Uzvedības etiķete restorānā – manieres
Mūsdienās restorāni ir kļuvuši par vietu, kur svarīgi ļaudis rīko prestižas tikšanās, lai „iebarotu” biznesa partneriem gadsimta darījumus un izdevīgus līgumus.
Mūsdienās restorāniem (kafejnīcām) sen vairs nav nekādas līdzības ar tām dzertuvēm, kur vakaros melnīgsnēji arbūzu tirgotāji ar vērienu notrieca Centrāltirgū pa dienu sapelnītos rublēnus un kāri spaidīja lētas palaistuves. Kopš padomju laikiem šo iestāžu statuss un funkcijas ir krietni vien mainījušās – tieši tāpat kā šefpavāru piedāvātās (glaunās) ēdienkartes un apkalpojošais (no laipnības kūstošais) personāls.
Mūsdienās restorāni ir kļuvuši par vietu, kur svarīgi ļaudis rīko prestižas tikšanās, lai „iebarotu” biznesa partneriem gadsimta darījumus un izdevīgus līgumus. Tur vienojas par biezām investīcijām un pēc iespējas plānākiem aizdevumu procentiem; tur konkurentiem demonstrē manieres, respektablumu un dārgas sievietes (un dārgajām sievietēm, protams, savu uzmanību pret viņām). Lai izturētu šo stilu līdz galam, šoreiz parunāsim par restorāna etiķeti. Nav nekā sarežģīta, tomēr dažas lietas ir jāzina.
Virtuves izvēle
Izvēloties maltītes vietu, jāatceras: katram cilvēkam ir sava gaume – arī kulinārijā. Par to ir jāpadomā iepriekš un jānoskaidro, ko uzaicinātais viesis vislabprātāk ēstu (vai neēstu) – vai viņš dotu priekšroku suši vai itāļu ēdieniem, bet varbūt vēlētos pasēdēt nepiespiestā atmosfērā īru pabā. Katrā ziņā būtu muļķīgi aizvest uz zivju restorānu cilvēku, kurš ir pārliecināts veģetārietis.
Izvairieties no nepatīkamiem pārsteigumiem
Tad, kad ir noskaidroti šie fakti, vislabāk vajadzētu doties uz to restorānu vai kafejnīcu, kurā jau ir būts – tādējādi ir zināmi visi apstākļi: ēdienu klāsts, apkalpošanas līmenis, cenas un tml. Svarīga ir arī konkrētās vietas atmosfēra. Piemēram, kāda veida mūziku tajā spēlē (un – cik skaļi spēlē).
> Ja saviem biznesa partneriem (tātad lielākai cilvēku grupai) esat izvēlējušies restorānu, kurš ir ļoti iecienīts un parasti ļaužu pilns, tad noteikti galdiņu vajadzētu rezervēt jau iepriekš.
> Ja uz restorānu ir aicināta dāma, bet gadījusies kāda kļūme un rezervētais galdiņš ir aizņemts, sievietei mierīgi jānogaida, kamēr kungs atrisinās problēmu (nav ko šaudīties pa zāli un tramīgi grozīties uz visām pusēm).
Atcerieties:
– ja iepriekš nekad neesat tikušies ar cilvēku, kuru aicināt uz restorānu, tad pirmais iespaids, ko partnerim radīs restorāns, būs adekvāts iespaidam par jums pašu. Galu galā jūs taču aicinājāt uz šo vietu.
Kavēšanās
Pēc etiķetes noteikumiem, vīrietim vienmēr ir jāierodas pirmajam, lai sarunātu vietu pie galda. Tomēr mēdz gadīties arī neparedzamas situācijas, kad nākas kavēties. Tādā gadījumā dāma ir jāpabrīdina un jāuzstāj, lai viņa jau iet iekšā restorānā, sameklē tikmēr vietu pie galdiņa un, kamēr gaida partneri, noteikti pasūta kādu uzkodu.
Garderobē
> Pirmais āra drēbes novelk vīrietis. Tas jādara noteiktā secībā: cepure, cimdi, mētelis.
> Pēc tam vīrietis pievēršas dāmai. Pretēji ASV, Eiropas valstīs ir pieņemts, ka vīrietis palīdz sievietei novilkt mēteli.
> Pie spoguļa drīkst pielabot tikai frizūru. Savukārt, ja nepieciešams atjaunot kosmētiku, sakārtot zeķes vai saķemmēties – šim nolūkam ir domāta dāmu istaba.
> Etiķete nepieļauj restorāna zālē ienākt āra drēbēs, lielām somām vai iepirkuma maisiņiem.
> Dodoties prom no restorāna un izejot no zāles, vīrietim atkal jābūt pirmajam. Viņš atver durvis, palaiž dāmu pa priekšu un tikai tad iziet pats – tad atkal pieliek soli, lai nokļūtu viņai priekšā. Pēc etiķetes vispirms saģērbjas vīrietis un pēc tam pasniedz mēteli sievietei. Tikai izejot uz ielas, vīrietis var uzlikt cepuri un uzvilkt cimdus.
Pieklājīgas manieres
> Pa restorāna zāles durvīm sieviete ieiet pirmā, tad viņu apsteidz vīrietis, lai rādītu ceļu pie īstā galdiņa. Pēc tam kungs galanti atbīda no galda krēslu (nedaudz paceļot, nevis skaļi velkot pa grīdu) un palīdz sievietei apsēsties.
> Vīrietis var piedāvāt dāmai izvēlēties vietu pie galdiņa. Visērtākā skaitās tā, kas vērsta ar seju pret ieeju (ja sēžat zāles centrā), kā arī ar seju pret zāli vai skatuvi (ja galdiņš atrodas pie sienas).
> Vīrietis apsēžas tikai tad, kad to jau ir izdarījusi dāma.
Pēc senas etiķetes smalki skaitījās, ja, sievietei pieceļoties no krēsla, vienlaikus to darīja arī vīrietis (nedaudz piepaceļoties). Gadījumā, ja pie galda sēž vairāki vīrieši un viena sieviete, viņi šādā gadījumā varēja necelties.
Ēdiena pasūtīšana
Atbilstoši etiķetei, maltīti pasūta vīrietis. Ja partnere ir sieviete, tad viņam jāiedrošina, lai dāma bez kautrēšanās izvēlētos sev tīkamāko ēdienu. Augstas klases restorānos ēdienkartes parasti izdala katram apmeklētājam, līdz ar to situācija ir vienkāršāka – katrs pats var pasūtīt, ko vēlas.
> Parasti uzkodas un galveno ēdienu maltītes dalībnieki pasūta kopīgi.
> Ja pusdienas vai vakariņas izmaksā tas, kurš uzlūdzis, viņš pats var atteikties no ēdiena, kas neiet pie sirds, taču var pasūtīt to visiem pārējiem.
> Ja ēdienkarte tikusi saskaņota jau iepriekš, pasūtījumu var veikt viens cilvēks. Šādā gadījumā pasūtītājs nosauc ēdienus, kurus izvēlējušies visi pārējie, un tikai tad viņš izvēlas maltīti pats sev.
> Skaitās ļoti nepieklājīgi, ja uzlūgtais saka: „Man to pašu, ko jums” vai „Man vienalga – pasūtiet, ko gribat”.
> Centieties nepasūtīt visdārgākos, kā arī pašus lētākos ēdienus. Vislabāk, ja pirmais pasūtījumu izdara tas, kurš ir ielūdzis (tad ciemiņš spēs noorientēties, ko var un ko nevar atļauties).
> Oficiants vispirms apkalpo sievieti.
Alkohola pasūtīšana
Pēc senām tradīcijām alkoholiskos dzērienus restorānā pasūtīja tikai vīrietis. Tieši viņam oficiants parasti pienesa vīna karti. Mūsdienās situācija ir mainījusies. Alkoholiskos dzērienus var pasūtīt arī sieviete.
> Ja alkoholiskā dzēriena pudele tiek atnesta spainītī ar ledu, tad to atver un glāzēs salej oficiants. Tad, kad tā ir iztukšota, pudeli novieto blakus spainītim.
> Apmeklētājs rūpīgi nopēta atnestās pudeles etiķeti, pēc tam oficiants nedaudz ielej vīnu glāzē. Pasūtītājs mazlietiņ iemalko, notestējot vīna garšu. Tikai pēc tam, kad saņēmis mājienu, kas liecina par atzinību, viesmīlis (vai zāles pārzinis) iepilda vīnu glāzēs. Jāpiebilst, ka šāda izgaršošana pieder pie vīna dzeršanas rituāla.
> Pēc tam skaitās ne visai pieklājīgi atteikties no pasūtītā alkohola, izņemot gadījumu, ja trāpījies patiešām nekvalitatīvs dzēriens. Atteikums var būt pamatots arī tad, ja dzēriens nav pietiekami atdzesēts.
> Alkoholu viesmīlis salej no labās puses.
Atcerieties:
– pie zivju ēdieniem parasti dzer baltos, sausos vai pussausos vīnus;
– pie putnu ēdieniem, medījumiem, liellopu gaļas vai jēra gaļas dzer sauso sarkanvīnu;
– ja ēdienkartē ir kāds eksotisks ēdiens, tad etiķetes lietpratēji iesaka jauktos: baltos vai rozā vīnus;
– pie saldajiem ēdieniem labi garšo sausie vīni;
– šampanietis iederas praktiski pie visiem ēdieniem;
– pie kafijas galda vislabāk dzert liķieri vai konjaku;
– šņabis iederas vai nu pie aukstajām uzkodām, vai arī pie karstā pamatēdiena (degvīnam jābūt ledaini aukstam).
Galda kultūra
> Ja pie galda piederumiem salocīta ir pielikta auduma salvete, tad, sākot ēst, tā jāuzklāj uz ceļiem. Dažās valstīs pieņemts tās stūri ielocīt aiz žaketes apmales. Nav pieklājīgi ar salveti berzēt lūpas. Pirms gatavojaties iebaudīt alkoholisko dzērienu vai ūdeni, ikreiz viegli piespiediet salveti pie lūpām – skaitās nepieklājīgi uz glāzes malām atstāt taukainus traipus. Par ārkārtīgu rupjību tiek uzskatīts, ja apmeklētājs pie galda sāk pārbaudīt, cik tīri ir šķīvji un ēdamrīki. (Kur nu vēl pulēt tos ar salveti!)
> Desertu vajadzētu izvēlēties tikai tad, kad ir pasūtīts pamatēdiens.
> Iestādēs, kurās maltīti pasniedz uz viena liela trauka, katrs no apmeklētājiem uzliek uz sava šķīvja tik lielu porciju, cik var apēst. Augstas klases restorānos to dara oficiants, kurš saliek šķīvjos ēdienu un salej glāzēs dzērienus.
> Ēdienu, kas tiek pienests māla podiņā, neizliek uz šķīvjiem.
> Zivis nekad negriež. Tomēr gadās, ka pie tām pieliek speciālu nazi – tas ir domāts zivs pieturēšanai, lai vieglāk darboties ar dakšiņu, izņemot mīkstumu.
> Nekādā gadījumā sparīgi nepūtiet, ja ēdiens ir pārāk karsts – pagaidiet, lai atdziest.
> Gadās, ka pirmais ēdiens tiek pasniegts tasītēs. Zinātāji saka: ja tai ir divas osiņas, tad no tases esot jādzer (parasti gan to reti kurš uzdrošinās darīt – tāpēc labāk pavērojiet, kā šajā gadījumā rīkojas pārējie).
> Maizi parasti ņem no šķīvja ar rokām, nevis dakšiņu. Pēc tam ēdot no rikas atlauž nelielus gabaliņus (smalkā sabiedrībā nav pieņemts kost no visas šķēles). Ja uz maizes vēlaties uzziest pikanto sviestu vai ikrus, nenošpaktelējiet visu gabalu – uzsmērējiet tikai uz atlauztajiem kumosiņiem, kurus gatavojieties bāzt mutē.
> Gaļa netiek sagriezta visa uzreiz. No tās ēšanas laikā atdala mazus gabaliņus (tieši tāpat rīkojas ar putnu gaļas ēdieniem un medījumu).
> Krūzīte jāņem aiz osiņas, neizbāžot caur to rādītājpirkstu.
> Ja tēja tiek pasniegta kopā ar citronu, pēc tam, kad ar karotīti viegli izspiesta sula, citrona šķēlīti atstāj krūzītē nevis izņem, noliekot uz apakštasītes.
> Karotīte jāizņem no krūzītes un jāuzliek uz apakštasītes, tiklīdz ir izmaisīts cukurs.
> Kokteili vai kādu citu dzērienu, ko pasniedz dziļā glāzē kopā ar salmiņu, nav jāizsūc pilnīgi tukšu.
> Biskvītkūkas jāēd ar karotīti, bet sausās smilšu kūkas – turot rokās virs šķīvīša.
> Tukšie trauki jāsaliek galda labajā pusē, jo ēdienu pasniedz no kreisās.
> Pēc lietošanas papīra salvete jāatstāj uz šķīvja.
> Ja neuzmanības dēļ sievietei no rokām izkrīt šāda salvete, vīrietim nav jāsteidzas to pacelt. Tieši pretēji – viņam jāizliekas nemanām šo sīko negadījumu. Dāmai pašai būs jāizvēlas piemērots brīdis, lai salveti neuzkrītoši paceltu.
> Pēc maltītes auduma salvete jāatstāj uz galda, blakus šķīvim kreisajā pusē (neiztaisnojot un nesalokot).
> Izmantojot oficianta pakalpojumus, viņš ikreiz jāpatencina (tagad to var droši darīt arī sieviete, agrāk tas nebija pieņemts).
Apmaksas rēķins
Eleganti apmaksāts rēķins un pasniegta dzeramnauda skaitās restorāna etiķetes augstākā virsotne.
> Ja ierodaties restorānā lielākā grupā (piemēram, ar biznesa partneriem), tad aicinātājiem jau iepriekš ir jāvienojas par to, kurš no viņiem uzņemsies iniciatīvu par galdiņa izvēli, ēdiena pasūtīšanu un kopējā rēķina apmaksu. Partneru klātbūtnē nav pieļaujam nekāda tirgošanās par organizatoriskiem jautājumiem.
> Lai paziņotu oficiantam, ka vēlaties saņemt rēķinu, viegli jāpamāj ar galvu vai roku.
> Tam, kurš ielūdzis un apmaksā maltīti, ir jāpaprasa arī rēķins.
> Sieviete par savu maltīti var maksāt arī pati, atgādinot oficiantei, ka viņa ir tā, kura pasūtījusi ēdienu. Šādā gadījumā vīrietim tiek atnests atsevišķs rēķins. Vispareizākais, ja līdzīgā situācijā vīrietis apmaksās alkoholiskos dzērienus. (Taču visērtāk, protams, ja vīrietis norēķinās arī par dāmu.)
> Parasti rēķinu pienes uz nelielas paplātītes vai šķīvīša. Tas, kurš to apmaksā, ātri un rūpīgi apskata un kopā ar naudu noliek atpakaļ. Šī lieta patiešām ir jāizdara ātri, jo ilga „ķīķerēšana” un summu pārrēķināšana, salīdzinot ar apēstajiem ēdieniem, skaitās slikts tonis.
> Ja rodas pretenzijas par rēķinā uzrādīto summu, nekad nevajag izskaidroties sievietes vai biznesa partneru klātbūtnē.
Katrā valstī pastāv savi noteikumi, cik lielu summu atstāt oficiantam vai šveicaram. Pieredzējusi restorānu publika zina teikt, ka optimālais dzeramnaudas lielums veidojas no zemākās latiņas (ko diktē etiķete) un augstākās (ko nosaka intuīcija).
Atcerieties:
Latvijā un citās Eiropas valstīs dzeramnaudā (ja tā jau nav iekļauta cenā) parasti atstāj 10-15% no kopējās summas. Pat ja dzeramnauda ir iekļauta ēdiena cenā, atlikumu no summas tik un tā atstāj oficiantam.
Piemērots tērps
Ja uz restorānu iet sakarā ar kādu svinīgu pasākumu, tad jāģērbjas piemēroti šim gadījumam. Tas, protams, nenozīmē, ka ir jātērpjas krinolīnos. Apģērbam ir jābūt elegantam. Nav jābažījas, ka pēc grūtas darba dienas nekas neizskatīsies pietiekami labi. Par to ir jāpadomā iepriekšējā dienā. Nē, nevajag uz darbu ņemt līdzi koferi ar drēbēm – pietiks, ja modernu, lietišķu kostīmu atsvaidzināsit ar piemērotiem aksesuāriem un kosmētiku, norāda eksperti no žurnāla „Business Style”.
Ņemot vērā, cik plašs un atšķirīgs ir mūsdienu restorānu stils un piedāvājums, ir jāzina, uz kurieni dodaties. Neapšaubāmi būtu smieklīgi ierasties suši bārā ar ūdeļādas manto vai garā vakarkleitā ar kailiem pleciem. Tikpat muļķīgi būtu ienākt restorāna VIP zālē džemperī ar atlocītu krāgu vai sportiskā kostīmā.
Sasveicināšanās
Gadās, ka restorānā ieraugāt paziņas. Sasveicināšanās etiķete restorānā ir gandrīz tāda pati kā jebkur citur. Ja satiekas divi labi draugi, tad ir pieņemts, ka viņi apsēžas pie viena galdiņa (pēc etiķetes noteikumiem par to ir jālemj vecākajam no viņiem). Ja kaut kāda iemesla dēļ to nevar izdarīt, tad pie galda sēdošajam ir jāpieceļas un jāpieiet pie paziņas, lai sasveicinātos un atvainotos par to, ka nav iespējams pavadīt laiku kopā papļāpājot. Vecākais arī izlemj, vai pirmajam iet pie sastaptā paziņas, vai arī nogaidīt, kad viņu paaicinās, lai sarokotos.
> Nekādā gadījumā nedrīkst iet klāt bez uzaicinājuma un sēsties blakus cilvēkam, kurš pēc dienesta stāvokļa atrodas augstākā rangā (kaut arī viņš, iespējams, ir darbabiedrs).
> Ja paziņa tajā brīdī, kad viņu ieraugāt, ēd, pasveiciniet, bet neuzsāciet sarunu.
Autors: Foksa Alise
avots: Nra.lv
