Mūki un alkohols
Alkohols ir produkts, kas ir kalpojis dažāda veida funkcijām un pielietojumam cilvēkiem, sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Alkoholam ir bijusi svarīga loma reliģijā un tāpat arī dievkalpojumos. Vēsturiski alkoholiskie dzērieni kalpoja kā avoti nepieciešamām uzturvielām un tika plaši izmantoti kā zāles, tā arī to antiseptiska un pretsāpju īpašību dēļ. Šādu dzērienu loma arī kā slāpju remdēšanas līdzeklis ir acīmredzams, un viņi spēlē nozīmīgu lomu, veicinot prieku un dzīves kvalitāti. Tie var atvieglot relaksāciju, var sniegt farmakoloģisko prieku, un var palielinātu ēšanas prieku. Protams, vienmēr mazākumam cilvēku alkohols tiek pārprasts vai pārlietots, tomēr vairākumam cilvēku tas ir izdevīgs un labvēlīgs.
Svētā Benedikta ordenis (latīņu: Ordo Sancti Benedicti; saīsinājums: OSB) – senākais katoļu mūku ordenis, dibināts VI gs. Devīze: “Lūdzies un strādā” (latīņu: Ora et labora). Liķieris Benedictine Dzēriena recepti 1510. gadā izveidoja Fekamas (Fecamp) klostera mūks Bernardo Vincelli. Sākotnēji liķieris tika lietots kā zāles pret malāriju. 1863. gadā senā recepte tika atkal atrasta klostera bibliotēkā, un drīz vien tika atsākta liķiera ražošana. Dzēriens satur kadiķi, mirres, krustnagliņas, kardamonu, kanēli, vaniļu, tēju, medu un citas sastāvdaļas. Labi sabalansēts, ar sarežģītu struktūru, un baudītājs var labi sajust daudzo sastāvdaļu nianses, īpaši vaniļas akcentu pēcgaršā. Uz katras īsta benediktīna pudeles ir abreviatūra D.O.M. (Deo Optimo Maximo — Dievišķīgākais Labākais Diženākais) un sarkana vaska zīmogs.
Trappistu klosteru alus (trappist) Alus, kas gatavots trappistu (cisterciešu ordeņa atzars) klosteros. Ar darīšanu tiešām nodarbojas mūki (atšķirība no daudziem citiem «abatiju» aliem, kur alus darītavām vienkārši noslēgts līgums ar vietējo abatiju par tās vārda izmantošanu). Pasaulē ir tikai 7 šādas darītavas – piecas no tām Beļģijā – Rochefort, Orval, Westvleteren, Chimay un Westmalle – un divas Nīderlandē – Achel un Koningshoeven. Šie ali ir ar ļoti daudzslāņainu garšu, domāti vairāk izgaršošanai, ne slāpju remdēšanai, un stiprums bieži vien sasniedz 10–11°. Alus tie tirgots tikai tādos apjomos, lai uzturētu klosterus, nevis gūtu peļņu, un visstingrāk pie šī principa turas Westvleteren, kas alu pārdod tikai klosterī, iepriekš rezervējot, tikai individuāliem pircējiem, maksimāli 3 kastes vienam pircējam, un ar noteikumu, ka netiks pārdots tālāk. Iespējams, tas viens no iemesliem, kāpēc Westvleteren bieži vien atzīst par labāko alu pasaulē, un tā cena «melnajā tirgu» var būt pat 20 lati par pudeli.
Kartūziešu ordenis
(latīņu: Ordo Cartusiensis, saīsināti: OCart) ir Romas Katoļu baznīcas eremītu ordenis.• 1084. gadā Bruno no Ķelnes ar sešiem biedriem uzsāka vientuļnieku dzīvesveidu Šartrēzes (fr. La Chartreuse) kalnājā netālu no Grenobles Francijā (ordeņa nosaukums cēlies no latīniskā Šartrēzes nosaukuma Cartusia). Kartūzieši ir vienīgais mūku ordenis, kas līdz mūsdienām saglabājis stingri kontemplatīvu un no ārpasaules nošķirtu dzīvesveidu. Liķieris Chartreuse VerteRecepti 1605. gadā radījuši Lielā Šartrēzes klostera mūki, taču dzēriens plašākai sabiedrībai kļuva pieejams tikai 1848. gadā. Vēl šodien receptes nianses kā noslēpumu glabā trīs mūki, tomēr liķiera pamatsastāvs ir zināms: par pamatu tiek ņemts vīnogu brendijs, kas tiek aromatizēts ar aptuveni 130 zālaugiem un citiem augu valsts produktiem. Tāpēc šim liķierim ir piesātināta, svaigi zaļa krāsa, spēcīgs augu aromāts un viegla tekstūra. Dzēriena saldums ir lieliski sabalansēts ar zāļu rūgtumu un lielo alkohola saturu (55%). Ir arī dzeltenā šartrēze — mazāk stipra (40% alkohola) un saldāka. Cena apmēram 35 Ls.
Paulaner Svētie Mūki ražoja alu gan sev, gan dalījās ar tiem, kas bija apstājušies viņu klosteros, kas kalpoja viesnīcu vietā. Vēlāk jau mūki spēja pārdot arī pa glāzei alus, un plaukstošā tirdzniecība attīstījās pabos, kurus dēvēja ar ’klosterschenken’ nosaukumu. Lai izveidot lojalitāti konkrētam zīmolam, tam izmantoja klostera patrona vārdu. Gadsimtu garumā, alu nosaukumiem ir piemēroti aizbildņu svētie vārdi, lai svētītu un pasargātu savu alu. Dzerot kādu pinti alus iedomājaties kādu alus Svēto, kurš uzmanīs Jūs. Lai Svētie svētī Jūsu pinti !
Kopsavilkums un secinājumi
Ir skaidrs, ka alkohols ir bijis augsti novērtēts un regulāri lietots cilvēku vidū visas vēstures laikā. Atspoguļojot to būtisko nozīmi, lietot alkoholu ar mēru, reti, kad tā tika apšaubīta. Turpretim, fermentēti dzērieni bija tik raksturīgi dažādu kultūru vidū kā patstāvīgas parādības, kas bija pašsaprotami kā viens no pamatelementiem, izdzīvošanas un pašsaglabāšanās instinkts.
Autors: Sandis Zablackis (ieskaites darbs Bar.lv bārmeņu treniņu centrs)
