Elzasas vīni (Alsace)
Reģions ir viens no jaunākajiem Francijā, taču Elzasas vīni ar nosaukumu „vins d’Aussay” ir pazīstami kopš viduslaikiem, kad tie rotāja karaliskos galdus. Elzasas teritorijas rietumos atrodas Vogēzu kalni un ielejas. Kalni aiztur no rietumiem, no okeāna nākošās mitrās gaisa masas, kā rezultātā Elzasa ir praktiski sausākais Francijas reģions. Arī stiprs vējš te ir retums. Klimats tiek uzskatīts par pus-kontinentālu. Līdz ar to ziemas ir bargas, bet vasaras – ļoti siltas un arīdzan garas, jo īpaši silts ir rudens, kas palīdz vīnogām nogatavoties pilnībā, kā rezultātā vīni sanāk ļoti aromātiski. Atšķirīga ir Elzasas augsne, sākot no vulkāniskai, līdz mālainai, kā rezultātā tiek radīti ļoti atšķirīga stila vīni, taču jebkurā gadījumā tiem piemīt oriģināla garša, kura raksturīga tikai Elzasai. Pārsvarā tiek radīti izcili baltvīni. Uzskata, ka savus ziedu laikus Elzasas vīni piedzīvoja 16. gs. Viduslaikos Elzasas vīns bija slaveni visā Eiropā. Slavas posms turpinājās līdz pat 17. gs., kad izcēlās 30 gadu karš (1618-1648), kas izpostīja bezmaz pusi Eiropas, Elzasas reģionu tai skaitā. Atdzimšana sekoja pēc 1. Pasaules kara, kad ražotāji vienojās, ka „kvalitātei jābūt pirmajā vietā”. Pēc vairākiem gadu desmitiem pūles tika atalgotas, tikai piešķirts AOC statuss AOC Alsace – 1962.g., AOC Alsace Grand Cru – 1975.g., Crémant d’Alsace – 1975.g.
Reģionā ir labvēlīgi apstākļi lai audzētu vairākas vīnogu šķirnes.
Gewurztraminer vīnogu šķirne, no kuras sanāk ļoti aromātiski baltvīni ar raksturīgu ziedu un garšvielu buķeti. Var tikt pasniegts pie deserta, siera plates un dažādiem eksotiskiem ēdieniem.
Pinot Gris jeb Tokay d’Alsace vīnogu šķirne, no kuras tiek radīti ļoti pilnīgi, bagāti, sausi baltvīni.
Riesling vīnogu šķirne, no kuras sanāk paši izcilākie šī reģiona sausie baltvīni ar neatkārtojamu, delikātu buķeti.
Muscat d’Alsace vīnogu šķirne, no kuras sanāk sausi baltvīni ar svaigu ogu aromātu.
Klevener de Heiligenstein dažkārt tiek uzskatīts par Gewrztraminer šķirnes senci, tikai ar asāku un izteiktāku garšu. Viegls, sauss vīns, ideāls kā aperatīvs
Silvaner vīnogu šķirne, no kuras sanāk viegli, sausi baltvīni ar augļu aromātu.
Pinot Blanc vīnogu šķirne, no kuras sanāk viegli, labi sabalansēti sausi baltvīni.
Pinot Noir ir vienīgā vīnogu šķirne, no kuras šajā reģionā tiek radīti sārti un sarkani vīni.
Šajā reģionā tiek radīti arī jaukti baltvīni, kuru nosaukums ir „Edelzwicker”. Īpaši karstā gada laikā tiek radīti vīni no vīnogām, kuras ir skārusi cēlā puve.
Uz etiķetes, papildus reģiona nosaukumam „Alsace” vai „Vin d’Alsace”, var tikt minēts konkrēts rajons, no kura ir nācis šis vīns. Piemēram, Ammerschwihr, Barr, Eguisheim, Riquewihr, Kaysersberg, Mittelwihr un Ribeauville.
Uz etiķetes papildus apzīmējumam Alsace vai Alsace Grand Cru var tikt minēta konkrētas vietas nosaukums, kurā ir radīts šis vīns un citi apzīmējumi, kas raksturo vīna īpatnības. 
Vietējais likums paredz, ka Alsace vīni tiek pildīti individuāla dizaina, garenās vīna pudelēs, kuras raksturo šo reģionu. Nosaukums šai pudelei ir „Alsace Flute”.
Cremant d’Alsace ir dzirkstoši vīni, kuri tiek radīti izmantojot šampānieša ražošanas metodi (Methode Champagne).
Par reģionu
Elzasa ir viens no Francijas 26 reģioniem un atrodas pie Francijas austrumu robežām. Elzasas galvaspilsēta ir Strasbūra (Eiroparlamenta, Eiropas Padomes, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un vēl kādu 5 ar ES saistītu, mazāk svarīgu institūciju mītnes vieta). Elzasa ir 8,283 km² liela, līdz ar to, tas ir mazākais reģions Francijā. Reģiona austrumu daļā, pie Reinas, ir līdzenumi, bet rietumu daļā – Vogēzu kalni.
Elzasa sastāv no diviem departamentiem – Augšreinas un Lejasreinas. Ziemeļos un austrumos Elzasa robežojas ar Vāciju dienvidos ar Šveici, rietumos ar Lotringas reģionu.
Elzasā ir ļoti daudz mežu, galvenokārt Vogēzu kalnos un Lejasreinā. Reģionā ir arī dažas ielejas. Elzasas augstākais punkts ir Grandbalons (Le Grand Ballon) Augšreinā, kurš ir 1426m augsts.
Reģions gardēžiem
Elzasa – iemīļots reģions gardēžiem. jo būs grūti atrast vēl kādu Francijas nostūri, kur tiek piedāvāta tik daudzveidīga virtuve – tā ietekmējusies gan no franču, gan no vācu tradīcijām, tāpēc spēj apmierināt visdažādākās gaumes. Par to liecina kaut vai fakts, ka Elzasas vīna ceļā atrodami trīsdesmit restorāni, kas lepojas ar vismaz vienu Mišelina zvaigznīti. Taču Francijā virtuve nav iedomājama bez vīniem, kas galu galā ir visas dzīves pamats. Atšķirībā no dažiem citiem Francijas vīnu reģioniem Elzasas vīndari dod priekšroku vienas šķirnes vīnogu vīniem. Šī tradīcija zināmā mērā ir pārņemta no vācu vīna darīšanas principiem. Elzasas vīna ceļā mazie ciematiņi rindojas cits aiz cita gluži kā pērles Vogēzu kalnu piekājē. Katrā ir savi izslavēti vīndari, un katram vīndarim ir savi pastāvīgie klienti, kas reizi nedēļā ierodas nogaršot vīnus. Tā kā elzasieši pēc savas dabas ir sabiedriski ļaudis, tad vīna baudīšana kopā ar ēdienu ļoti bieži notiek tā dēvētajās Vinstub – krodziņos, kuru tradīcijas ir pārņemtas no vācu veinštūbēm (Weinstube) – vīna dzertuvēm šī vārda labākajā, omulīgākajā nozīmē, kur gan interjers, gan apkalpotāji rada sajūtu, ka esi mīļi gaidīts un atrodies tikpat kā mājās.
Slavenākie vīndari: Kuentz-Bas, Trimbach, Marcel Deiss, Zind Humbrecht, Beyer, Rolly Gassmann, Weinbach, Bruno Sorg, Marc Kreydenweiss, Hugel, Domaine Ostertag and Albert Boxler.
Baiba Grasūne – ieskaites darbs, Bar.lv bārmeņu treniņu centrs.
