Austrijas vīni

Austrija, būdama maza un neievērojama uz pasaules vīna kartes, ir kā mazs spēka mitriķis kultūras frontē. Pateicoties tam, ka ir milzu impērijas mantiniece, un arī vīna baudīšanas tradīcijas ir diezgan senas.
Austrija ir viena no tām valstīm, kas spēj patiesi satraukt vīna cienītājus. Līdztekus brīnišķīgajiem vīnogulāju novadiem, cilvēku labestībai un galvaspilsētas Vīnes klasiskajam skaistumam, mēs dievinām arī tās daudzos vīnus. Kas padara Austrijas vīnus tik interesantus, ir tas kā tie attīstās. Liekas, vīndari pamazām atklāj kā ar vīna palīdzību vislabāk izpaust savu zemi un tās vīnogas.

Jau pirms 3000 gadiem ķelti atklāja auglīgo augšņu un vīnkopībai ideāli piemērotā klimata priekšrocības. Taču pirmo lielo vīnkopības uzplaukumu Austrija piedzīvoja tikai viduslaikos, kad vīnogulāju platības nemitīgi auga augumā un bija desmitreiz lielākas nekā mūsdienās.

Austrijas vīni veido mazāk kā vienu procentu no visas pasaules vīnu produkcijas. Apmēram 28 miljonu vienību gadā. Gandrīz visi tie nāk valsts austrumu daļas, kur Alpu sniegotās virsotnes pārtop pakalnos. Tur atrodas milzums mazu vīnsaimniecību, kas arī saražo lielo vairumu vīna produkcijas. Pašreizējā vīnogulāju platība ir ap 50 000 hektāru. Visvairāk vīnogulāju stādījumu ir Lejasaustrijā – apmēram 60 procenti, tai seko Burgenlande ar 34 procentiem un Štīrija – ar 6 procentiem. Lai arī daži lēti Austrijas vīni nonāk starptautiskajā tirgū, lielākoties austrieši cenšas tos pakļaut augstiem standartiem. Tāpēc tie ir salīdzinoši dārgi.
Tajā laikā, kad Austrijas saldo vīnu ekselence jau sen ir atzīta, tās sausie baltvīni un sarkanvīni ieguva atzinību tikai pēdējo divdesmit gadu laikā. Sarkanvīnu ir salīdzinoši maz, tie aizņem 25 procentus no valsts produkcijas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka daudzi Austrijas vīnu reģioni ir pārāk auksti, lai audzētu sarkanās vīnogas. Sarkanvīni nāk pārsvarā no Burgenlandes (Burgenland) reģiona, kas robežojas ar Ungāriju un ir siltākā valsts daļa. Tie ir vidēja līdz pilna ķermeņa, piesaista ar savu garšu un aromātu paleti, spilgtu augļu un internacionālu ozolkoka pieskāriena buķeti. Daudzi no tiem ir veidoti uz neparastu, vietējo vīnogu pamata, kā piemēram: pikanto Blaufrankish (Lemberger), maigo St. Laurent, vai Blauer Zweigelt.
Baltvīni, atšķirībā no saldajiem, vēlu novāktajiem desertu vīniem, kuri ražoti no ļoti gatavām vai žāvētām vīnogām – ir sausie vīni ar vieglu vai pilnu ķermeni, bez ozolkoka garšas pieskāriena.

Tagad pastāstīšu par praktiskām lietām ar ko nākās saskarties, ieejot mītiskajā vīnu baudīšanas pasaulē. Pirmais ar ko mēs saskaramies, paņemot rokā vīna pudeli, ir etiķete. To varētu saukt par savdabīgu vīna izkārtni. Etiķešu valoda ir kļuvusi visai sarežģīta: nav saprotams, vai runa ir par firmas nosaukumu, vīna marku, vīnogu šķirni, izdomātu nosaukumu vai izcelsmes vietu. Daudzveidībai nav robežu.
Tas, kam jāatrodas un kas drīkst atrasties uz Austrijas vīna pudeles etiķetes, vissīkākajās niansēs ir reglamentēts vīna likumā. Paredzēts norādīt vīnkopības apgabala nosaukumu, ražas gadu, ražotāja vārdu, faktu, vai vīns pildīts pudelē vīna muižā vai vīna ražošanas uzņēmumā. Arvien vairāk vīndaru atsakās no audzēšanas ģeogrāfiskās vietas un zonas nosaukuma norādes, uz etiķetes minēdami tikai vīnogu šķirni un vīna kvalitātes pakāpi. Taču vēl joprojām pastāv cilvēki, kas tic, ka apelāciju sistēma, balstīta uz reģionu, labāk izpaudīs Austrijas novadu dažādību un to vīnus.
Vīnu kvalitātes klasifikācija ir uzskatāma par mantojumu no Otrā Pasaule kara, kad Austrija pieņēma Vācijā valdošo klasifikāciju, ar izņēmumu, ka Kabinett klases vīni ietilpst Qualitätswein kategorijā.
Pēc 1985. gada skandāla daži jauni vīna ražošanu reglamentējoši likumi stājās spēkā. Tāpat Vahavas (Wachau) reģions darbojas pēc saviem noteikumiem, kuras minēšu vēlāk. 2003. gada sākumā  Veinvīrtelas (Weinviertel) reģionā stājās spēkā, tā sauktais, Districtus Austria Controllatus. Tā ir sistēma, kas pēc savas būtības ir līdzīga franču AOC (Apellation Contrôlée) vai  AC  klasifikācijai, kas nosaka izcelšanās vietu. Burtisks tulkojums no franču valodas – regulēts vietas nosaukums vai regulēts  izcelšanās nosaukums.
Austrijas vīnus reglamentējoša sistēma vīnu Qualitätswein un Prädikatswein kategorijās, kuras savukārt iedalās apakškategorijās. Jāmin arī tas, ka dažādos avotos ir sastopami atšķirīgi formulējumi.
Austrijas Nacionālā vīnu klasifikācija augošā secībā, no vienkāršajiem līdz varenajiem vīniem.

Tafelwein (galda vīns) – gatavots Ausrijā, taču var tikt sajaukti dažādu reģionu vīni. 10.7º KMW minimums.
Landwein (lauku vīns) – vīnogas nāk no viena reģiona, starpreģionālu vīnu sajaukšana ir atļauta. Norādes par vīna reģionu vai vīna saimniecību nav obligātas. 14º KMW minumums.
Qualitätswein (kvalitātes vīns) – vīnogām ir jābūt no vienas saimniecības vai novada. Kupāžas gadījumā darbojas strikti noteikumi par cukura saturu vīnogās un vīnā. 15º KMW minumums.
Kabinett  – Qualitätswein īpašības, plus augstāki kvalitātes standarti. Nedrīkst kupažēt. Maksimālais alkohola daudzums – 12.7%. 17º KMW minumums.
Prädikatswein – šī kategorija ietver vīnus no Spälese līdz Eiswein šie vīni, pārsvarā, ir saldi. Kupāža nav atļauta. Cukuram jāveidojas pārtrauktas vai dabīgas fermentācijas rezultātā. Nedrīkst pievienot bagātinātājus vai citas vielas (piem. vīnogu sulu, koncentrātus).
Prädikatswein kategorija iedalās:
Spätlese – vīns tiek veidots no pilnīgi gatavām vīnogām, un netiek palaists tirdzniecībā līdz pat nākoša gada 1. martam. 19º KMW minimums.
Auslese – vīns no atlasītām, pilnīgi gatavām ar cēlo puvi skartām vīnogām. Visas negatavās, bojātās vīnogas tiek atsijātas. Netiek laists tirdzniecībā līdz nākoša gada 1. maijam. 21º KMW minimums.
Beerenauslese (BA) – Auslese priekšnosacījumi, plus rūpīgāka vīnogu atlase. Tiek lietotas pārgatavas un ar cēlo puvi skartas vīnogas. Tirdzniecībā netiek laists līdz nākošā gada 1. maijam.
Ausbruch – vīns tiek gatavots tikai no cēlās puves pārgatavām vīnogām. Lai izspiestu maksimumu saldās sulas, var pievienot svaigi spiestu vīnogu sulu vai pēdējās ražas vīnu, kas nācis no tās pašas vīna saimniecības. Tirdzniecībā netiek laists līdz nākošā gada 1. maijam. 27º KMW minimums.
Trockenbeerenauslese (TBA) – tie ir vissaldākie vīni. Gatavoti tikai no cēlās  puves skartām, krunkainām vīnogām. Netiek laists tirdzniecībā līdz nākoša gada 1. maijam. 30º KMW minumums.
Eiswein – neticami ilgi dzīvojošs vīns. Gatavots no vīnogām, kas ir sasalušas, kad tās novāc un presē. Tas kļūst tik īpašs tāpēc, ka vielas sapresētajā vīnogā  ir ļoti koncentrētas un ūdens ir pārvērties par ledu. Tirdzniecībā netiek laists līdz nākošā gada 1. maijam. 25º KMW minumums.
Kā apsolīju iepriekš, minēšu Vahavas (Wachau) novada vīnu klasifikāciju. Neapskatīšu to detalizēti, tikai kā interesantu faktu, kas atspoguļo Austrijas vīndaru pasaules daudzveidību. To uzrauga Vinea Wachau Nobilis Districtus asociācija, un iedalās sekojoši.
Steinfeder – parasti vīni. Tie ir viegli un jauni. Alkohola daudzums ne vairāk kā 10.7%
Federspiel – gandrīz vienmēr sausi. Tā ekvivalents ir Kabinett vācu klasifikācijā. Šie vīni ir labi un veido Wachau reģiona lielāko daļu vīnu produkcijas. Alkohola daudzums – 11.5%
Smaragd – Austrijas un vieni no pasaules labākajiem sausajiem baltvīniem. Gatavoti no pārgatavām vīnogām un netiek laisti caur otro (malolactic) fermentāciju. Satur 12% alkohola un tiek ražoti mazākos daudzumos, nekā abas iepriekšējās klases vīni.
Jūs, droši vien , jautājat sev, kas slēpjas aiz mistiskajiem, trīs burtiem – KMW.
Klosterneuberger Mostwaage – tā ir parasta mērīšanas skala, ko izmanto, nosakot cukura daudzumu vīnogās, to novākšanas laikā. Tā tiek lietota arī definējot, dažādu kvalitāšu kategorijas. KMW sistēmu attīstīja Augusts Wilhelms Freiherrs von Babo (1827-1894).

Austrijā ir 4 galvenie, vīnaudzēšanas reģioni, kas savukārt, ir iedalīti sīkāk. 18 daļās, katra ar savu specifiku. Vahava (Wachau) un Kremstāle (Kremstal) atrodas Donavas upes ielejā, uz rietumiem no Vīnes. Šie reģioni piedāvā pasaules klases baltvīnus, kas darināti no Riesling un austriešu vietējās Grüner Veltliner vīnogu šķirnēm. Blakus esošajā Traisentālē (Traisental), kas atrodas dienvidos no Donavas, rodas labākie šī vīna paraugi. Tālāk, austrumos gar Donavu, galvaspilsētas Vīnes virzienā, ir Kemptāle (Kamptal). Tur jūs atradīsiet slaveno Heilingštaines (Heilingstein) vīnaudzētavu, kura ražo lieliskus baltvīnus un elegantus sarkanos vīnus. Vēl uz austrumiem, Vagrama (Wagram), kādreiz saukta Donaulande (Donauland), ir ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties lēdāju veidotam zemes pacēlumam. Tas ir dīvains iežu, minerālu un augsnes sajaukums. Stiepjas tas kilometriem garumā un robežojas ar Donavas upi. Mūsdienās, vīnogulāji tiek stādīti uz šī zemes pacēluma, kuru sauc par vareno Vagramu. Vagramas vīni, savā vairumā, ir no Grüner Veltliner vīnogu šķirnes. Tie ir pikanti sulīgi vīni. Šajā reģionā aug arī Pinot Blanc vīnogu šķirne, tiesa no šīs šķirnes darina maz vīnu. Vīnes (Vienna) reģions ir vienīgais Eiropā, kur galvaspilsētas robežās zeļ nozīmīgs vīnaudzētavu bizness. Šeit esošie vīni ir vai nu ļoti vienkārši, vai arī augstākās klases sarkanie un baltvīni, pārsvarā no Grüner Veltliner vīnogu šķirnes. Vīnes ziemeļos, atrodas Veinvīrtelas (Weinviertel) novads. Tas ir Austrijas lielākais vīnaudzēšanas reģions. Šeit sastopami labi vīni. Baltie vīni gatavoti no Grüner Veltliner un Welschriesling šķirnēm, sarkanvīni no Zweigelt un Blauer Portugieser vīnogu škirnēm. Vīnes dienvid-austrumos plešas Karnuntumas (Carnuntum) novads, kas ir slavens ar saviem pamatīgajiem sarkanvīniem. Termenreģions (Thermenregion), Vīnes dienvidos, ražo drosmīgus un pašapzinīgus sarkanvīnus gan no austriešu, gan starptaustiskām vīnogu šķirnēm. Baltvīni top no retām, dīvaini blāvām vīnogu šķirnēm, kādas ir  Zierfandler un Rotgipfler. Tālāk uz dienvidiem un austrumiem, tuvāk Ungārijai, ir Burgenlande (Burgenland). Šis novads rada brīnišķīgi darinātus sarkanvīnus un baltvīnus, kā arī plašu klāstu pasaules klases saldo vīnu, izmantojot cēlās puves tehnoloģiju. Beerenausleses vīni, Trockenbeerenausleses un dižciltīgie Ausbruch kategorijas vīni, daži ledusvīni (Eiswein), retie Schilfwein – salmu vīni, darināti no uz salmiem žāvētām vīnogām. Šos visus vīnus piedāvā Burgenlandes reģions. Austrijas dienvidu apgabals Štīrija (Styria) ir fantastisku, no Pinot Blanc un Sauvignon Blanc vīnogu šķirnēm radītu, baltvīnu mājvieta. Slavenais Schilcher rosé, no vietējās Blauer Wildbacher šķirnes, arī ir radies šeit.

Apskatīšu nedaudz vīnogu šķirnes, no kurām ir gatavoti austriešu vīni. Izturoties ar lielu pietāti pret visām šķirnēm, Austrijas vīnu kontekstā ir jāmin divas svarīgākās no tām.

Valsts pati svarīgākā vīnogu šķirne ir vietējā baltā Grüner Veltliner. No šīs vīnogas darinātie vīni ir pilna ķermeņa, svaigi, bagātīgu krāsu gammu un tajos jūtama augu, dažreiz pikanta dārzeņu garša (piemēram, zaļo piparu). Šie vīni ir augstas kvalitātes un lieliski sader ar ēdienu. No Grüner Veltliner darinātie vīni ar laiku kļūst arvien labāki, un ar to šī šķirne atšķirās no sava sīvākā konkurenta Riesling. Šajos vīnos nav ne mazāko aizdomu par benzīna smaržu, ko nereti pārmet Riesling, tam novecojot. Vīndari mīl Grüner Veltliner, jo tas ir askētisks savās prasībās. Nav nepieciešama speciāla augsne, vīnogulājiem ir vajadzīga minimāla apkopšana un no otras puses, vīnogas brīnišķīgi atspoguļo zemīti, kurā tā ir augusi.

Riesling

Riesling vīnogu šķirne, kas parasti aug Lejas Austrijā, ziemeļaustrumos, ir cita, kvalitatīvu baltvīnu vīnogu šķirne, bez kuras nebūtu iedomājami šīs zemes vīni. Ekspertu domas dalās, kurai no šīm divām vīnogu šķirnēm pieder dominance, lai katrs izšķir pats.
Riesling šķirne aug ne tikai Austrijā, taču tikai šeit tai ir atšķirīgāka, savdabīgāka garša un aromāts kā citur. Piemēram Vācijā vai Elzasas reģionā. Tai ir nedaudz kaprīza daba. Augt tai patīk kalnainā vidē un urgestein augsnē. Varbūt tāpēc vīnogās sastopamais minerālu klāsts ir tik neatkārtojams. Riesling vīni parasti ir sausi un pamatīgi, ar 14º grādu alkaholu tajā. Bieži tiem piedēvē citrus un tropisko augļu garšu un aromātus.
Riesling vīnogu šķirne ir atrodama daudzos Austrijas reģionos, taču vislabāk tā ir iedzīvojusies Vahavā (Wachau) un Kremstālē (Kremstal). Šajos reģionos dominē kalnaina augsne un te ir daudz terašu vīnogu dārzi, kas ļauj vīnogām iegūt maksimumu saules un gaismas. Liela itekme ir tuvumā esošai Donavas upei. Nav mazsvarīgi arī tas, ka šie novadi atrodas starp divām dažādām klimatiskām zonām – Burgenlandes Pannonijas un Ungārijas austrumos.

Austrijā tiek audzētas šādas balto vīnogu šķirnes: Gelber Muskateller, Chardonnay, Weissburgunder (Pinot Blanc), Neuberger, Roter Veltliner, Rotgipfler, Sauvignon Blanc, Welschreisling, Zierfandler (Spätrot).

Savukārt sarkano vīnogu šķirnes ir šādas: (Blauer) Zweigelt, Blaufränkisch, St. Laurent, Blauburgunder (Pinot Noir), Blauer Portugieser, Cabernet Sauvignon, Blauer Wildbacher (Schilcher).

Tagad pieminēšu dažus no lielākajiem Austrijas vīndaru zīmoliem.
Vahavas (Wachau) reģionā tie ir Hirtzberger, Alzinger, Dinstlgut Loiben, Emmerich Knoll, FX Pichler, Prager, Nikolaihof.

Kremstālē (Kremstal): Undhof Salomon, Stadt Krems.

Kemptāle (Kemptal): Buchegger, Kurt Angerer, Bründlmayer, Jurtschitsch Sonnhof, Hiedler, Schloss Gobelsburg.

Burgenlande (Burgenland), Neusiedlersee subreģions: Willi Opitz, Alois Kracher.

Aplūkojot Austrijas vīndaru produkcijas noietu pasaulē un savā zemē, jāsaka, ka šajos grūtajos laikos tas apliecina savu kvalitāti.

Izmantotā literatūra
Kristīna Fišere „ Mazais leksikons. Vīni.”, Zvaigzne ABC, 2005
Keith Grainger, Hazel Tattersall „ Wine production: vine to bottle.”, Blackwell Publishing, 2005
Keith Grainger „ Wine quality: tasting and selection.”, Blackwell Publishing, 2009
Ed McCarthy, Mary Ewing-Mulligan „ Wine for dummies. 4th edition.”, Wiley Publishing, 2006
www.austrian.wine.co.at
www.nickdobsonwines.co.uk
www.wineanorak.com
www.winesfromaustria.com
www.irlaiks.lv