Raki

Raki ir stiprs alkoholisks dzēriens, kuram piemīt anīsa jeb lakricas garša un šo dzērienu pasniedz kā aperitīvu. Raki ražošana tika uzsākta 1944. gadā un tas  ir atzīts kā Turcijas nacionālais dzēriens. Tas ir kļuvis par neatņemamu kultūtras sastāvdaļu, jo Raki ir atradis savu vietu gan pie vakariņu galda, gan katrā atpūtas pasākumā. Turcijā šis dzēriens katru gadu tiek patērēts 60 miljonu litru apmērā.

 Raki tiek ražots no vīnogām, rozīnēm un piesātināts ar anīsa garšu, tā stiprums svārstās no 40%-50% un ļoti būtiski ir baudīt šo dzērienu atdzesētu, lai pilnvērtīgi varētu izjust visas unikālās garšas nianses. Dzērienu var baudīt gan tīrā veidā, gan jauktu. Šo interesanto dzērienu atjauc ar aukstu negāzētu ūdeni, aptuveni attiecībā 1:5, bet katram tas ir  individuāli. Raki, atjaucot ar ūdeni, tas iegūst pienainu nokrāsu, tāpēc Turcijā tam tiek piedēvēts nosaukums „lauvas piens”. Lauva ir apzīmējums spēcīgam un drosmīgam vīrietim, tāpēc šim dzērienam piešķir nozīmi kā „piens spēcīgajiem”.

Raki tika ražots no vīnogu izspaidām, kuras palika pāri no vīna ražošanas, izspaidām ļāva fermentēties speciālā akmeņu konstrukcijā- „patitiria” un tad tās destilēja.  Līdz Pirmajam Pasaules karam sāka trūkt vīnogu izspaidu, tāpēc raki tika ražots, ievedot spirtu no ārzemēm un pievienojot tam anīsa garšu. Vēlāk raki sāka ražot no rozīnēm un pat žāvētām vīģēm. Kad alkoholiskie dzērieni tika aizliegti, tad katrā turka mājā gaļas mašīnīte tika izmantota vīnogu atlikumu malšanai, lielās mazgāšanās bļodas izmantoja kā vietu, kurā notiek fermentācija un eļļu kannas tika pārveidotas par destilācijas iekārtām. Tas viss tikai, lai ražotu raki!

Raki parasti tiek lietots kopā ar mezze jeb karstu un aukstu uzkodu kopumu. Īpaši populārs šis dzēriens ir kopā ar jūras veltēm, fetas sieru, meloni vai turku ēdienu- kebab, kas satur sarkano gaļu.

Dzērienam ir arī līdzinieki citās valstīs, Grieķijā dzērienu ar anīsa garšu dēvē par Ouzo, Francijā- Pastis, Bulgārijā – Raki.

autors: Linda Boldāne