Spāņi gatavojas gadskārtējām vīna cīņām Haro

Autors: Inese Manguse
Foto: Margarita Sapelina

Ik gadu 29. jūnijā Haro pilsētu Spānijā piepludina reibinoša Rioja vīna dvaka. Tūkstošiem ieroču (ūdenspistoles, mucas, pudeles un ādas somas) izšauj savu slapjo lādiņu: apmēram 40000 litru sarkanā vīna.

Šajā dienā tiek atzīmēta svētā Pētera diena. Rosība pilsēta sākas jau deviņos no rīta, kad baltos kreklos un sarkanos kaklautos tērpts ļaužu pulks uzsāk ceļu uz Riscos de Bilibio kalnu. Svītas priekšgalā zirga mugurā lepni rikšo arī pats pilsētas mērs.

Reibinošā cīņa “Batalla del vino”

Kalna virsotnē, San Felices katedrāles teritorijā, tiek dots starts slapjai, krāsainai un aromātskai vīna cīņai – “Batalla del vino”. Vīna strūklas viena pēc otras šaujas uz ļaužu baltajām drēbēm, matos, mutēs. Principā tā ir jestra noliešanās ar vīnu, bet īpaši pievilcīgu to padara fakts, ka iespējams apšpricēt ne tikai sevi, bet arī kaimiņus, draugus, priekšnieku vai tūristus – šajā cīņā piedalās lielākā daļa iedzīvotāju un krietns skaits pilsētas viesu. Dalība festivālā ir bez maksas.

Kad viss vīns no ieročiem ir izliets, bet drēbes slapjas un rozā, ļaudis kurina ugunskurus, žāvē apģērbu, iestiprinās ar tapām, gliemjiem un protams, vīnu. Vakarā Haro notiek plaša svētku programma – koncerti, jauno vēršu cīņas un dejas līdz rītausmai. 

Vīna cīņu leģenda

Tradīcijas pirmssākumi meklējami 13. gadsimtā, kad Kastīlijas karalis Ferdinands III 1237. gadā noslēdza pamieru starp naidīgi noskaņotajām Haro un Miranda del Ebro pilsētām. Karaļa pavēle paredzēja arī to, ka Haro pilsētas amatpersonas katru gadu svētā Pētera dienā, kā arī katra septembra pirmajā svētdienā atzīmē savas teritorijas robežas ar pilsētas sarkanajiem karogiem. Pavēles neievērošanas gadījumā Haro zeme pārietu Miranda del Ebro īpašumā.

Tiek lēsts, ka pirmās vīna cīņas risinājās 1710. gadā San Felices patrona dzīrēs pēc gadskārtējās svētās mises. To laikā svētceļnieki iekarsuši strīdā un sākuši cīniņu ar vīnu. Cita leģenda vēsta, ka vīns šajās dzīrēs dzerts no tradicionālām ādas somām un, lai pasākumu padarītu jautrāku, dzērāji it kā nejauši aplējuši savas drēbes ar vīnu, kas pārtapusi savdabīgā tradīcijā. Vēlākos gados novērots sieviešu – svētceļnieču skaita sarukums šajā pasākumā, ko vēsturnieki skaidro ar nevēlēšanos sabojāt savas drēbes.

No sarkaniem karogiem līdz vīnsārtiem slapjiem krekliem

Vīna cīņas, kādas mēs tās zinām šodien, principā ir abu iepriekšminēto vēstures notikumu apvienojums un aizsākušās 1945. – 1955. gadā, kad tās dēvēja par “vīna karu”. Pasākums iemantoja plašu slavu visā Spānijā. Nosaukumu “Batalla del vino” tas ieguva 1965. gadā un laika gaitā vairs nav mainījies.

Informācija par festivālu: http://www.wine-fight.com/