Curacao liķieri
Šie ir pomerances mizas liķieri ar alkohola saturu no 23 – 35%. Pomerance ir mazs, rūgts apelsīns, jeb “Laraha” jeb „Citrus Aurantium Currassuviensis”. Šis zelta auglis jau no seniem laikiem tiek audzēts Kurakāo (Curacao) salā, Atlantijas okeānā, netālu no Venecuēlas. Liķierus ražo izmantojot graudu spirtu, brendiju vai citus destilātus, pievienojot dažādas garšvielas.
Pastāv 5 Curacao liķieru veidi, kuri atšķiras tikai pēc krāsas:
- Curacao White – gaišais jeb Curacao Triple Sec
- Curacao Blue – zilais
- Curacao Green – zaļais
- Curacao Orange – oranžais
- Curacao Red – sarkanais
Līdzīgi liķieri, bet ar lielāku alkohola saturu ir Triple Sec, Cointreau un Grand Marnier. Apelsīnu liķieri personīgai lietošanai varat pagatavot izmantojot apelsīna liķiera recepti.
Curaçao liķieru vēsture
1499. gadā spāņi atklāja Curacao salu. Nedaudz vēlāk viņi ieveda un sāka audzēt tā saucamo „Valensijas” apelsīnu šķirni, tomēr šī reģiona klimatiskie apstākļi un augsnes īpatnība neveicināja apelsīnu attīstību. Tie izauga mazi, rūgti un neēdami. Drīzumā spāņi apelsīna audzēšanu Curacao salā pārtrauca. Tikai pāris desmit gadus vēlāk, kad pamestie apelsīnu koki ražoja savvaļas augļus, holandieši secināja, ka mazajiem apelsīniem ir bagātīgs aromāts un ēteriskām eļļām piesātināta miza. Drīzumā šis auglis ieguva milzīgu popularitāti un tam piešķīra oficiālu botānisku nosaukumu „Citrus Aurantium Currassuviensis” jeb tulkojumā „Curacao zelta apelsīns”. Vietējie salas iedzīvotāji šo gudro nosaukumu izrunāt nespēja un tāpēc augli sauca vienkārši par „Laraha”. Mūsdienās Curacao salas liķieru ražotāji ir neapmierināti ar to, ka šo liķieri ražo daudzas pasaules valstis, bet izdarīt neko nevar. Arī paši augļi tiek audzēti daudzās pasaules valstīs, tomēr viens no lielākajiem eksportētājiem ir Haiti.
