Armanjaks | Armagnac

Armanjaks bija pazīstams jau 15. gadsimtā. Tieši tāpat kā konjakam, Armanjaka ražošanu stingri kontrolē Francijas valdība. Lai brendiju varētu nosaukt par „Armanjaku” ir jāievēro sekojoša reglamentācija.
Armanjaka ražošanā drīkst izmantot tikai Francijā, Gaskonijā (drosmīgā musketiera d´Artanjana dzimtenē) audzētas vīnogas. Jebkura veida destilāciju ir jāveic pēc ražas novākšanas līdz 30. aprīlim. Atkarībā no destilācijas veida, tiek iegūts vīnogu spirts ar alkohola saturu no 55 – 70%. Armanjaka izturēšana notiek ozolkoka mucās, līdzīgi kā konjakam, taču armanjaka mucas ir ražotas izmantojot Gaskonijas, Monlesin mežā audzētu melno ozolu, kas dzērienam piešķir savu individuālu raksturu, smagu un biezu ķermeni.
Reģions atrodas starp Vidusjūru un Atlantijas okeānu un tiek sadalīts trijās kvalitātes teritorijās.
Bas Armagnac (zemais Armanjaks) – teritorija ir līdzīga Grand Champagne teritorijai konjaka reģionā. Šeit ražo visaugstākās kvalitātes Armanjaku, kuram piemīt gatavu plūmju garša.
Tenareze – teritorija ir kaļķaina un mālaina, rezultātā dzērienam piemīt vijolīšu aromāts.
Haut Armagnac (augšējais Armanjaks) – teritorija ir ar cietu, kaļķainu augsni.
Armanjaka ražošanā izmanto sekojošas vīnogu šķirnes. Colombard, Piquepoul, Folle Blanc, Jurancon, Ugni Blanc, Blanquette un Mauzac.
Armanjaka ražošanu veic ar dubultu destilāciju, līdzīgi kā konjaka ražošanu, vai arī ar vienreizēju destilāciju, izmantojot speciālu „alambic armagnacais” destilācijas iekārtu, kur tvaika atdzesēšana notiek ar speciālu disku palīdzību.

Optimālais armanjaka vecums ir 4 – 20 gadi. Armanjaka vecuma apzīmējumi uz pudeles etiķetes ir tieši tādi paši kā konjakam.
Armanjaka pasniegšanas noteikumi ir identiski ar konjaka noteikumiem.