Poitín (poteen, potcheen) – Īrijas šņabis
Poitins – ir tradicionāls īru destilāts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens (60 – 95 %). Tradicionāli šis dzēriens ticis destilēts mazās ’’pot still’’ iekārtās un nosaukums ir iegūts no īru vārda ’’pota’’, kas nozīmē ’’pot’’ jeb latviski ’’pods’’. Parasti tas tiek destilēts no diedzētu miežu vai kartupeļu brāgas, tas ir viens no stiprākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē un tas bijis aizliegts Īrijā ļoti daudzus gadsimtus.
Šo dzērienu pirmoreiz aizliedza ražot ar likumu 1661. gadā, tajā laikā to ražoja daudzas privātās un nelegālās ražotnes, kuras saucās ’’moonshine’’, jo tās sāka darboties tikai tad, kad uzlēca mēness. Daudzus gadus tas bija nelegāls un to atļāva eksportēt tikai 1989. gadā. Bet pašā Īrijā tam tika piešķirta licence tikai 1997. gadā, 2008. gadā Eiropas Parlaments tam piešķīra Ģeogrāfisko licenci, kura noteica to, ka šo dzērienu var ražot tikai Īrijā.
Mūsdienās tikai divām ražotnēm ir oficiāli atļauts ražot poitinu, tās ir ’’Bunratty Mead and Liqueuer’’ un ’’Knockeen Hills Poteen’’. Šo kompāniju produkcija, diemžēl, ir ļoti atšķirīga no nelegālajiem poitiniem, kurus ražoja pagātnē. Bunratty ražo tikai viena veida poitinu, kas ir daudz vājāks kā nelegālais poitins, 40 – 45% un ir salīdzināms ar vodku, savukārt, Knockeen ražo daudz dažādus poitinus kas ir no 60 – 90% stiprumam, un tie tiek trīskārši, pat četrkārši destilēti, lai iegūti ļoti spēcīgu un kvalitatīvu spirtu.
Poitins parasti tika ražots attālos lauku rajonos, lai neviens nepieķertu tos. Produkti, no kuriem ražoja dzērienu sākumā tika mazgāti un fermentēti pirms destilēšanas. 100 litriem svaiga ūdens tika pievienoti aptuveni 10 kg kartupeļu, 10 kg cukura un nedaudz rauga. Destilācijas iekārtas tika izvietotas uz īpašuma robežas, lai pieķeršanas gadījumā varētu apstrīdēt to īpašnieku. Pirms gāzes balonu izgudrošanas, uguni destilācijas procesam nodrošināja kūdra. Destilācija parasti sākas ļoti vējainā laikā, lai izkliedētu dūmus un ražotāju nepieķertu. Maisījums tika uzkarsēts, un temperatūra uzturēta vairākas dienas, lai ļautu spirtam lēnām celties uz augšu. Vēlākos gados, siltums tika nodrošināts ar gāzi. Šādā veidā karsējot arī grūtāk bija pieķert ražotājus un nevajadzēja gaidīt vēju.
Poitina kvalitāte bija ļoti atšķirīga, atkarībā no destilētāja prasmes un viņa aprīkojuma kvalitātes. Sliktam ražotājam tas varēja saturēt bīstamu metanola daudzumu un no tā dzeršanas varēja kļūt akls vai pat nomirt.
Agrāk poitina izgatavošanas dažiem bija ienākumu avots, bet citi to ražoja kā lētu alkoholu dzeršanai. Poitins bija populārs kāzās un atvadās, jo vienmēr liels daudzums šī dzēriena bija pie rokas. Lauksaimnieki bieži izmantoja to (un vēl joprojām izmanto) kā slimu teļu un citu lauksaimniecības dzīvnieku ārstēšanas līdzekli, kā arī muskuļu krampju un citu problēmu novēršanai. Kaut arī tagad nelegālo poitinu ne tik plaši izmanto, tas joprojām ir pieejams.
Populārākie zīmoli ir ”Knockeen hills”, ”Cooley” un ”Bunratty”. Latvijā, diemžēl, šie dzērieni nav pieejami, bet interneta veikalos to cenas svārstās no 26 EUR līdz 69 EUR par 0.7l pudeli. Cenas atkarīgas galvenokārt no šī dzēriena stipruma un kvalitātes.
Autors: Konstantīns Petrenko
