Akvavit jeb Dzvības Ūdens
Akvavit ir skadināvu nacionālais degvīns. Norvēģija šis dzēriens tiek datēts ar 16. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Taču precīzu laiku, kad to sāka ražots nav, to ražoja visā Skandināvijā. Kā jau lielākā daļa visu destilātu, tas sākotnēji tika radīts medicīniskiem nolūkiem.
1919. gadā notika referendums kurā lēma, ka šis dzeriens ir jāaizliedz. Šajā laikā bankrotēja daudz destilētavu. Taču sākās citu akoholisko dzērienu augšupeja. Visbeidzot 1927. gadā atkal sāka atļaut Akvavit ražošanu.
Popularākie veidi no kā tiek gatavots akvavit ir kartupeļi, dilles un graudi. Taču pagājušā gadsimta beigās līdz mūsdienam ir radīti apmēram 300 dažādu veidu šī dzēriena. Pārsvarā tiek izmantoti kartupeļi to ražošanai ar daudz un dažādiem aromātiem, taču viss izteiktākais ir ķimeņu aromāts.
Akvavit ir daudz un dažādu veidu, aromatu buķešu gan arī izturēšanas veidu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Linijakvavit. Tas ceļoja divreiz pāri ekvatora līnijai līdz Austrālijai un atpakaļ. Temeratūras svārstības un ozolkoka mucas pilnveidoja dzēriena īpašības un specifisku. Padarot to stiprāku un dzeltenbrūnu. Šo tradīciju ieviesa kādas destilētavas saimnieks no Tromheimas.
Kopš 1988. gada tiek ražots arī Ziemassvētku Akvavit (Juleakevitt). Tas ir īpašs ar Ziemassvētku aromātu un garšu, to var iegādāties tuvojoties ziemas saulgriežiem. Un tiek lietots tradicionāli kopā ar nacionālo ēdienu, jēra gaļas ribiņām.
Viss jaunākais radītais Akvavit ir no dzērvenēm. Šis veids tika radīts speciali alņu medību laikam un to sauc ‘’Elgakevitt’’, latviski to var tulkot kā – Aļņu Dzīvības Ūdens.
1999. gadā tika izveidota biedrība ‘’Norske Akevitters Venner’’ latviski – ‘’Norvēģijas Akvavit Draugi’’. Šī biedrība rīko dažādus seminārus un ir ieviesusi speciālu Akvavit dienu, kuru Norvēģijā atzīmē 13. aprīlī, tad sanāk kopā visi biedrības biedri.
Akvavit ir ģeogrāfiski aizsargāts, kā vienīgais aromatizētais degvīns Norvēģijā.
Cenas Latvijas veikalos svārstās no 10 līdz 15 eiro par pudeli.
Autore: Sanita Lazdiņa
