Ernesta Hemingveja ietekme uz bāru kultūru

No visiem slavenajiem un ievērojamajiem cilvēkiem, kas jebkad spēruši savu kāju bāros, viennozīmīgi, tieši Ernests Hemingvejs ir atstājis vislielāko iespaidu uz to kultūru. Viņš bija ne tikai izcils rakstnieks (sarakstījis tādus romānus kā „Ardievas ieročiem”, „Kam ir un kam nav”, „Sirmgalvis un jūra”, „Un saule lec” u.c.), bet arī pārdrošs un dedzīgs iedzērājs. Ne par velti daži bāri tika nosaukti tieši viņa vārdā,piemēram „The bar Hemingway”, kas atrodas Parīzē, „Ritz” hotelī, vai bārs „Hemingways” Toronto, dažos pat ir atrodamas Hemingveja statujas, piemēram „La Floridita”, Kubā, tāpat arī daži kokteiļi ir radušies tieši pateicoties E. Hemingvejam, piemēram „Hemingway Special”, „Papa Daiquiri”. Pašiem bāriem viņš līdz ar sevi, saviem apmeklējumiem un iecienītajiem kokteiļiem nesa arī slavu, apmeklētāju pieplūdumu un padarīja tos līdz mūsdienām atpazīstamus, pat kā tūrisma objektus, piemēram bārus „Sloppy Joe`s” Amerikā un „La Bodeguita del Medio” Kubā.
Vispār 20. gadsimtā bāru biežākie apmeklētāji bija tieši radošie cilvēki – tie pulcējās bāros un kafejnīcās, tērzēja, smēlās iedvesmu, apmainījās ar idejām. Viņi  protams nodarbojās arī ar rakstīšanu, un tieši bāros ir radušies daudzi izcili stāsti. Interesanti gan ir tas, ka literatūras grāmatās bieži apraksta talantīgos autorus, viņu dzīvesgājumu, bet nezin kādas cenzūras dēļ aizmirst pieminēt, ka ļoti daudzi radoši cilvēki bija aizrāvušies ar alkoholu, tajā gremdējās, meklēja un atrada mūzas, un tieši alkohols un tā radītais reibums tieši iespaido arī autoru radītos darbus. Piemēram E. Hemingveja romāns „Un saule lec” ir alkohola un netiklību pilns.

Veldzējumu alkoholā Ernests Hemingvejs rada, jo viņu mocīja slava un atpazīstamība. Pēc grāmatas „Nāve pēcpusdienā” izdošanas uz viņa mājām sāka ierasties cilvēku pūļi – gan draugi, lai apsveiktu ar panākumiem, gan fani un pielūdzēji, diemžēl tas dzina Hemingveju izmisumā. Viņa radošais gars pieprasīja mieru un klusumu, un to viņš atrada Havanā, Kubā. Tur viņš noīrēja istabiņu, kurā varēja netraucēts rakstīt un brīvajos brīžos viņš regulāri sēdēja bāros pie letes un baudīja kādu no saviem iemīļotajiem ruma kokteiļiem – daikiri vai mohito. Neiztrūkstošs bija arī vienmēr degošs īsts Kubas cigārs viņa rokā.

Ernests  Hemingvejs atklāja, ka viņa iecienīto daikiri vislabāk pagatavo bārā „La Foridita”. Viņš tā arī ir rakstījis: „My Mojito in La Bodeguita, my Daiquiri in El Floridita”. Šo teikumu vēl joprojām viņa rokrakstā ir iespējams izlasīt uz sienas bārā „La Bodeguita del Medio”.

Bārā „La Floridita” viņam patika tajā esošā gaisotne, viņa iecienītais izcilais bārmenis Konstante un, protams, visgardākais daikiri uz pasaules – tas viss rakstnieku vienkārši fascinēja. Kad Hemingvejs pašu pirmoreiz pagaršoja „Daiquiri” „La Floriditā”, viņš izteicās: „Nav peļami, taču man patiktu labāk, ja tajā nebūtu cukura un būtu divtik daudz ruma!”. Viņa iemīļotais bārmenis Konstante protams aši steidza izpildīt vēlēšanos un pasniedza jauno kokteili: „Te tas ir, papa!”  Tā arī radās Hemingveja iecienītais kokteilis „Papa Daiquiri”. Turklāt no šī kokteiļa radies vēl kāds – „Hemingway Special” – tajā vēl tiek pievienots kokteiļķirsis un nedaudz greipfrūtu sula. Pats galvenais, to vēl līdz pat mūsdienām ir iespējams nobaudīt Hemingveja iecienītajā bāriņā „La Floridita”. Šis bāriņš nu jau drīz svinēs  savu 200 gadu jubileju un vēl joprojām ir tikpat pievilcīgs kā pirmsākumos. Hemingveja laikos krodziņam tika piedēvēti tādi nosaukumi kā „Daikiri karalis”, „labākais pieczvaigžņu dimanta bārs”, „viens no septiņiem pasaulē slavenākajiem bāriem”. Tieši par ilgstošo bāra slavu tam jāpateicas izcilajam rakstniekam, kura dēļ  mūsdienās tas ir kļuvis par Hemingveja pielūdzēju un fanu kulta vietu, kur diemžēl tā visa rezultātā par kokteiļiem nākas maksāt nesamērigi augstas cenas.
Patiesībā kokteilis „Daiquiri” kļuva slavens tikai pateicoties Hemingvejam. Viņš šo kokteili lietoja neiedomājamos daudzumos un visvisādās variācijās, no kurām dažas vēl var sastapt arī mūsdienu bāru dzērienkartēs, piemēram „Hemingway Special”(4cl gaišais rums, 2cl laima sulas, 2cl ķiršu liķieris, 1 b.k. cukura sīrups un nedaudz greipfrūtu sulas), „Daiquiri Floridita”(4cl gaišais rums, 2cl laima sulas, 2cl ķiršu liķieris, 1b.k. cukura sīrups), „Papa Daiquiri”(6cl gaišais rums, 2,5cl laima sulas, 1cl svaiga greipfrūtu sula, 1cl ķiršu liķieris) u.c.

Bet rumu kokeilī „Mojito” Hemingvejs bija iecienījis bārā „La Bodeguita del Medio”. Diezgan ironiski, bet, ja Ernests Hemingvejs vēl būtu dzīvs, viņam noteikti nepatiktu lielie tūristu pūļi un ilgās galdiņu rezervācijas, kādas tur ir sastopamas mūsdienās, tieši pateicoties slavai, ko atnesis viņš pats ar savu mojito!

Krodziņā „La Bodeguita del Medio” meklējami mūsdienu populārā kokteiļa „Mojito” pirmsākumi.  Lai gan iesākumā tas tika atvērts kā pārtikas veikals, vēlāk to pārveidoja par restorānu un vēl pēc tam, apmeklētāju vēlmju dēļ, tas pārvērtās par vienu no vispopulārākajiem mojito bāriem visā pasaulē.
Bāriņam piemita bohēmisks šarms, tāpēc to apmeklēja daudzi radoši cilvēki, tai skaitā arī Ernests Hemingvejs.  Viņš uzskatīja, ka šeit gatavo pasaulē labāko mohito, un recepte, kuras tapšanā ir piedalījies pats  Hemingvejs ir šāda: 6cl gaišais rums, 4cl svaigi spiesta laima sula,6cl sodas ūdens,  1t.k. pūdercukurs, 4 piparmētru lapiņas, 1 piparmētru zariņš. Arī sastāvdaļu secība esot svarīga: sākumā glāzē ieliek pūdercukuru, tad laima sulu, tad piparmētras, sodu, sastampā, tad pievieno rumu un tikai pašu pēdējo pievieno sasmalcinātu ledu.

Manuprāt, Ernests Hemingvejs ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu gan ruma, gan tādu kokteiļu kā „Daiquiri” un „Mojito”, gan atsevišķu bāru popularizēšanā un atpazīstamībā.

Autors: Liene Priede, ieskaites darbs, Bar.lv bārmeņu treniņu centrs

Izmantotie avoti:
1.„Lielā bāra grāmata”, Jāņa Rozes apgāds, 2010.
2.„100 ievērojamākie rakstnieki”, izdevniecība „Aplis”, 2007.
3.http://www.labodeguitadelmedio.com
4.http://www.floridita-cuba.com
5.http://www.havana-mojito.com