaudz sausi sārtie vīni, kuri jo īpaši ir patīkami būdami jauni un sarkanvīni, kuriem piemīt spēcīgs raksturs un liels miecvielu daudzums.
Cotes de St Mont
Šeit ir grantaina, kaļķaini-mālaina augsne. Izmantojot Arrufiac, Clairette Gros, Manseng un Courbu vīnogu šķirnes, tiek radīti slāpju remdējoši baltvīni, kuri savā jaunībā ir īpaši aromātiski, taču izturēti vīni iegūst sarežģītu buķeti. Izmantojot Tannat, Cabernet Franc, Cabernet sauvignon, Fer Servadou, Merlot vīnogu šķirnes tiek radīti delikāti, maigi, aromātiski sārtie vīni un sabalansēti sarkanvīni ar tumšu krāsu, patīkamu, pilnīgu aromātu un garšu.

*P.S.
Ja tev šis materiāls liekas nepilnīgs – iesaisties diskusijā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *