Tējas vēsture, mīti un leģendas

Aptuveni 5 000  gadu cilvēki pazīst tēju. Pirmo reizi tējas lietošana pieminēta Ķīnā mūsu ēras 4.gs, taču Japānā tēja parādījās 7. gs, Eiropā – 16. gs. Kā kulta un kultūras sastāvdaļa tēja savu statusu iemantoja pirms 3 000 gadiem. Tējas krūmu izcelsme ir grūti noskaidrojama, taču tiek uzskatīts, ka tās rašanās vieta bijusi DR Ķīnas, Birmas Z un A Indijas plato. Pastāv arī uzskats, ka tēja nākusi no Asamas Indijā.
Ķīnieši vēsta, ka viņu valdnieks Šen Nungs radījis tēju. Šen Nungs bija viens no trim gudrajiem, jo viņš pirmais veica apstrādi, tādēļ vēsturē iegājis kā dievišķais zemnieks. Šen Nungs bieži devies ceļojumos pa valsti iepazīt tauta, pa ceļam viņš vienmēr dzēra vārītu ūdeni. Tā arī kādu dienu 2737. gadā pirms Kristus. Kamēr ūdens vēl vārījies katliņā no tuvumā esošā koka vējš norāvis dažas lapiņas un iemetis verdošajā ūdenī. Pēc laiciņa ūdens nokrāsojies zeltaini dzeltens un ieguvis izteiktu aromātu. Nungs izlēma nogaršot. Dzērienam bijusi patīkama garša, un pēc tā izdzeršanas valdnieks juties atspirdzināts.
Cits mīts vēsta, ko 17.gs.beigās stāstīja vācu pētnieks, mācītāja dēls un ārsts Engelberts Kamfers ( 1651 – 1716 ).
Viņš gadiem ilgi ceļojis pa Krieviju un Persiju, un arī devies uz Ceilonu un Indiju, tad uz Indonēziju un Japānu, kur pavadījis divus gadus. Savā darbā ,, Amoenitates exoticae ,, , ko viņš izdeva 1712.gadā, autors pieminējis stāstu par dievbijīgu indieti Darmu, valdnieka Kosjuvo trešo dēlu. Darma uzturējies Ķīnā kā budistu vēstnesis. Naktis viņš pavadījis meditācijā, kad pēkšņi viņu pārņēmis miegs, viņš norāvis sev plakstiņus un, dusmīgi šņākdams, nosviedis tos zemē. Līdz nākamajam rītam tiem pieaugušas saknes un no zemes pacēlies kociņš ar zaļām lapiņām.
Darma pagaršojis lapas un konstatēja, ka tās palīdz atvairīt miegu. Kamfera grāmatā vēstīts, ka tas noticis 519. gadā pēc Kristus. Grāmatā attēlots arī pats Darma ar patiesi milzīgiem acu plakstiņiem.
Šis personāžs eksistējis arī reālajā dzīvē. Viņam bijusi liela nozīme budisma ieviešanā Ķīnā no Indijas. Tiesa gan, īstais Darma miris 495. gadā. šeit krustojas leģenda ar vēsturisko patiesību. No tā varam secināt, ka E. Kamfera vēstījumā ir arī daži patiesības graudi, taču teika par acu plakstiņiem izklausās pārāk neticama.
Cita leģenda atklāj tējas dzeršanas un budisma saistību. To vēsta skolotājs Gan Lu, kurš uzturējās Indijā, apgūstot budisma mācību. Vēlāk, atgriežoties Ķīnā, viņš klāstīja ne tikai jaunās reliģijas idejas, bet rādīja arī tējas sēklas.
Pastāv arī vēl daudzi citi mīti un leģendas, to ir ļoti daudz. Tādēļ grūti izsecināt, kur un kad viņa radusies.

Tēju skaidrojumi

Uz tējas iesaiņojumiem varam izlasīt nezinātājam neko neizsakošus latīņu alfabēta burtu savienojumus, kurus ražotāji izmanto, lai apzīmētu tējas sastāvu (pusatvērušos tējas pumpuru piejaukumu, granulu vai lapu izmēru) un tējas kvalitātes rādītājus. Zinot atšifrējumus, ir vieglāk saprast un orientēties lielajā tēju klāstā un izvēlēties sev tīkamāko tēju:
F.O.P – Flowery Orange Pekoe – Melnā tēja, ko iegūst no tējas auga pumpuriem un pašām jaunākajām lapiņām.
O.P. – Orange Pekoe – Augstas kvalitātes veselo lapu tēja, ko iegūst no pumpuriem un tējas krūma pirmajām augšējām izplaukušajām lapiņām, kas ir nedaudz lielākas par F.O.P. standartu. Šīs lapas skaitās visvērtīgākās un tiek lasītas rokām, tādēļ tās saglabājas veselas.
Pekoe -Melnā tēja, ko ražo no īsākām lapiņām nekā O.P. standarts.
F.B.O.P.F. – Flowery Brokem Orange Pekoe Fannings – Tēja no ļoti smaržīgām O.P. standarta augšējām lapām. Daļu lapu papildus sagriež, tāpēc dzērienam ir īpaši izteikta garša un aromāts. Turklāt uzlējumā ir sīki sagrieztas lapas, kas dzērienam piešķir piesātinātu krāsu un paātrina ievilkšanās procesu.
B.O.P.1 – Broken Orange Pekoe 1 – Tāpat kā F.B.O.P.F. standarts – no O.P. standarta pumpuriem un lapām, ko papildus sagriež. Tomēr nesatur tējas smalkumus, tādēļ dzēriens ir nedaudz vieglāks, taču stiprāks nekā O.P. standarta veselo lapu tēja.
B.O.P. – Broken Orange Pekoe – Viena no populārākajām sasmalcinātajām tējām ar spēcīgu garšu.
G.B.O.P. – Golden Broken Orange Pekoe – B.O.P. standarta tēja, kuras sastāvā ietilpst reti zelta pumpuri, kas piešķir tējai izmeklētas aromāta un garšas nokrāsas.

Tējas veidi

 

 

Baltā tēja – Vismaigākā tēju šķirne ir baltā tēja. Krāsas tonis ir gandrīz bezkrāsains, caurspīdīgs, var arī iekrāsoties viegli dzeltenīga vai viegli rozā. Aromāts smalks un mazliet intīms, bet iedarbība ļoti jūtama. Populārākās šķirnes – Bai Hao Iņ Čžeņ ( Sudrabotās Adatas ar Baltajām Pūciņām) un Bai Mu Dan(Baltā Pionija). Baltai Pionijai ir 2 variācijās – klasiskā, kā visas baltās tējas un otra (lao -vecais), kurā nepārprotami jūtama sarkanās tējas pieskāriens, kaut arī uzlējuma krāsa paliek gaiša.

 

 

 

 

 

Dzeltenā tēja – Aromātam piemīt kūpinājuma pieskāriens, kas zemas kvalitātes tējās var atgādināt kūpinātu zivi, bet augstas kvalitātes tējās, šis aromāts izdaiļo saulē sasilušas sausas zāles aromātu, kas ir raksturīgs tieši dzeltenajai tējai. Zināmākās šķirnes – Czjuņ Šaņ Iņ Čžeņ (Sudrabotās Adatas no Czjuņ Šaņ Kalna) un Men Djin Huan Ja (Dzeltenie Pumpuri no Men Djinas).

 

 

 

 

Zaļās tējas – ir ļoti dažādas – sākot ar maigām un gaisīgām – Bai Jui Tu (Baltais Nefrīta Zaķis) un Sjue Hua (Sniegpārsliņa) līdz izteiktām ar gludām lapiņām –  Lun Czin (Pūķa Aka) un Čžu E Cina (Bambusa Lapu Svaigums).
Reizēm zaļās tējas aromātu papildina ar jasmīna ziediem, pievienojot ziediņus tējai, un tas tiek noturētas līdz pat mēnesim, pēc tam no dažām šķirnēm ziediņus izlasa laukā, bet citās jasmīna ziediņi tiek atstāti un laisti pārdošanā. Zaļās tējas arī tiek izmantotas – sietajās tējās, kur tiek ņemtas svaigas garās lapas un ar diega palīdzību lapiņas tiek sasietas kopā, citās mēdz ievietot ziedus, tad aplejot tējas sainīti atbrīvojas no atvērušaj;am tējas lapiņām un skaisti uzplaukst stikla traukā, iepriecinot visus. Visbiežāk tiek izmantoti – jasmīnu, krustnagliņu, kaķpēdiņu, un kanēļkoka ziedi. Šīs tējas neaplej vairāk, kā 1-2 reizes, jo savādāk tēja zaudē savu aromātu, taču tas nav tik svarīgi, jo galvenais ir vizuālais efekts.

 

 

 

Oolong tējas iedalās – fermentētajās un stipri fermentētajās.
Fermentētās – vispazīstamākā ir Te Guaņiņ (Dzelzs Dieviete Guaņiņ), bet stipri fermentētās – vispazīstamākā ir Da Hun Pao (Lielais Sarkanais Halāts). Katrai no šīm šķirnēm ir daudz veidu. Piemēram, ja iegādājaties Da Hun Pao – Uišaņ kalnos, tad visdrīzāk kontroljautājums būs šads: (Kādu tēju jūs vēlaties? Maigāku vai stiprāku?) kas nenozīmē uzlējuma stiprumu, bet gan par tējas lapiņu apstrādi. Jo mazāka tējas lapiņu apdedzināšanas pakāpe, jo svaigāka garša tējas uzlējumam un tas vairāk atgādina zaļo tēju ar viegli tumšu iekrāsu, bet stiprāk apdedzinātai tējai aromāts būs izteiktāks un tējas uzlējums vairāk līdzināsies sarkanajām tējām, gandrīz melna. Oolong tējas var aromatizēt, ar žeņšeņa un lakricas sakni, lai tējai piedotu saldenu garšu, tāpat izmanto pienu izsmidzinot pār tējas lapiņām (lai iegūtu tēju Nai Sjan Cziņ Sjuaņ – Ugunīgais Ziediņš ar piena aromātu) ,vēl aromatizēšanai izmanto kanēļkoka ziedlapiņas(iegūst tēju Gui Hua Ulun – Oolong ar kanēļkoka ziedlapiņās, kas pārsvarā tiek ražotas Taivānā.

 

 

Sarkanā tēja – populāra Eiropā un Krievijā.
Nostāsti vēsta ka tas esot noticis tāda iemesla dēļ, ka šo tēju esot bijis vieglāk transportēt, kas ļoti augsti tika vērtēts tajos laikos, kad tēja tika vesta ar zirgiem un kuģiem ceļā esot pusgadu un ilgāk. Piedevām arī klimats mums ir vēsāks, bet sarkanā tēja patīkami sasilda. Populārākās no sarkanajām tējām ir – Ci Hun (Sarkanā tēja no Ci Meņas), Djaņ Hun (Sarkanā tēja no Djaņ Si), Čžeņ Šaņ Sjao Čžun (Mazais standarts no Čžeņ Šaņ kalna). Sarkanās tējas dažreiz aromatizē, šim nolūkam tiek izmantots ličži ogu ekstrakts un rožu lapiņas.

 

 

 

 

Puer – Šī tēja var būt būt ne tikai beramā veidā, bet arī sapresēta dažādās formās, un arī dažādas pēc lieluma un svara.
Puer tējai piemīt patīkama īpašība ar laiku kļūt vēl labākai un interesantākai pretēji visām pārējām tējām. Bet pastāv arī tādas Puer šķirnes, kurām laiks nespēj uzlabot kvalitāti. Tātad secinājums, ka labai tējai ir nepieciešamas kvalitatīvas tējas lapiņas.

 

 

 

 

Autors: Arturs Grieze, ieskaites darbs – Bar.lv treniņu centrs
Resursi: wikipedia.com, teja.lv, tea-paradise.lv

Saistītie resursi: Tējas dzeršanas rituāli un ceremonijas