Konjaka apgabali

Konjaks jeb brendijs ir alkoholisks dzēriens, kuru ražo Francijā, Konjakas reģionā. Šis reģions atrodas pie Šarantas upes krastiem. Par mainīgo klimatu un ģeoloģisko uzbūvi, kā arī pateicīgo transporta, kuģu, pārvietošanās iespēju jāpateicas tur esošajai upei, kas nodrošina kvalitatīvu vīnogu audzēšanu un paša produkta, konjaka, transportēšanu. 1909.gadā Konjakas reģionā tika stingri iezīmēti seši pilsētu apgabali – Granšampaņu, Petišampaņau, Borderī,  Fenbuā, Bonbuā un Buā ordinēru. Konjaka pilsētas apgabali aptver 1100 kvadrātkilometru, no kuriem 80 000 hektārus aizņem vīnogulāji.  No vīnogām, kas iegūtas šajā teritorijā (Ugni Blanc, Folle Blanche, Colombard, Semillion), raudzē vīnu, izmantojot ogas ar visu mizu un to sēklām.  Jo tuvāk Konjaka pilsētai ir audzētas vīnogas, jo kvalitatīvāks būs konjaks. Tieši šajā apgabalā, viegli kaļķainā augsne regulē mitruma daudzumu, ietekmējot vīnogulāja ražu un dzēriena kvalitāti.

Pats nozīmīgākais Konjakas apgabals ir Granšampaņa (Grande Champagne), kura platība ir aptuveni 13 159 hektāri. Klimats tam ir vispateicīgākais un pastāvīgākais, jo zemei piemīt kaļķaini balta auksne, kas labi nodrošina drenāžu un uzsūc ūdeni. Šī apgabala konjakiem piemīt visbagātīgākā garšas buķete.

Savukārt Petišampaņas (Petite Champagne) 15 246 hektāru augsne ir mazāk poraina, jo atrodas tuvāk Šarantas ziemeļu pusei, bet šī apgabala konjaki ir smalki, to maisījums sastāv no 50% Petišampaņas un vismaz  50% Grandšampaņas konjakiem.

Mazākais no apvidiem Borderī (Borderies) aizņem tikai 3987 hektārus un tam raksturīga ir ļoti spēcīga Atlantijas okeāna ietekme un mālaina augsne. Šie brendiji nogatavojas ātri un tos visbiežāk izmanto kupāžām.

Fin buā (Fins Bois) ir plaši klāts ar mežiem un pļavām, bagātīgās augsnes dēļ tas ir atpazīstams ar vienkāršu garšas buķeti, vīnogulāju platība – 31 001 hektārs.

Bon buā (Bons Bois) lielais apvidus, ieskauj visas iepriekš minētās teritorijas, līdz ar to, tā augsne ir ļoti bagātīga un to konjaki – daudzveidīgi. Bieži to vīnogas izmanto vietējā liķiera ražošanā (Pineau des Charentes). Šo vīnogulāju platība ir 9308 hektāri.

Savukārt, Buā ordinēr (Bois Ordinaires) lielāku uzmanību pievērš sauso baltvīnu ražošanā. Vīnogulāju platība- 1101 hektārs.

Pēc vēstures aplēsēm uzskata, ka Napoleons Konjaka pilsētas brendiju ir nodēvējis par godu pašai pilsētai, kas arī šo dzērienu padara īpašu un neaizstājamu. Pāris pēdējo  gadsimtu laikā Franču konjaku (Cognac) uzskata par augstvērtīgāko produktu, kas iegūts no vīnogām.  Šī vīna spirta gatavošanas receptes tiek turētas lielā slepenībā un gatavošanas tradīcijas, un ražošanas pieredze tiek nodota no paaudzes paaudzei. Sākot ar 17. gadsimtu tā popularitāte auga un līdz pat mūsdienām to laiž apgrozījumā gan Lielbritānijā un Ziemeļeiropā, gan Amerikā un Krievijā, kas arī padara konjaku par karali starp brendijiem.

autore: Sandra Dārzniece