Top tumšās vīnogu šķirnes

Cabernet – Sauvignon (kabernet sevinjon)

Šī ir viena no populārākajām tumšo vīnogu šķirnēm pasaulē. Vīnogas audzē gandrīz katrā valstī, kurā rada vīnus. Izņēmums varētu būt Vācija, jo tur ir smērā vēss klimats, taču īpaši karsts klimats šai šķirnei arī nav piemērots. Labākie šķirnes vīni tiek radīti Bordo reģionā, Francijā. Vīni atšķiras ar izsmalcinātu, maigu garšu un apbrīnojamu buķeti, kuru varētu salīdzināt ar ķiršiem, ciedru, tabaku un upeni, savukārt vēsā klimatā audzētas ogas vīnam var piešķirt zaļās paprikas un olīvu nianses. Jauna vīna aromātam piemīt raksturīga īpašība – naktenes un safjāna notis. Šīs šķirnes vīni nogatavojas ļoti lēni un savā jaunībā ir rupji, bet perfekti attīstījušies tie ir tikai pēc 6 – 10 gadiem.

Cabernet Franc (kabernet frau)

No šīs vīnogu šķirnes sanāk aromātiski vīni ar zaļās paprikas, upeņu, kartupeļu, zemeņu, šokolādes aromātu. Dažreiz šie vīni līdzinās Cabernet Sauvignon vīniem. Šī šķirne pārsvarā tiek audzēta Bordo reģionā un Loire (Luāras) ielejā (Francija). Interesanti ir vīni no Saint Emilion (Bordo, Francija). Ļoti izplatīta ir ziemeļu Itālijā, kur tiek radīti viegli vīni ar saldu kasīju aromāta notīm.

Gamey (gamei)

Burgundijā no šīs vīnogu šķirnes radīti pusi no visa saražotā vīna daudzuma. Slaveni ir Burgundijas Beaujolais vīni, kuriem piemīt svaigu augļu garša un zemeņu, aveņu, bumbieru aromāts. Šīs šķirnes vīnus parasti lieto jaunus, kamēr tie ir svaigi un nenobrieduši. Ļoti reti, bet mēdz būt arī īpaši izturēti vīni no labvēlīga ražas gada.

Grenache (grenīč)

Burgundijā no šīs vīnogu šķirnes lielako daudzuma vīna. Slaveni ir Burgundijas Beaujolais vīni, kuriem piemīt svaigu augļu garša un zemeņu, aveņu, bumbieru aromāta notis. Šīs šķirnes vīnus parasti lieto jaunus, kamēr tie ir “svaigi”. Ļoti reti, bet mēdz būt arī īpaši izturēti vīni no šīs šķirnes, no labvēlīga ražas gada.

Malbec (malbek)

Spānijā šo šķirni dēvē par Garnacha. Ļoti kaprīza vīnogu šķirne, kuras raža ir tieši atkarīga no labvēlīgiem laika apstākļiem. Pārsvarā šo šķirni audzē īpaši siltā klimatā, kāds ir Spānijā, Kalifornijā un Austrālijā. Parasti to jauc kopā ar Cabernet Sauvignon, Syrah vīnogu šķirnēm, kā rezultātā vīni sanāk aromātiski un pikantāki, ar anīsa, maltu piparu un kanēļa aromāta notīm.

Merlot

Šī vīnogu šķirne ir ļoti līdzīga Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnei, taču vīna nogatavināšanās mūžs ir īsāks. Vīni sanāk daudz maigāki un sulīgāki. Eleganti un samtaini šīs šķirnes vīni nāk no Itālijas. Parasti šīs šķirnes vīnus apvieno ar Cabernet Sauvignon tādā veidā panākot maigu vīnu ar aromātu, kurā jūtamas plūmju notis.

Nebbiolo

Pazīstami šīs šķirnes vīni nāk no Vidusjūras reģioniem, Spānijas un Itālijas. Vīni ir smērā asi un smagi, bet savienojot tos ar citām vīnogu šķirnēm sanāk samtaini, apviļoši, ar ilgu pēcgaršu. Lai izprastu šo vīnogu šķirni, nobaudi Barolo un Barbaresco (Itālija). Vīni kļūst maigāki, kad tiek izturēti ilgstoši.

Pinot Noir (pino nuār)

Vieni no pasaules dārgākajiem vīniem ir radīti izmantojot tieši šo vīnogu šķirni. Tas ir tāpēc, ka šīs vīnogas ir samērā grūti audzējamas. Nokrišņi ir nelabvēlīgs faktors, taču īpaši silts klimats arī šīm vīnogām nav piemērots. Panākumus šīs šķirnes attīstībā ir guvuši Oregonas vīndari, taču vispopulārākie pasaulē ir Burgundijas (Francija) vīni. Šai šķirnei nepiemīt izteikta atpazīstama garša. Vīna aromāts var variēt no aveņu, zemeņu un ķiršu līdz vijolīšu un pat meža aromāta notīm. Īpaši labas ražas vīnus var izturēt ļoti ilgi. Šīs šķirnes vīnus ļoti reti jauc ar citiem vīniem. Vīnogu šķirne tiek izmantota šampanieša radīšanā.

Pinot Meunier (pino minī)

Šī vīnogu šķirne tiek izmantota šampanieša radīšanā un ir tiešs mutācijas pēctecis Pinot Noir vīnogu šķirnei. Pino minī vīni nobriest daudz ātrāk, nekā pino nuār. Šampanietim šī šķirne piešķir maigu garšu.

Sangiovese (sandžiovīs)

Šī ir viena no populārākajām vīnogu šķirnēm Itālijā no kuras tiek radīti slavenie Chianti un Brunello vīni. Šīs šķirnes vīni var būt ļoti lēti un vienkārši, kā arī super dārgi, ilgstoši izturēti. Vīni var būt vidēji sausi vai sausi, maigi vai arī stipri savelkoši. Parasti šīs šķirnes vīnus mēdz kupažēt ar citiem vīniem.

Syrah (širah) vai Shiraz (širaz)

No šīs vīnogu šķirnes sanāk pilnīgi un bagātīgas garšas vīni ar izteiktu tumšu krāsu. Jauni vīni ir samērā savelkoši, bet nobriedušiem vīniem piemīt upeņu, aveņu un dažādu garšvielu aromāta notis. Ļoti izplatīta šī vīnogu šķirne ir Rhone (Ronas) ielejā, Francijā, kā arī populāri vīni nāk no Austrālijas Barosas ielejas.

Tempranillo

Šī ir populārākā Spānijas vīnogu šķirne ar samērā biezu miziņu. Vīni sanāk īpaši aromātiski un labu skābuma pakāpi. Vīni, kuri radīti izmantojot šo vīnogu šķirni, ir paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.

Zinfandel

Šī vīnogu šķirne vairāk ir izplatīta Kalifornijā. Raksturīgs intensīvs augļu aromāts un ķiršu, aveņu, kakao, vaniļas, piparu garšas niansēm. Šī vīnogu šķirne nav paredzēta ilgstošai izturēšanai.