Noskaidroti labākie Latvijā darinātie vīni

Nozare.lv, 2011. gada 1. augusts

Starptautiska žūrija noteikusi labākos no Latvijā selekcionētajām vīnogu šķirnēm darinātos vietējos vīnus,  informēja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības pārstāvji.

Kā ziņots, aizvadītās nedēļas nogalē Sabilē notikušajā starptautiskā Baltijas-Skandināvijas vīndaru konferencē norisinājās no Latvijā selekcionētajām vīnogām darīto vīnu konkurss, kurā piedalījās licencētu vīna darītavu īpašnieki.

Kopumā konkursā piedalījās 11 Latvijas vīndari ar 29 vietējiem vīniem, kā arī žūrijas vērtējumam tika izlikti septiņi vīni no vairākām Skandināvijas valstīm.

Latvijas vīnu kategorijā pirmo vietu ieguva Ričarda Ivanova darinātais vīns no vietējās šķirnes “Sukribe”, otro vietu ieguva vīndara Normunda Labrenča dzirkstošais baltvīns no vīnogu šķirnes “Vino Nordica”, bet trešo vietu ieguva vairāku vietējo šķirņu izlases deserta vīns, kuru darināja vīndare Marta Igaune. Žūrija izcēla arī jaukto ogu sarkanvīnu, kuru darinājis vīndaris Andris Dišlers.

Latvijā darināto vīnu konkurss norisinājās Rūmenes muižā, ko konkursa rīkotājiem atvēlēja uzņēmēju un vīna kultūras pazinēju Karlsonu ģimene. Lai gan konkurss rīkots otro gadu pēc kārtas, pirmo reizi vīnus vērtēja profesionāla starptautiska žūrija. Tās sastāvā bija vīna pazinējs un lietpratējs Pēteris Benjamiņš, starptautiski diplomēts vīnzinis Aigars Nords un restorāna “Vincents” vīnzinis Raimonds Tomsons, kā arī divi vīndari no Dānijas un viens no Norvēģijas. Vīni tika vērtēti atbilstoši pasaulē pieņemtiem standartiem pēc to garšas buķetes, krāsas un vizuālā izskata.

“Vīni ļoti patīkami pārsteidza ar dažādību – sākot no ļoti sausa baltvīna, deserta vīniem un beidzot ar dzirkstošo vīnu. Arī kvalitāte bija pārsteidzoši laba. Vairākiem vīniem varētu būt nākotne pat kā komerciālam produktam. Pēc sava “rakstura” un garšas īpašībām Latvijas vīni ir it kā pa vidu Vecās un Jaunās pasaules vīniem. Protams, augstas raudzes vīnu vietējā klimata apstākļos grūti radīt, tāpēc apbrīnojams ir vīndaru talants, radot tik labas kvalitātes dzērienu,” atzina Nords.

Kā norādīja Vīnkopju un vīndaru biedrībā, tradīcija tiks turpināta arī nākamgad, popularizējot vietējo vīnkopību. “Vīnkopībai parādās aizvien lielāks potenciāls. Protams, nespēsim konkurēt ar tradicionālajiem vīna audzēšanas reģioniem, tomēr Latvijā ražots vīns ir lielisks tūrisma produkts. Kā minēja dāņu kolēģis, viens vīnā ieguldītais lats ienes desmit latus saistībā ar citiem biznesa veidiem – degustācijām, ekskursijā, viesnīcām. Latvijā jau ir apmēram 15 hektāru vīnogu lauku, lielākie dārzi koncentrējas Abavas ielejā un tās tuvumā, un interese par vīnogu audzēšanu parādās arī no citiem reģioniem. Savukārt Zviedrijā vīnogulāju stādījumu apjoms sasniedz 100 hektārus un tā kļuvusi par augošu industriju. Ar vīnogu audzēšanu aktīvi eksperimentē arī somi, kuri īpaši iecienījuši Latvijā Paula Sukatnieka selekcionētās šķirnes “Zilga”, “Supaga” un “Guna”,” norādīja biedrībā.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība kopš 1965.gada apvieno 130 Latvijas vīnkopjus un vīndarus, kuri kopj un attīsta vīnogu audzēšanas un vīna darināšanas tradīcijas, kuras Latvijā aizsākās jau Hercoga Jēkaba laikā un valstiskā līmenī tika izkoptas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad Saeima pieņēma profesora Pētera Delles izstrādāto Vīna likumu.

avots: Diena.lv