Chartreuse liķieri

Šie Franču liķieri ir radīti no vīnogu spirta un daudziem zālaugiem, augļiem un saknēm, kuri izaudzēti Alpu kalnu pakājēs.

Elixir Vegetal de la Grande-Chartreuse
Elixir Vegetal de la Grande-Chartreuse ar alkohola saturu 71%. Jaunības eliksīrs radīts 1737. gadā no 130 dažādiem augiem. Lietojams tikai kā medicīniska mikstūra vai kulinārijas piedeva. Visi pārējie Chartreuse liķieri ir atdarināti no šī dzēriena oriģinālās receptes.

Zaļā Chartreuse ar alkohola saturu 55 %. Vienīgais pasaules liķieris ar dabīgi zaļu krāsu, radīts 1764. gadā, izmantojot 130 dažādus augus.
Dzeltenā Chartreuse ar alkohola saturu 40 %. Liķieris tika radīts 1838. gadā un ir ar maigāku, saldāku garšu.
* Atceries, oriģināliem Šartrēzes liķieriem uz pudeles ir reljefains uzraksts „La Grande Chartreuse”. Šos divus dzērienus uzglabājiet pie temperatūras +6 +8 °C. Pasniegt liķieri var ar ledu vai tīrā veidā, piemēram, pie kafijas.
Chartreuse V.E.P.
Chartreuse V.E.P. (Viellisscment Exeptionnellement Prolonge – tulkojumā „īpaši izturēts dzēriens”). Šie dzērieni ir radīti izmantojot tradicionālo recepti un pēc tam vismaz 10 gadus ir izturēti ozolkoka mucās. Katra pudele ir iepakota koka kastītē ar vaska zīmogu un marķēta ar individuālu izgatavošanas datumu. Šos liķierus pasniedziet tikai kā diģestīvus.

Chartreuse vēsture
Liķieris ir radies La Grande Chartreuse, Francijas klostera sienās. Pašu klosteri dibināja svētais Bruno 1084. gadā (starp citu svētais Bruno ir uzskatāms par tabakas un smēķētāju labvēli). Kā vēsta leģenda, dzēriena recepte mūku rīcībā nonāca 1605. gadā.
Šo 500 gadus veco manuskriptu ar jaunības eliksīra recepti mūkiem nodeva Francijas maršals, hercogs d’ Estrees. Kā manuskripts nonāca pie maršala, diemžēl nav zināms.
Uzskata, ka Chartreuse eliksīra recepte tika atgriezta klosterim, tāpēc, ka tā bija tik sarežģīta, ka neviens nevarēja to atdarināt (starp citu admirālim, kurš atgrieza recepti, uz to momentu bija 96 gadi J). Tikai 1737. gadā klostera aptiekārs Frère Jerome Maubec atšifrēja šo sarežģīto manuskriptu un uzsāka medicīnisku preparātu ražošanu, kura oriģinālā garša ir saglabāta līdz mūsdienām ar nosaukumu „Elixir Vegetal de la Grande-Chartreuse”. Ārstnieciskais eliksīrs popularitāti ieguva vairāk kā baudāms dzēriens, nevis kā medicīnisks preparāts un tāpēc klostera mūki 1764. gadā nolēma radīt daudz maigāku dzērienu, kurš līdz mūsdienām ir nonācis ar nosaukumu „zaļā Chartreuse”. 1789. Gadā, Franču revolūcijas laikā, mūkiem nācās bēgt no klostera. Manuskripta oriģināls palika klosterī pie kāda mūka, kurš drīzumā tika arestēts, taču viņam izdevās manuskriptu atdot kādam labvēlim, kurš to nogādāja citam mūkam. Tomēr mūkam nebija ne mazākās jausmas kā izmantot manuskriptu. Domādams, ka klosteris ir slēgts uz visiem laikiem viņš manuskriptu pārdeva aptiekāram Liotardam. Arī aptiekārs nevarēja atšifrēt sarežģīto recepti. 1816. gadā mūki atgriezās atpakaļ klosterī. Aptiekāra pēcnācēji manuskriptu nodeva atpakaļ mūkiem. 1838. gadā tika radīta jauna, maigāka, nedaudz saldāka, dzeltenās Chartreuse recepte. 1903. gadā Francijas valdība nacionalizēja Chartreuse dzērienu ražotni un izsūtīja mūkus. Daudzi mūki aizbēga uz Spāniju, kur turpināja dzēriena ražošanu. 1929. gadā labvēļi izpirka ražotni un atdeva to atpakaļ mūkiem, kuri turpināja tradicionālo dzēriena ražošanu. Mūsdienās šo dievišķo dzērienu vēl joprojām ražo mūki, taču oriģinālo recepti zina tikai 3 cilvēki. Sīkāku informāciju par Chartreuse jūs varat uzzināt www.chartreuse.fr/