Sambuka

Sambuka ir Itālijā radīts, parasti bezkrāsains liķieris ar anīsa garšu. Dažreiz ir sastopamas arī sambukas, kuras ir zilā vai sarkanā krāsā. Gluži kā ar citiem liķieriem ar anīsa garšu, arī sambukai dažreiz ir vērojams tā saucamais „Ūzo efekts” sajaucot to ar ūdeni.

Sambuku rada no zvaigžņu anīsa auga un tā ēteriskajām eļļām, lakricas un citām garšvielām. Tā satur arī plūškoka ziedus. Šīs garšvielas tiek sajauktas kopā ar alkoholu un cukuru. Sambukas parastais alkohola daudzums ir ap 42%. Valda uzskats, ka pats vārds „sambuka” ir cēlies no arābu vārda „zammut”, kā dēvēja dzērienu ar anīsu garšu, kuru ieveda no austrumiem uz Civitavekjas ostu. Tomēr Oksfordas angļu vārdnīca norāda, ka nosaukums ir cēlies no latīņu valodas vārda „sambucus”, kas nozīmē plūškoks. Pirmoreiz par „sambuku” esot saukts kāds cits plūškoka liķieris, kas radies jau pieminētajā  Civitavekjā  vairāk nekā pirms 130 gadiem. 1945. gadā, īsi pēc otrā pasaules kara komandieris Angelo Molinari sāka ražot „Sambuca Extra Molinari”, kas ātri vien kļuva par vienu no populārākajiem dzērieniem Itālijā.

Zvaigžņu anīss

Sambuku tradicionāli dzer tīrā veidā no šota glāzītēm, kurās iekšā ir trīs kafijas pupiņas, kuras pēc dzēriena izdzeršanas var sakošļāt, lai mainītu pēcgaršu. Interesanti veidi kā dzert Sambuku ir dažādos šota kokteiļos,piemēram, Slippery nipples, Black christmas vai Flaming lamborghini

autors: Ēriks Ķesteris