Šeikera vēsture
Arheoloģiskie minējumi vēsta, ka 7000 gadus pirms mūsu ēras Dienvidamerikā izmantoja ķirbi kā konteineru dzērienu sajaukšanai. Senajā Ēģiptē 3500 gadus p.m.ē. ēģiptieši zināja, ka graudu suslu ir daudz patīkamāk malkot, ja to sajauc ar dažādām garšvielām. Šāda veida hieroglifiski rakstītas kokteiļu receptes arheologi ir atraduši lielajā Heopsa (Cheops) piramīdā. Iespējams, ka tieši Ēģiptē aizsākās kokteiļu pagatavošanas māksla. Ir vēsturiski fakti par to, ka 1520. gadā Kortēzs no Jaunās Pasaules rakstīja Spānijas karalim Čārlzam V vēstuli, kurā minēja, ka melnādainie pagatavo zelta cilindrā kādu apreibinošu, ļoti putojošu dzērienu no kakao.
Agrāk dzērienu sajaukšanai šķidrumu laistīja no vienas glāzes otrā un atpakaļ. 1800. gados kāds viesnīcas bārmenis secināja, ka šaurāko glāzi var iemaukt otrā glāzē un sakratīt dzērienus. Tā radās šeikeris, kādu pazīstam mūsdienās.
20. gadsimta sākumā Amerikā bija ļoti populāra vecā angļu tradīcija dzert vakara tēju (5 o’clock tea) kopā ar mazu alkoholisku kokteilīti un tieši tajā laikā Ņujorkā parādījās pirmie mājas šeikeri, kuri vairāk līdzinājās tējkannām.
1920. gados kokteiļus augstākajai sabiedrībai pagatavoja īstos sudraba šeikeros, bet vienkāršie ļautiņi baudīja kokteiļus, pagatavotus stikla vai niķelētos šeikeros.
Amerikā sausā likuma laikā šeikeri bija pilnībā aizliegti. Tajā laikā slepenās dzertuvēs šeikeris bija ļoti svarīgs instruments, lai pagatavotu kokteiļus, kuri mainīja garšu mājas apstākļos darinātam alkoholam. Tieši tad noziedznieki sāka izmantot konspiratīvu slengu, lai runātu par šeikeriem. Tas ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Piemēram, Flappers, Between the Sheets, Fox Trot, Zanzibar, un citi nosaukumi. Kāda sudraba apstrādes kompānija, izvairoties no aizlieguma, maskēšanās nolūkā sāka radīt šeikeriem līdzīgus priekšmetus, kā Bostonas bāka, vācu dirižablis, kā arī cita dizaina ne pārāk ērtus šeikerus.
Agrāk gailis bija tavernu simbols un tāpēc tika radīts gaiļa formas šeikeris. Pingvīna formas šeikeri bija radīti tāpēc, ka pingvīna dabīgais izskats simbolizē smokingu, tātad solīdumu. Šeikeri Zeppelin dirižabļa formā bija ļoti aktuāli, jo tajā laikā tika veikts pirmais lidojums pāri Atlantijai.
1933. gadā pēc sausā likuma atcelšanas notika īsts sprādziens šeikeru popularizēšanā. Nebija iedomājama neviena Holivudas filma bez šeikerī pagatavota kokteiļa malkošanas ar cigareti. Pasaules mēroga kino zvaigznes šeikeri padarīja par kulta objektu. Filmā „The Thin Man” Niks un Nora Čārlza demonstrēja kā stilīgi kratīt šeikeri, pagatavojot Martini kokteili. Pēc filmas demonstrācijas visa Amerika zināja, kā pareizi kratīt šeikeri.
Sākot no 1933. gada, pēc lielās Amerikas depresijas, šeikeris kļuva par laba stāvokļa simbolu. Pieprasījums pēc šeikeriem bija tik milzīgs, ka Amerikā sāka šeikeru sērijveida ražošanu.
Metāla un stikla rūpnīcas ražoja visdažādākā materiāla šeikerus- melhiora, hromētus, tērauda, bakelīta un stikla imperiālu stilā gravētus, noklātus ar rubīniem, baznīcas zvana izskatā, hanteles veidā, boulinga ķegļu izskatā un pat sievietes kājas izskata šeikeris.
Īpaši populāri bija matētie šeikeri, jo tos nevajadzēja pulēt. Visa šī šeikeru mānija turpinājās pavisam īsu brīdi.
Amerika iesaistījās otrā pasaules karā un visas metāla apstrādes rūpnīcas tika pārveidotas armijas vajadzībām.
Pēc kara 50. gados iestājās atomenerģijas laiks. Reaktīvie dzinēji, televīzija, automašīnas noklātas ar hromu- cilvēki sāka interesēties par jaunām tehnoloģijām. Iestājās tā saucamais „podziņu piespiešanas laikmets”, kā rezultātā aktuālāki kļuva elektriskie mikseri.
Protams, mūsdienās šeikeriem nav tāda popularitāte kā Amerikā 30. gados, tomēr vēl joprojām pasaules bāros ir dzirdama šeikera skaņa, kas liecina, ka šeikeris ir un paliks elegances simbols.
autors: Rolands Timuks
