Armēņu brendijs

Armēnija ir viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Šeit ir pasaulē vecākā vīna dārza atrašanās vieta. Paši armēņi lepojas ar to, ka viņiem pieder zeme, no kuras cēlusies cilvēce, izglābusies no pasaules plūdiem un skaitās kā pirmā vieta pasaulē kur sāka audzēt vīnogas. Citāts no Bībeles: Noass pēc pasaules plūdiem savu šķirstu piestāja pie Ararata, nokāpis no tā viņš iesaucās: „Erevum e!”, kas tulkojumā nozīmē „Kaut ko var redzēt!”. Un tā radās Erevāna (Armēnijas galvaspilsēta), kurā iestādījis pirmo vīnogulāju un apslacījis to ar četru dzīvnieku asinīm – aitas, cūkas, lauvas un gaiļa. Tieši šā iemesla dēļ cilvēkam dzerot vīnu, viņā parādās kāda no šo dzīvnieku īpašībām, kas nu viņā vairāk izteikta. Visi mēs gribētu kļūt par lauvām, bet ne visi prot apstāties…
Šobrīd Armēnijā dzīvo ap 3.milj. iedzīvotāju, galvaspilsēta – Erevāna. Viens no Armēņu nacionālajiem lepnumiem ir 5165 metru augstais, baltiem sniegiem klātais kalns – Ararats, kurš gan atrodas Turcijas teritorijā, tomēr paši armēņi vēl cer to kādreiz atgūt. Otrs lepnums ir nekas cits kā armēņu konjaks. Korekti būtu armēņu brendijs, jo mūsdienās vārdu konjaks ar Francijas piekrišanu rotā tikai tos Erevānā saražotos armēņu brendijus, kuri domāti eksportam uz NVS valstīm, kā arī pašu armēņu veikalu plauktiem. Tas tādēļ, ka 1936 un 1939 gadā Francijas valdība izdod dekrētus, kuri stingri nosaka teritoriju, kurā var tikt ražots dzēriens ar nosaukumu „konjaks” un tā ir Konjakas province (Cognac).
Ja ieskatāmies nelielā vēsturē, tad armēņu brendijs savu popularitāti iekarojis pateicoties Padomju laika labklājības simbolam, proti melnie ikriem un brendijam, turklāt par labāko tika izslavēts tieši armēņu brendijs. Siltais un bagātīgais aromāts, kurā īpaši jūtama vaniļas un šokolādes tonis, kopā ar ārpus PSRS robežas mirdzošo Ararata kalnu uz logotipa un trijām zvaigznēm, kurās latvietis, gardā dzēriena apreibināts, varēja saskatīt arī brīvības simbolu, bija pietiekams iemesls, lai armēņu brendijs būtu deficīts pat tajos gados, kad vasarās veikalos nevarēja dabūt alu un limonādi, bet tikai brendiju – tas parasti bija gruzīnu, moldāvu un azerbaidžāņu. Ar laiku ar vien straujāk sāka izplatīties pakaļdarinājumi, kuri nav retums arī mūsdienās. Īsto un vienīgo armēņu brendiju ražo tikai Armēnijā. 1887.gadā armēņu komersants Nersess Tairjans no Francijas atveda divkāršas destilācijas iekārtas, brendija gatavošanas tehnoloģiju un ieviesa brendija ražošanu Armēnijā. Tajā laikā Armēnijas brendijs saņēma daudzas zelta un „Grand Prix” godalgas, bet kopumā 51 zelta, 21 sudraba un 3 bronzas medaļas. Armēņu brendijs ir unikāls. Tas tiek radīts no piecām vīnogu šķirnēm (Voskehat, Garan Dmak, Chilar, Mskhali un Kangun), kas aug Ararata ielejā. Ararata ielejas klimats labvēlīgi ietekmē brendija īpašības. Tas ir pilnīgi savādāks nekā Francijā, Spānijā vai Grieķijā. Ieleja atrodas 700 metrus virs jūras līmeņa, kas ļauj vīnogulājiem baudīt no 250 līdz pat 300 saulainas dienas gadā, vīnogās veidojot lielu aromātu un cukuru koncentrāciju. Ielejas augsne ir ļoti auglīga, kur izaudzēto vīnogu intensīvais aromāts un bagātīgā garša tiek nodota tālāk brendijos, izveidojot tos par delikātiem dzērieniem ar ilgu pēcgaršu un vaniļas, augļu, šokolādes notīm. Unikālā dubultās destilācijas metode, kura patentēta Yerevan Brandy Company, ļauj parādīt visas labākās vīnogu iezīmes, pārveidojot to ekskluzīvā brendijā. Tas notiek pateicoties ilgajam un pamatīgajam pagatavošanas procesam sniedzot lielāku aromātu un izteiktākas garšas nianses. Brendijs tiek izturēts Armēnijā audzēta Kaukāzas ozolkoka mucās. Šie ozoli ir 70 – 100 gadus veci. Kopš 20 gadsimta sākuma Kaukāzas ozols ir populārs ar savu intensīvo rožu krāsas struktūru, sniedzot brendijam vaniļas, šokolādes un žāvētu augļu nianses. Kad Armēnijas vīnogas sastopas ar Armēnijā augušu ozolu, veidojas unikāls brendijs. Pateicoties augstajiem standartiem, armēņu brendijs visā pasaulē ir speciālistu novērtēts dzēriens. Armēnijas valsts standarts nosaka, ka par armēņu brendiju var nosaukt tikai tādu dzērienu, kas tapis Armēnijā. Ja dzēriens tapis no Armēnijas brendija spirta, bet sajaukts citā zemē, tad tas vairs nav nekāds armēņu brendijs.
Brendija spirta uzglabāšanas ilgums nosaka dzēriena galējo kvalitāti. Tiek ražoti vairāki iedalīti brendiji atkarībā pēc to kupāžas veida un izturēšanas ilguma. Jaunākie brendiji ir izturēti vismaz 3 gadus, vecākie jau vismaz 20 gadus. Pēc speciāla pasūtījuma ir pieejami arī 25, 30, 40 un pat 70.gadus izturēti brendiji. Šis izcilais armēņu brendijs ieņem otro vietu kā lietotākais dzēriens NVS valstīs, uzreiz pēc vodkas. Latvijā šā dzēriena etiķeti rotā uzraksts Armenian Brandy.

Plašāk pazīstamās armēņu brendija markas ir: Ararat, Arakadz, Araks, Arka, Armenac, Bagratuni, Eraskh, Great Valley, Kars, Mane, Mesrob Mashtots, Noah Patriarch, Noy, Saint Grigor, Sevan, Tigran, Zurna. Latvijas veikalos šo dzērienu cenas ir sākot ar 17.Ls litrā par 3 gadus izturētiem brendijiem, līdz 75.Ls litrā par jau vismaz 20.gadus izturētiem brendijiem.

Pirms vairākiem gadiem “Ararat” rūpnīcā tika izveidota īpaša prezidentu aleja, kurā katram prezidentam, kas ieradies Erevānā, tiek dāvināta muca ar brendiju. Šāds dāvinājums ir ticis pasniegts arī pārējo Baltijas valstu vadītājiem. Prezidentu alejā brendija mucu rezervējis arī Vladimirs Putins, Vaira Vīķe Freiberga un Valdis Zatlers.

Izmantots Edija Kristuta ieskaites darbs (Bar.lv bārmeņu treniņu centrs)

P.S.
Ja tev šis materiāls liekas nepilnīgs – iesaisties diskusijā!