Iecienītu dzērienu autori

Alus, vīns, degvīns, rums, kakao – visiem labi zināmi dzērieni, vai ne? Taču kāds šos mums tik labi zināmos un iecienītos dzērienus ir arī radījis. Tāpēc šoreiz palūkosimies uz tiem, kuriem mums jāsaka “paldies” par sava iecienītākā dzēriena radīšanu.

Gāzēts ūdens
Gāzētā ūdens iegūšanas veidu pirmais atklāja angļu ķīmiķis Džozefs Prīstlijs.Pēc eksperimentiem ar gāzi, kura rūgšanas procesā veidojas alus darītavas kublos, Prīstlijs konstruēja aparātu, kas ar sūkņa palīdzību piesātināja ūdeni ar ogļskābās gāzes burbulīšiem. 1172. gadā Londonā viņš savu izgudrojumu nodemonstrēja Fiziķu kolēģijai. Apmēram pēc gada līdzvērtīgu aparātu izveidoja franču ķīmiķis Antuāns Lorāns Lavuazjē.

Degvīns
Pirmā degvīna recepte ir atrodama 9.gs. beigās un 10.gs. sākumā dzīvojošā alķīmiķa Razesa Traktātā. Tvaicēšanas produkciju alķīmiķi izmantoja eksperimentos, bet dakteri ārstēja visas kaites, tai skaitā arī vecuma iestāšanos. Ne velti viens no degvīna viduslaiku nosaukumiem ir „aqua vita”, tas ir „dzīvības ūdens”.

Vermuts
Medicīnas tēvu Hipokrātu droši var uzskatīt par vermuta tēvu. Viņš atklāja, ka, pievienojot Krētas salas izturētajam vīnam vērmeles un diktamnes ziedus, vīns iegūst ārstnieciskas īpašības un palīdz kuņģa slimību gadījumos. Vērmeles vēl šobaltdien ir galvenā vermuta sastāvdaļa, un vermuts tiek lietots kā aperitīvs.

Groks
Leģionārā groka radīšana ir angļu admirāļa Vernona nopelns. 18.gs. obligāts jūrnieku kontrakta nosacījums bija ikdienas ruma (līdz 55%) porcija. 1740. gadā admirālis ekonomijas nolūkos deva rīkojumu izsniegt jūrniekiem rumu, atšķaidot to ar ūdeni un uzkarsējot. Jaunā dzēriena nosaukums radās no admirāļa Vernona iesaukas – Grogrems, kuru jūrnieki bija devuši admirālim viņa neiztrūkstošā ūdens necaurlaidīgā zilā apmetņa dēļ.

Alus
Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie šumeri, ēģiptieši un divupieši. Daudzi alus cienītāji Vācijā par klasisku alus recepti uzskata to, ko apstiprinājis Bavārijas hercogs Vilhelms IV. 1516. gadā viņš izdeva pavēli par alus tīrību, kurā norādīts, ka alus jāvāra tikai no miežiem, apiņiem, tīra ūdens un ir aizliegts izmantot „citas drazas”. Līdz rūpnieciskajai revolūcijai alu raudzēja mājās galvenokārt paša patērēšanai, lai arī no 7. gadsimta ar aldarību un tā pārdošanu nodarbojās arī Eiropas klosteros.
Alus bundža ir apmēram 4000 gadu jaunāka par savu saturu. Metāla bundžas produktu konservēšanai pirmais sāka izmantot franču uzņēmējs Appers, apgādājot Napoleona armiju 1810. gadā. Alus ražošanu skārda bundžās uzsāka G. Krīgera kompānija 1935.gadā.

Kakao
Kolumbs eiropiešiem atklāja Ameriku, bet visiem pasaules gardēžiem – kakao. Kolumba sekotājs Heronimo de Agilārs pēc astoņus gadus ilgā gūsta indiāņu ciltī kā vienu no Jaunās pasaules brīnumiem minēja „čokolate”. Šo rūgteno dzērienu gatavoja no kakao koka augļiem un dzēra spēku atjaunošanas nolūkā. „Čokolate” bija demokrātisks dzēriens, kuru lietoja gan vienkāršie karotāji, gan cilts virsaitis. Tiesa, virsaiša dzēriens bija daudz saldāks, tam pievienoja medu un jaunas kukurūzas graudus.

Šampānietis
Šampanietis ir viens no nedaudzajiem dzērieniem, kura biogrāfija ir pietiekami labi zināma. 17.gs. beigās franču mūks, ķīmiju zinošais degustators Doms Perinjons ievēroja: jo lēnāk norisinās rūgšana, jo dzirkstošāks kļūst vīns. Savus novērojumus viņš izmantoja, izstrādājot atkārtotas rūgšanas tehnoloģiju pudelēs. Šāds atklājums ir ģeniāls tāpēc vien, ka rūgšanas mehānisms pilnībā tika izprasts un aprakstīts tikai pēc diviem gadsimtiem. Šampanieša ražošanā Doms Perinjons pirmais izmantoja kupēšanu, speciālās pudeles, kas var izturēt 6 atmosfēras lielu iekšējo spiedienu, kā arī korķus no korķa koka mizas. Sev raksturīgo dzidrumu šampanietis ieguva tikai 18.gs. beigās, kad francūziete Nikola Kliko atklāja, kā attīrīt vīnu no nogulsnēm.

autors: Gerds Grīnbergs